Latvijas Kultūras darbinieku arodbiedrība

2021.gada 9.decembrī Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) rīkoja Nozaru ekspertu padomju (NEP) konferenci par aktualitātēm profesionālajā izglītībā. NEP sekretariāts uz virtuālo tikšanos aicināja NEP locekļus, nozaru, profesionālās un augstākās izglītības iestāžu, valsts iestāžu pārstāvjus un citus interesentus, kuri iesaistīti profesionālajā izglītībā, īpašu uzmanību pievēršot nozaru kvalifikāciju sistēmai, kurā būtiska loma ir arī  nozaru ekspertu padomēm.

2021. gada 24. novembrī, Eiropas Parlaments plenārsēdē ar lielu pārsvaru pieņēma lēmumu par Eiropas Komisijas direktīvas priekšlikuma par adekvātu minimālo algu ES virzīšanu uz starpinstitūciju sarunām. Tas nozīmē, ka likumdošanas process ieiet fināla fāzē.              

Arī Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība ( LBAS) nosūtīja Eiropas Parlamenta deputātiem no Latvijas vēstuli, aicinot balsot par direktīvas priekšlikuma par adekvātu minimālo algu ES virzīšanu uz starpinstitūciju sarunām un skaidrojot, kāpēc šī direktīva ir īpaši svarīga Latvijas darbiniekiem.

Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) 5. novembrī sadarbībā ar Fridriha Eberta fonda Latvijas pārstāvniecību organizēja ikgadējo Darba tiesību forumu, šogad par tēmu – “COVID-19 ierobežojumi no darba tiesību perspektīvas”.                                                            

LBAS Darba tiesību forumā kopā ar valsts pārvaldes pārstāvjiem, Tiesībsargu un darba tiesību ekspertiem tika meklētas atbildes uz dažādiem grūtiem jautājumiem saistībā ar aktuālo darba tiesisko regulējumu un epidemioloģiskās drošības pasākumiem. Eksperti komentēja valdības noteiktos COVID-19 ierobežojumus no starptautisko tiesību, īpaši cilvēktiesību, perspektīvas, kā arī diskutēja par to, vai tiesību uz darbu liegšana ir samērīgs ierobežojums, lai sasniegtu leģitīmu mērķi aizsargāt sabiedrības veselību un vai to var veikt kopējā labuma vārdā.

2021.gada 29.oktobrī Izglītības un zinātnes ministrija (IZM), ņemot vērā iepriekšējā gadā izteiktos priekšlikumus par nepieciešamo izglītojamo skaitu valsts budžeta finansētās profesionālās izglītības programmās 2022.gadā un, lai nodrošinātu darba tirgum nepieciešamo speciālistu sagatavošanu profesionālās izglītības iestādēs atbilstoši Ekonomikas ministrijas izstrādātajām darba tirgus vidēja un ilgtermiņa prognozēm un tautsaimniecības vajadzībām, nosūtīja nozaru ekspertu padomēm (NEP) izvērtēšanai un saskaņošanai 2022.gada projektu “Plānotā uzņemšana valsts finansētās profesionālās izglītības programmās 2022.gadā”.                

2021.gada 14.decembrī notika kārtējā, šogad pēdējā, Drukas un mediju tehnoloģiju (DMT) Nozares ekspertu padomes (NEP) sēde, kurā eksperti izvērtēja gada laikā paveikto un pārrunāja nākamajā gada veicamos darbus.

Sākoties tā saucamajai “rudens sezonai”, Latvijas Kultūras darbinieku arodbiedrība (LKDAF)  nosūtīja dalīborganizācijām pārskatu par biroja darbu vasaras periodā.

Jūlija sākumā Latvijas Kultūras darbinieku arodbiedrība (LKDAF) saņēma ierosinājumu izvērtēt un sniegt viedokli par Ministru kabineta 2015.gada 25.augusta noteikumos Nr.495  “Kārtība, kādā piešķir un anulē profesionālās izglītības kompetences centra statusu mākslas, mūzikas vai dejas jomā”. Lai varētu sniegt kompetentu viedokli, LKDAF vērsās pie savu dalīborganizāciju – profesionālās izglītības kompetences centru (PIKC) vadītājiem ar lūgumu sniegt savu vērtējumu par minēto dokumentu.                                                                       

Sociālie partneri – Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) un Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) – nosūtījusi vēstuli Eiropas Komisijai (EK) un Eiropas Parlamentam (EP) par Latvijas atveseļošanas un noturības mehānisma (ANM/RRF) plānu. Vēstulē uzsvērts, ka plāna apstiprināšanas un iesniegšanas gaitā nav pilnībā ņemtas vērā Eiropas Parlamenta un Padomes regulas 2021/241 prasības, pie kādiem apstākļiem plānu var atzīt par pienācīgi argumentētu un pamatotu. Latvijas sociālie partneri aicina Eiropas Komisija ņemt vēra Latvijas sociālo partneru sagatavoto novērtējumu ANM/RRF plānam. 

2021.gada 19.maija Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes (IKZ) komisija kārtējo reizi izvērtēja Sv. Petera baznīcas likuma projektu.                                                                  

Nedaudz no vēstures: Augstākās padomes 1992.gada 12.maija lēmums noteica, ka likums par īpašumu atdošanu reliģiskajām organizācijām neattiecas uz valstij īpaši nozīmīgiem kultūras pieminekļiem – Doma baznīcu un Pētera baznīcu, kuru statuss tiek noteikts ar īpašiem likumiem. 2005.gadā Saeima pieņēma Doma baznīcas un klostera ansambļa likumu, ar ko tika noteikta Doma baznīcas juridiskā piederība. Savukārt attiecībā uz Rīgas Svētā Pētera baznīcu šāds speciālais likums joprojām nav bijis pieņemts, līdz ar to tās īpašumtiesības nav noteiktas normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.