Latvijas Kultūras darbinieku arodbiedrība

         2023.gada 13.aprīlī Latvijas Nacionālā Kultūras centra (LNKC)  telpās notika kārtējā Kultūrizglītības padomes (KIP) sēde. Darba kārtību padomes locekļi bija saņēmuši jau iepriekš.        

Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem 2022. gada 4. ceturksnī vecuma grupā no 65 līdz 74 gadiem bija 47,7 tūkstoši nodarbinātu personu jeb 22,7% no visiem ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem šajā vecuma grupā, turklāt nodarbinātības līmenis vecuma grupā 65-74 gadi katru gadu pieaug (2014.gada 4.ceturksnī nodarbinātības līmenis bija 12,8%). Pētījumu centrs SKDS aptaujā noskaidroja, ka tikai 10,6 % pensijas vecumu sasniegušo respondentu (15,8 % vīriešu un 8 % sieviešu) turpina darba gaitas (SKDS, 2020). Kaut arī nav pieejami dati par pensionāru vēlmi un gatavību strādāt, atsevišķu aptauju dati liecina, ka Latvijas pensionāri vēlas iesaistīties darba tirgū un būt noderīgi sabiedrībai.[1] Puse (52 %) pensijas vecumu sasniegušo vai nupat pensijā devušos personu vēlētos iekļauties darba tirgū. Galvenā motivācija ir vēlme papildus nopelnīt (35 %), kā arī būt cilvēkos un socializēties (19 %).[2]     

2023.gada 5. aprīlī notika Profesionālās izglītības un nodarbinātības trīspusējās sadarbības apakšpadome (PINTSA).                                                                                                           

Izglītības un zinātnes ministrija prezentēja plānotās izmaiņas profesijas standarta un tajā ietverto profesionālās kvalifikācijas prasību (PKP) izstrādes un apstiprināšanas aktualizācijas kārtībā. Galvenās izmaiņas paredz, ka turpmāk par nozaru kvalifikāciju struktūru un PKP izstrādi un uzraudzību būs viena institūcija – Valsts izglītības satura centrs (VISC). VISC nodrošinās sistēmisku, organizatorisku un metodisku atbalstu atbilstoši metodikai, kā arī  saskaņā ar valsts piešķirto finansējumu piesaistīs projekta vadītāju (moderatoru), kas atbilstoši metodikai organizēs darbu un profesionālās kvalifikācija prasību veidnē sagatavos profesionālās kvalifikācijas prasību projektu.

2023.gada 17.martā Latvijas Kultūras darbinieku arodbiedrība (LKDAF) saņēma Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) vēstuli par LIZDA Padomē nolemto – atsākt izglītības un zinātnes nozares darbinieku streiku, kas tika pieteikts 2022.gada 12.septembrī un atsaukts 2022.gada 17.septembrī, jo tika panākta vienošanās par streika prasību izpildi noteiktos termiņos un apjomā, kas pilnā apmērā nav izpildīta. Vienlaikus ar streika atsākšanu 2023.gada 24.martā tiks organizēts arīnozares darbinieku un atbalstītāju gājiens.          

            2023.gada 16.martā Saeima vienbalsīgi atbalstīja “Latvijas Televīzijas” (LTV) un “Latvijas Radio” (LR) apvienošanu no 2024. gada 1. janvāra.                                                                                       

Saeima atbalstīja Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas izstrādātos grozījumus Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu un to pārvaldības likumā, kas nosaka tiesisko pamatu apvienota sabiedriskā medija darbībai. Iepriekš Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (SEPLP) izstrādāja koncepciju par apvienota sabiedriskā elektroniskā plašsaziņas līdzekļa izveidošanu un darbību. Tāpat deklarācijas par Krišjāņa Kariņa vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību 324. punkts atbalsta apvienota sabiedriskā elektroniskā plašsaziņas līdzekļa izveidošanu un tā finansēšanas modeli atbilstoši Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu un to pārvaldīšanas likumam.

            2023.gada 14.martā Latvijas Nacionālās operas un baleta (LNOB) Baleta mākslinieku neatkarīgās arodbiedrības valde tikās ar LNOB valdes pārstāvjiem Inesi Eglīti un Sandi Voldiņu, kā arī ar baleta māksliniecisko vadītāju Aivaru Leimani, lai pārrunātu baleta mākslinieku nodarbinātības jautājumus – mēģinājumu laiku un ilgumu, pārtraukumus starp mēģinājumiem un izrādēm un gatavošanos pirmizrādēm. Aktuāls ir arī jautājums par skatuvju grīdas seguma kvalitāti, lai nebojātu deju inventāru un neradītu riskus mākslinieku veselībai. Šajā sakarā svarīgi bija pārrunāt arī darbinieku apdrošināšanas polišu iegādes nosacījumus.

Informāciju sagatavoja

Aldis Misēvičs                                                                                                                            

LKDAF priekšsēdētājs

Šajā Starptautiskajā sieviešu dienā darba ņēmēji visā pasaulē aicina uz jauno sociālo līgumu, kurā prioritāte ir līdztiesība, iekļaušana, miers un demokrātija.                             

Starptautiskā Arodbiedrību konfederācija (ITUC) godina sievietes aktīvistes un līderes, kas iestājas pret uzbrukumiem mieram un demokrātijai visā pasaulē. ITUC augstu novērtē sieviešu lomu, lai atrisinātu konfliktus, veidotu mieru un mobilizētu savas kopienas krīzes laikā.

Vardarbība un uzmākšanās darba pasaulē, tostarp ceļā uz un no darba, ir pastāvīga parādība, kas īpaši skar sievietes. Daudzi darba devēji nezina, ka viņiem ir pienākums nodrošināt, lai darbinieki droši nokļūtu mājās. Starptautiskās Darba organizācijas (SDO) konvencija C190, kas novērš vardarbību un uzmākšanos darba pasaulē, ir skaidra: pārvietošanās uz darbu un no darba ir daļa no darba pasaules. Nulles tolerance pret vardarbību un uzmākšanos!

Visām strādājošajām sievietēm ir jābūt DROŠĀM VISU CEĻU!

ETUC pieprasa:

– Visām ES dalībvalstīm ir jāratificē SDO konvencija Nr.190!

– Darba devējiem ir jāvienojas ar arodbiedrībām, lai pārliecinātos, ka ceļošana no darba un uz darbu ir brīva no vardarbības un uzmākšanās. Tā ir daļa no viņu veselības un drošības pienākumiem!

– Eiropas institūcijām jaunajā direktīvā ir jāiekļauj praktiski risinājumi, lai darba vietas būtu drošas pret vardarbību un uzmākšanos!

Parakstiet petīciju, lai atbalstītu SDO konvenciju Nr. 190!

www.lbas.lv

Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) atkārtoti aicina valsts institūcijas papildināt valdības rīcības plānu (VRP) ar arodbiedrību biedriem un darba ņēmējiem būtiskiem ieguvumiem.                                                                                                                               

Vēstulē Pārresoru koordinācijas centram, Valsts kancelejai, Finanšu ministrijai un Labklājības ministrijai LBAS uzsver, ka VRP vēl papildināms ar tādiem uzdevumiem, kas veicina sociālā dialoga attīstību un sociālo partneru kapacitāti arī turpmāk jēgpilni iesaistīties gan divpusējā, gan trīspusējā sociālā dialoga procesā.

2023.gada 21.februārī Latvijas Poligrāfijas uzņēmumu asociācijas (LPUA) jaunajās telpās E.Birznieka-Upīša ielā 20A notika kārtējā  Drukas-un mediju tehnoloģiju (DMT) nozares ekspertu padomes (NEP) sanāksme.