2023.gada 16.martā Saeima vienbalsīgi atbalstīja “Latvijas Televīzijas” (LTV) un “Latvijas Radio” (LR) apvienošanu no 2024. gada 1. janvāra.
Saeima atbalstīja Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas izstrādātos grozījumus Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu un to pārvaldības likumā, kas nosaka tiesisko pamatu apvienota sabiedriskā medija darbībai. Iepriekš Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (SEPLP) izstrādāja koncepciju par apvienota sabiedriskā elektroniskā plašsaziņas līdzekļa izveidošanu un darbību. Tāpat deklarācijas par Krišjāņa Kariņa vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību 324. punkts atbalsta apvienota sabiedriskā elektroniskā plašsaziņas līdzekļa izveidošanu un tā finansēšanas modeli atbilstoši Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu un to pārvaldīšanas likumam.
Likumprojekta anotācijā teikts, ka LR un LTV apvienošana vienā sabiedrisko mediju uzņēmumā ļaus efektīvāk izmantot sabiedriskā pasūtījuma veidošanai atvēlētos valsts līdzekļus, apvienojot satura veidošanas atbalsta funkciju resursus. Apvienots sabiedriskais medijs mazināšot juridiskos šķēršļus kopīgu projektu attīstībā, piemēram, portāla “lsm.lv” izaugsmi. Likumprojekta anotācijā teikts, ka ar vienotu sabiedrisko pasūtījumu un vienotu digitālo un attīstības stratēģiju tiks labāk nodrošināta satura pielāgošana digitālo platformu vajadzībām, būtiski palielinot auditorijas sasniedzamību, iespēja veltīt vairāk resursu jauniešu, pusaudžu un bērnu satura attīstībai un vienotas informatīvas telpas stiprināšanai, kā arī nodrošināt ziņu un informatīvi analītiskā satura daudzveidības saglabāšanu atbilstoši Latvijas Sabiedriskā medija misijai. Tomēr LR darbiniekiem radās šaubas, vai steigā virzītie likuma grozījumi, kas no 2024. gada 1. janvāra paredz apvienot LR un LTV, veicinās sabiedrisko mediju stiprināšanu, vai neradīs riskus, kas varētu iezīmēt vēlmi vājināt sabiedrisko mediju darbību, tādēļ viņi sagatavoja un parakstīja atklāto vēstuli, pieprasot apturēt sabiedrisko mediju apvienošanu un Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu un to pārvaldības likuma grozījumu pieņemšanu.
Latvijas Kultūras darbinieku arodbiedrība (LKDAF) iepazinās ar LR darbinieku viedokli un sagatavoja savu atbalsta vēstuli atbildīgajām institūcijām:
29.03.2023
Nr. 1-10/11
Edvardam Smiltēnam
Latvijas Republikas Saeimas priekšsēdētājam
Ievai Brantei
Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšsēdētājai
cilvektiesibu.komisija@saeima.lv
Krišjānim Kariņam
Ministru prezidentam
Naurim Puntulim
Kultūras ministram
Jānim Siksnim
Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes priekšsēdētājam janis.siksnis@seplp.lv
Par “Latvijas Radio” darbinieku atklāto vēstuli
Latvijas Kultūras darbinieku arodbiedrība (LKDAF) atbalsta “Latvijas Radio” (“LR”) darbinieku 27.martā atklātajā vēstulē pausto viedokli, ka steigā virzītie “Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu un to pārvaldības likuma” grozījumi neveicinās sabiedrisko mediju stiprināšanu.
Šajā brīdī šķiet apdraudēts arī Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) uzstādījums, ka sabiedrisko mediju pārvaldības reformas mērķis ir izveidot vienotu sabiedrisko mediju, kam ir nodrošināts neatkarīgs un prognozējams Eiropas vidējam līmenim atbilstošs finansējums. Pēc mūsu rīcībā esošās informācijas, arī Finanšu ministrija pagājušajā gadā savā atzinumā ir paudusi šaubas, ka SEPLP izstrādātajā sabiedrisko mediju apvienošanas modelī nav skaidri norādītas izmaksas, un nav atbalstījusi šī jautājuma virzību, un arī šobrīd uzskata, ka joprojām nav zināmas šīs apvienošanas izmaksas un ieguvumi. “Latvijas Radio” darbinieki pamatoti norāda, ka gadījumā, ja lēmums par sabiedrisko mediju apvienošanu netiek pieņemts reizē ar koncepciju par sabiedrisko mediju statusam atbilstošu finansēšanas modeli, tad šobrīd sabiedrisko mediju apvienošana ir pāragra.
LKDAF nav pieņemama tāda prakse, ka lēmumi par likuma grozījumiem tiek virzīti koalīcijas sēdēs, ka lēmumu par likuma grozījumiem izstrādāšanā nav pieaicināti pašu sabiedrisko mediju pārstāvji, kuri situāciju pārzina vislabāk.
Arī LKDAF aicina apturēt sasteigto likuma grozījumu pieņemšanas procesu līdz brīdim, kad būs skaidri un saprotami apzināti ieguvumi no apvienošanas procesa. Īpaši svarīgi tas ir šobrīd – laikā, kad Latvijas informatīvā telpa ir pakļauta arī nopietniem ārējiem apdraudējumiem.
Informāciju sagatavoja
Aldis Misēvičs
LKDAF priekšsēdētājs