(LKDAF)

2023.gada 18.novembrī Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes (IKZ) komisijas sēdes darba kārtībā bija Kultūras ministrijas (KM) budžeta prioritātes 2023.gadam. Kultūras ministrs Nauris Puntulis, KM Valsts sekretāre Dace Vilsone un Valsts sekretāres vietniece attīstības un finanšu jautājumos Baiba Zakevica deputātus informēja par valdības atbalstīto 2023.gada valsts budžetu KM atbildības jomās.

Kultūras ministrs Nauris Puntulis sarunas sākumā uzsvēra, ka šogad KM prioritātes ir Dziesmu un deju svētku 150.jubilejas norise, nozares darbinieku darba samaksas palielināšana līdz valstī fiksētajam vidējās darba samaksas līmenim un Valsts Kultūrkapitāla fonda finansējuma nodrošināšana.                          

KM pārstāvji skaidroja, kāpēc dažkārt nākas dzirdēt , ka kultūra Latvijā esot pārfinansēta, salīdzinot ar Eiropas Savienības vidējiem rādītājiem.                                                                           

Pozitīvi vērtējams fakts, ka starp KM jaunajām prioritātēm tika nosaukts arī Rīgas Latviešu biedrības nams.                                                                                                                                                

KM atbildības jomas ir radoša un attīstīta kultūrvide, bagātīgs, sabiedrībai pieejams kultūras piedāvājums un līdzdalības iespējas, spēcīga, daudzveidīga, profesionāla un ilgtspējīga mediju vide, kā arī pilsoniski domājoša, saliedēta un aktīva sabiedrība.                                                                

Atgriežoties pie KM prioritātēm, valdībā ir panākts atbalsts 3,8 miljonu eiro palielinājumam valsts muzeju, bibliotēku, arhīvu, teātru, koncertorganizāciju u.c. iestāžu darbinieku atalgojumam. KM ziņojumā arī izskanēja frāze, ka Latvijas Televīzijas (LTV) un Latvijas Radio (LR) informatīvās telpas stiprināšanai paredzēts 3,7 miljonu pieaugums.                                                                                              

Pēc KM ziņojuma deputāti uzdeva jautājumus un sniedza komentārus par dzirdēto, piemēram, par mediju politiku, par profesionālās ievirzes kultūrizglītības pedagogu darba samaksu, par “Skolas somas” finansējumu, par jaunās koncertzāles un Laikmetīgās mākslas muzeja celtniecību. Šajā sakarā skarbs bija deputāta Česlava Batņas komentārs par iepriekšējās valdības lēmumu celt jaunu cietumu, nevis jaunu kultūras iestādi.  

                                                                                                                   

Saeimas IKZ komisijas sēdē attālināti piedalījās arī Latvijas Kultūras darbinieku arodbiedrības (LKDAF) priekšsēdētājs Aldis Misēvičs un arī sniedza savus komentārus par dzirdēto.                 

Apsveicams ir fakts, ka KM joprojām kā prioritāti min nozarē strādājošo darba samaksas palielināšanu līdz valstī fiksētajam vidējās darba samaksas līmenim, taču jāatzīst, ka salīdzinoši darba algas pieaugums būs mazs – ja 2022.gadā finansējums palielinājās par 8 miljoniem un darba alga valsts finansētajās kultūras institūcijās, atkarībā no statusa, pieauga par 50 līdz 100 eiro, tad tagad, saņemot papildus tikai 3,8 miljonus, palielinājums būs uz pusi mazāks, kuru “apēdīs” inflācija…                                        

Aldis Misēvičs jaunajai IKZ komisijai atgādināja, ka arodbiedrība jau gadiem aicina kultūru vērtēt kā līdzvērtīgu izglītībai, veselībai un ārējai un iekšējai drošībai, un aicināja visas frakcijas atbalstīt nozari gadījumā, ja parādīsies kādi papildus finanšu līdzekļi.                                                                    

LKDAF priekšsēdētājs atbalstīja KM viedokli, ka kultūra noteikti nav pārfinansēta, un aktualizēja jautājumu par darba samaksu sabiedriskajos medijos, īpaši akcentējot situāciju “Latvijas Radio”. Pirms pāris gadiem, lai stabilizētu situāciju un nodrošinātu “Latvijas Radio”  darbību vidējā termiņā, “Latvijas Radio” norādīja uz nepieciešamību Kultūras ministrijai sadarbībā ar NEPLP, “Latvijas Radio” un “Latvijas Televīziju” sagatavot Memoranda projektu starp NEPLP, kultūras ministru un Ministru prezidentu par sabiedrisko mediju finansējuma paaugstināšanas grafiku, atbilstoši Latvijas mediju politikas pamatnostādnēs noteiktajiem 0,17% no iekšzemes kopprodukta (IKP), atsevišķi nosakot investīcijas un attīstībai nepieciešamo līdzekļu plānojumu. “Latvijas Radio” aicināja arī sagatavot un valdības, pārrauga un sabiedrisko mediju starpā parakstīt Memorandu par finansējuma paaugstināšanas grafiku vidējam termiņam sabiedriskajiem medijiem, kas būtu atbalstāms pasākums un ieviestu skaidrību budžeta veidošanas procesā. Katrā ziņā šķiet, ja šis jautājums netiks atrisināts šajā komisijā, tad drīz vien ar to būs jānodarbojas Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai.

Informāciju sagatavoja

Aldis Misēvičs                                                                                                                

LKDAF priekšsēdētājs