Latvijas Kultūras darbinieku arodbiedrība

Latvijas Kultūras darbinieku arodbiedrība (LKDAF) 08.05.2023 saņēma Pārresoru koordinācijas centra (PKC) konceptuālo ziņojumu “Par izdienas pensijas sistēmas reformu”. Iepazīstoties ar konceptuālo ziņojumu, LKDAF radās pārdomas par reformas īstenošanas pasākumiem, par kurām LKDAF priekšsēdētājs informēja arodbiedrības pārstāvi darba grupā Lindu Romeli un Pārresoru koordinācijas centra vadītāja vietnieku Vladislavu Vesperi.

Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) 2023. gada 6. jūnijā nosūtījusi vēstuli Finanšu ministram Arvilam Ašeradenam un Latvijas Darba devēju konfederācijas prezidentam Andrim Bitem, kurā aicina jūnija laikā sasaukt Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes (NTSP) Budžeta un nodokļu politikas trīspusējās sadarbības apakšpadomes sēdi. Sanāksmē LBAS rosina aktualizēt un pārskatīt dienas naudas apmēru komandējumiem Latvijas Republikas teritorijā.

Lai uzlabotu darba tiesisko vidi un jauniešiem jau pie pirmās darba pieredzes atgādinātu par drošiem un taisnīgiem darba apstākļiem, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) ir izstrādājusi materiālu par bērnu un pusaudžu nodarbināšanas tiesiskajiem aspektiem[1].         

Īpaši svarīgi tas ir tieši šobrīd – līdz ar vasaras iestāšanos, jo tieši šajā gadalaikā – vasaras brīvlaikā – bērnu un pusaudžu nodarbināšana notiek visaktīvāk, un viņu nodarbinātības aspekti kļūst īpaši aktuāli.                                                                                                                  

            2023.gada 17.maijā notika kārtējā Latvijas Kultūras darbinieku arodbiedrības (LKDAF) Padomes sēde, kurā biroja darbinieki informēja par savu darbību pēdējo divu mēnešu laikā. Arodbiedrību vēlētās pilnvarotās amatpersonas iepazinās ar LKDAF biroja un Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības (LBAS) darbības galvenajiem virzieniem, apstiprināja izmaiņas LKDAF dalīborganizāciju sarakstā un pārrunāja finanšu jautājumus.

Šogad Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) pirmo reizi piedalījās Muzeju naktī ar pasākumu “Arodbiedrību nams vakar un šodien: muzikāli intelektuāls ceļojums”.                                        

Plkst. 18.00 Muzeju nakti Arodbiedrību namā ieskandināja koris “Cantus Fortis” Ivara Cinkusa mākslinieciskajā vadībā. Vakars turpinājās ar sarunu “Arodbiedrību nams – no Raiņa liktā pamatakmens caur Strādnieku teātra idejām, inteliģences bohēmu un Ulmaņa apvērsumu…”, kuru vadīja Ansis Bogustovs un kurā piedalīties bija aicināti – Latvijas Mākslas akadēmijas doktorante Sanita Duka, LBAS priekšsēdētājs Egils Baldzēns un Memoriālo muzeju apvienības Raiņa un Aspazijas muzeja pētnieks dr. philol. Jānis Zālītis.                                                                                                                              

         2023.gada 13.aprīlī Latvijas Nacionālā Kultūras centra (LNKC)  telpās notika kārtējā Kultūrizglītības padomes (KIP) sēde. Darba kārtību padomes locekļi bija saņēmuši jau iepriekš.        

Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem 2022. gada 4. ceturksnī vecuma grupā no 65 līdz 74 gadiem bija 47,7 tūkstoši nodarbinātu personu jeb 22,7% no visiem ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem šajā vecuma grupā, turklāt nodarbinātības līmenis vecuma grupā 65-74 gadi katru gadu pieaug (2014.gada 4.ceturksnī nodarbinātības līmenis bija 12,8%). Pētījumu centrs SKDS aptaujā noskaidroja, ka tikai 10,6 % pensijas vecumu sasniegušo respondentu (15,8 % vīriešu un 8 % sieviešu) turpina darba gaitas (SKDS, 2020). Kaut arī nav pieejami dati par pensionāru vēlmi un gatavību strādāt, atsevišķu aptauju dati liecina, ka Latvijas pensionāri vēlas iesaistīties darba tirgū un būt noderīgi sabiedrībai.[1] Puse (52 %) pensijas vecumu sasniegušo vai nupat pensijā devušos personu vēlētos iekļauties darba tirgū. Galvenā motivācija ir vēlme papildus nopelnīt (35 %), kā arī būt cilvēkos un socializēties (19 %).[2]     

2023.gada 5. aprīlī notika Profesionālās izglītības un nodarbinātības trīspusējās sadarbības apakšpadome (PINTSA).                                                                                                           

Izglītības un zinātnes ministrija prezentēja plānotās izmaiņas profesijas standarta un tajā ietverto profesionālās kvalifikācijas prasību (PKP) izstrādes un apstiprināšanas aktualizācijas kārtībā. Galvenās izmaiņas paredz, ka turpmāk par nozaru kvalifikāciju struktūru un PKP izstrādi un uzraudzību būs viena institūcija – Valsts izglītības satura centrs (VISC). VISC nodrošinās sistēmisku, organizatorisku un metodisku atbalstu atbilstoši metodikai, kā arī  saskaņā ar valsts piešķirto finansējumu piesaistīs projekta vadītāju (moderatoru), kas atbilstoši metodikai organizēs darbu un profesionālās kvalifikācija prasību veidnē sagatavos profesionālās kvalifikācijas prasību projektu.

2023.gada 17.martā Latvijas Kultūras darbinieku arodbiedrība (LKDAF) saņēma Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) vēstuli par LIZDA Padomē nolemto – atsākt izglītības un zinātnes nozares darbinieku streiku, kas tika pieteikts 2022.gada 12.septembrī un atsaukts 2022.gada 17.septembrī, jo tika panākta vienošanās par streika prasību izpildi noteiktos termiņos un apjomā, kas pilnā apmērā nav izpildīta. Vienlaikus ar streika atsākšanu 2023.gada 24.martā tiks organizēts arīnozares darbinieku un atbalstītāju gājiens.          

            2023.gada 16.martā Saeima vienbalsīgi atbalstīja “Latvijas Televīzijas” (LTV) un “Latvijas Radio” (LR) apvienošanu no 2024. gada 1. janvāra.                                                                                       

Saeima atbalstīja Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas izstrādātos grozījumus Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu un to pārvaldības likumā, kas nosaka tiesisko pamatu apvienota sabiedriskā medija darbībai. Iepriekš Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (SEPLP) izstrādāja koncepciju par apvienota sabiedriskā elektroniskā plašsaziņas līdzekļa izveidošanu un darbību. Tāpat deklarācijas par Krišjāņa Kariņa vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību 324. punkts atbalsta apvienota sabiedriskā elektroniskā plašsaziņas līdzekļa izveidošanu un tā finansēšanas modeli atbilstoši Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu un to pārvaldīšanas likumam.