(LKDAF)
Sadarbības partneri
Pārresoru koordinācijas centrs (PKC) oktobra beigās nāca klajā ar konceptuālā ziņojuma projektu “Izdienas pensijas sistēmas reforma”. Arī Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības (LBAS) eksperte izglītības, nodarbinātības un sociālās drošības jautājumos Linda Romele kā darba grupas pārstāve saņēma šo dokumentu un lūdza komentāru.
Latvijas Kultūras darbinieku arodbiedrības (LKDAF) priekšsēdētājs Aldis Misēvičs jau 1999.gadā aicināja Kultūras ministriju (KM) un Saeimas deputātus atjaunot izdienas pensijas māksliniekiem, kuri, nesasniedzot pensionēšanās vecumu, pēkšņi zaudē darba spējas, līdz ar to arī darbu un līdzekļus cilvēka cienīgai dzīvei. Tādēļ piecus gadus LKDAF rosināja KM veidot darba grupu, lai izvērtētu nepieciešamību atjaunot izdienas pensiju kultūras nozarē strādājošajiem. Pēc pieciem gadiem, 2004.gadā, tas arī izdevās un 2004.gada 17.jūlijā tika pieņemts ‘’Valsts un pašvaldību profesionālo orķestru, koru, koncertorganizāciju, teātru un cirka mākslinieku izdienas pensiju likums’’., kurš stājās spēkā no 2005.gada 1.janvāra.
Šo gadu laikā ir bijuši vairāki mēģinājumi grozīt un revidēt šo likumu, tomēr LKDAF vienmēr ir izdevies pierādīt likuma nepieciešamību.
Arī šoreiz, iepazīstoties ar Pārresoru koordinācijas centra (PKC) konceptuālā ziņojuma projektu, LKDAF priekšsēdētājs sagatavoja arodbiedrības viedokli un nosūtīja gan LBAS ekspertei Lindai Romelei, gan PKC vadītāja vietniekam, Attīstības uzraudzības un novērtēšanas nodaļas vadītājam Vladislavam Vesperim:
Par Pārresoru koordinācijas centra (PKC) ziņojumu par izdienas pensijām
Latvijas Kultūras darbinieku arodbiedrība (LKDAF) 01.11.2022 saņēma PKC) ziņojuma par izdienas pensijām projektu “Izdienas pensijas sistēmas reforma”.
Iepazīstoties ar plānoto izdienas pensiju sistēmas reformu, LKDAF radās pārdomas par reformas īstenošanas pasākumiem:
1. 1.lappusē lasām: “Izdienas pensijas sistēmu nedrīkst vērtēt atrauti no kopējām demogrāfijas tendencēm”. Tas vedina uzdot jautājumu, ko valsts ir darījusi, lai demogrāfiskā situācija un tendences uzlabotos? Vai tiešām, reorganizējot izdienas pensiju sistēmu, tiks panākts šis tendenču uzlabojums?
2. Turpat tālāk lasām: Izdienas pensiju sistēmas attīstības rezultātā ir radušies vairāki riski – potenciālo izdienas pensiju saņēmēju loks ir pārāk plašs un ietver arī atbalsta personālu, izdienas pensiju piešķiršanas kritēriji ir nepilnīgi un nav vienveidīgi, izdienas pensijas tiek piešķirtas atrauti no personas reālajām spējām turpināt darba gaitas, pastāv darba tirgus kropļojuma un ēnu ekonomikas riski, tiek mazināta vecuma pensijas sistēmas atdeve, un veidojas sociālās aizsardzības sistēmas kropļojumi, būtiski pieaudzis izdienas pensijas sistēmas fiskālais slogs.
LKDAF uzskata, ka “Valsts un pašvaldību profesionālo orķestru, koru, koncertorganizāciju, teātru un cirka mākslinieku izdienas pensiju un baleta mākslinieku pabalsta par radošo darbu likuma” dotās iespējas izmanto mazs pensiju saņēmēju loks – 165 personas.
LKDAF neuzskata, ka izdienas pensijas tiek piešķirtas atrauti no personas reālajām spējām turpināt darba gaitas, jo darba dzīves atskaites periods parasti sākas apmēram 20 gadu vecumā, taču, piemēram, baleta mākslinieki, mūziķi, dziedātāji jau vismaz piecpadsmit gadus pirms tam ir gan fiziski, gan emocionāli trenējušies un reizē arī jau nolietojuši savu ķermeni, lai ieietu darba tirgū konkurētspējīgi. Tādēļ nav brīnums, ka pēc apmēram divdesmit gadu darba stāža kādam var parādīties fiziska rakstura problēmas.
Attiecībā uz frāzi “būtiski pieaudzis izdienas pensijas sistēmas fiskālais slogs”- to nevar attiecināt uz Kultūras ministrijas budžetu, kurai saistības ar izdienas pensijām ir 1,5 miljonu apmērā, kamēr KNAB tas ir 11,5 miljoni, Ārlietu ministrijai 53 miljoni, prokuratūrai 158 miljoni, Labklājības ministrijai 645 miljoni un Aizsardzības ministrijai 1,3 miljardi. Te komentāri lieki… Turklāt Kultūras ministrija arī vienmēr ir uzsvērusi, ka to pilnībā apmierina “Valsts un pašvaldību profesionālo orķestru, koru, koncertorganizāciju, teātru un cirka mākslinieku izdienas pensiju un baleta mākslinieku pabalsta par radošo darbu likuma” nosacījumi un ka izdienas pensijas neapdraud tās budžetu.
3. Sadaļā “Situācijas apraksts un identificētās problēmas” 5.punktā lasām: “Darba grupas darbā piedalījās ministrijas un iestādes, kuru darbinieki patlaban veido izdienas pensiju saņēmēju loku, piesaistot arī arodbiedrības,…”. Tā ir – Latvijas Brīvo arodbiedrību eksperte Linda Romele ir iekļauta darba grupā, tomēr Latvijas Kultūras darbinieku arodbiedrībai kā arodbiedrībai, kura ļoti labi pārzina jomu, tas nebija iespējams.
4. Sadaļā “Izdienas pensiju sistēmas izveide Latvijā” teikts: “Izdienas pensiju piešķiršanas kritēriji un profesiju dalījums lielā mērā tika pārņemts no bijušās PSRS likumdošanas,…”, kam LKDAF noteikti nevar piekrist – ceļš līdz “Valsts un pašvaldību profesionālo orķestru, koru, koncertorganizāciju, teātru un cirka mākslinieku izdienas pensiju un baleta mākslinieku pabalsta par radošo darbu likuma” pieņemšanai 2004.gadā ilga sešus gadus, sākot no 1999.gada, kad LKDAF aktīvi sāka pārrunas ar Kultūras ministriju, ka izdienas pensijas māksliniekiem tomēr būtu jāatjauno. Šajos gados mainījās ministri, tika veidotas darba grupas, un tikai 2003.gada nogalē sākās nopietns darbs pie izdienas pensijas likuma veidošanas, procesa iesaistot visas ieinteresētās institūcijas, kas rezultējās ar likuma pieņemšanu Saeimā 2004.gada 17.jūnijā, bet likums stājās spēkā 2005.gada 1.janvārī.
5. Komentārs pie 2.tabulas “Izdienas pensijas stāžs dalījumā pa profesijām”par izdienas pensiju saņēmējiem un stāžu ;Valsts un pašvaldību profesionālo orķestru, koru, koncertorganizāciju, teātru un cirka mākslinieki – 10 – 30 gadi”:
“Valsts un pašvaldību profesionālo orķestru, koru, koncertorganizāciju, teātru un cirka mākslinieku izdienas pensiju un baleta mākslinieku pabalsta par radošo darbu likums” nosaka divu veidu tiesības uz izdienas pensiju – gan pēc nostrādātajiem gadiem, gan arī pēc desmit nostrādātiem gadiem attiecīgajā profesijā, sasniedzot noteiktu vecumu, kas ir atšķirīgs. Jāuzsver, ka par šiem 10 nostrādātajiem gadiem arī izdienas pensijas apjoms ir mazāks.
6. Ziņojumā ietvertais 2.attēls uzskatāmi pierāda, ka mākslinieki saņem vidēji vismazākās izdienas pensijas – vien 519,79 eiro, kamēr vidējais izdienas pensijas apmērs valstī bija 688,84 eiro. Tas pierāda, ka izdienas pensijas māksliniekiem nav apdraudējums valsts finanšu sistēmai.
7. LKDAF vēlas izteikt viedokli arī par 3.sadaļu “Pamatojums reformas nepieciešamībai”. Pirmais secinājums ir: Potenciālo izdienas pensiju saņēmēju loks ir pārāk plašs un ietver arī atbalsta personālu. Kultūras nozarē tikai 165 personas izmanto iespēju saņemt izdienas pensiju – tas ir salīdzinoši ļoti maz, un starp šiem saņēmējiem nav neviena no atbalsta personāla.
Vēl viens apgalvojums skan: Piešķirot izdienas pensiju attiecīgajā izdienas pensiju likumā noteiktajā vecumā, netiek vērtēts, vai persona patiešām vairs nav spējīga līdzšinējo darbu veikt. Apgalvojums neatbilst patiesībai, jo, gatavojot “Valsts un pašvaldību profesionālo orķestru, koru, koncertorganizāciju, teātru un cirka mākslinieku izdienas pensiju un baleta mākslinieku pabalsta par radošo darbu likuma” projektu, ļoti rūpīgi un pamatīgi tika vērtēts, kas, kādā vecumā un kādēļ būtu tiesīgs saņemt izdienas pensiju.
8. Arī nākamais apgalvojums: “Izdienas pensiju piešķiršanas kritēriji ir nepilnīgi un nav vienveidīgi. Izdienas pensijas tiek piešķirtas gan atkarībā no tā, cik ilga bijusi personas attiecīgā profesionālā darbība, proti, no izdienas stāža, gan atkarībā no personas vecuma…” neliekas godīgs, zinot, kā tika vērtēti kritēriji, pēc kuriem mākslinieks būtu tiesīgs saņemt izdienas pensiju. 2004.gada darba grupa uzskatīja, ka “Valsts un pašvaldību profesionālo orķestru, koru, koncertorganizāciju, teātru un cirka mākslinieku izdienas pensiju un baleta mākslinieku pabalsta par radošo darbu likumā” iestrādātās normas būs godīgas pret nozarē strādājošajiem.
9. LKDAF iebilst pret apgalvojumu “Ilgstoši nav ticis mainīts izdienas pensijas piešķiršanai nepieciešamais vecums un izdienas stāžs. Latvijas prakse neatbilst ES kopējam kursam, proti, tendencei paaugstināt vidējo vecumu, kurā personas atstāj darba tirgu”, jo uzskata, ka mākslinieku nodarbinātības nosacījumos, kā arī risku apjomā nonākt situācijā, kad ķermenis vairs neklausa un mākslinieks nespēj augstvērtīgi turpināt savu karjeru, nekas nav mainījies, tādēļ mainīt pensijas piešķiršanai nepieciešamo vecumu un izdienas stāžu vienīgi mainīšanas dēļ vai tādēļ, ka sen nekas nav mainīts, nedrīkst.
10. Ziņojumā izteiktais secinājums: “Izdienas pensijas saņēmēji nav motivēti pilnvērtīgi iesaistīties darba tirgū” ir aizvainojošs attiecībā pret māksliniekiem, kuri pēc savas būtības ir tendēti strādāt, lai sniegtu gandarījumu sabiedrībai, uz iespēju doties izdienas pensijā izmanto vien tad, kad tiešām vairs nespēj pilnvērtīgi veikt savu darbu, jo zudušas darbaspējas.
LKDAF uzskata, ka mākslinieku niecīgais izdienas pensijas apjoms spiež viņus meklēt iespējas iesaistīties darba tirgū, bet bieži vien gadās, ka nevienam šāds darbinieks vairs nav vajadzīgs.
Noslēgumā LKDAF vēlas atgādināt, ka Latvijas darba tirgus nespēj piedāvāt neierobežotas nodarbinātības iespējas, pat ja mākslinieki būs ieguvuši jaunas kvalifikācijas, turklāt ir apšaubāma varbūtība, ka persona pirmspensijas vecumā vai tuvu tam pēc pārkvalificēšanās spēs nopelnīt iztikas līdzekļus cilvēka cienīgai dzīvei, ja tiks liegta iespēja saņemt izdienas pensiju.
Informāciju sagatavoja
Aldis Misēvičs
LKDAF priekšsēdētājs