(LKDAF)
Sadarbības partneri
2022.gada 18.oktobrī Latvijas Nacionālā kultūras centra (LNKC) telpās notika kārtējā Kultūrizglītības padomes sanāksme.
Sēdes darba kārtība:
1. Informācija par NEP darba organizāciju – labās prakses piemēri, informācijas un statistikas rīki, ko izmantot NEP darbā – ziņo Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) Nozaru ekspertu padomju koordinatore Anete Jekuma;
2. Valsts pasūtījuma noteikšana izglītības tematiskās jomas „Mākslas” profesionālās vidējās izglītības programmās 2023./2024. mācību gadā – ziņo Ekonomikas ministrijas (EM) Analītikas dienesta vecākais ekonomists Normunds Ozols un Latvijas Nacionālā kultūras centra (LNKC) direktores vietnieks kultūrizglītības jautājumos, Kultūrizglītības nodaļas vadītājs Andis Groza;
3. Priekšlikumi Mākslas nozares struktūras dizaina un radošo industriju kvalifikācijas struktūras (NKS) un profesiju kartes izmaiņām – ziņo LNKC Kultūrizglītības nodaļas izglītības sistēmas eksperte Elita Barisa.
Sanāksmi atklāja Anete Jekuma, sniedzot informāciju par nozaru ekspertu padomju (NEP) darba organizāciju – par NEP izveidi, darbības nodrošināšanu, NEP mērķi, funkcijām, tiesībām, lēmumu pieņemšanu, NEP locekļa atbildību, informācijas un statistikas rīkiem, ko izmantot NEP darbā, un labās prakses piemēriem.
LNKC) direktores vietnieks kultūrizglītības jautājumos, Kultūrizglītības nodaļas vadītājs Andis Groza sniedza informāciju par valsts pasūtījuma noteikšanu izglītības tematiskās jomas „Mākslas” profesionālās vidējās izglītības programmās 2023./2024. mācību gadā – par izglītības programmu īstenotāju spektru un skaitu, kā arī par aspektiem, kuri tiek ņemti vērā valsts pasūtījuma noteikšanā.
Izglītības tematiskā joma „Mākslas” ietilpst humanitāro zinātņu un mākslas tematiskajā grupā un ietver vizuāli plastisko mākslu, mūziku un skatuves mākslu, audiovizuālo mākslu un mediju, mākslu, dizainu, amatniecību, lietišķo mākslu un radošās industrijas. Šīs jomas izglītības programmas tiek īstenotas vairākos izglītības līmeņos: profesionālās ievirzes izglītība, profesionālā vidējā izglītība, profesionālā tālākizglītība, profesionālā augstākā izglītība, akadēmiskā augstākā izglītība. Izglītības tematiskās jomas „Mākslas” profesionālās vidējās izglītības programmu īstenotāji ir desmit Kultūras ministrijas padotībā esoša izglītības iestādes, desmit Izglītības un zinātnes ministrijas, trīs pašvaldību un viena juridiskas personas padotībā esoša izglītības iestāde. Profesionālās vidējās kultūrizglītības programmas tiek īstenotas visā Latvijas teritorijā. Kopumā 2022. gada 1. septembrī izglītības tematiskajā jomā „Mākslas” iekļautās programmas apgūst 4434 profesionālās vidējās izglītības izglītojamie – Dizains 60%, Mūzika un skatuves māksla 17%, Audiovizuālā māksla un mediju māksla 11%, Vizuāli plastiskā māksla 8%, Lietišķā māksla 4%.
Valsts pasūtījuma noteikšanā tiek ņemti vērā vairāki aspekti:
- Ekonomikas ministrijas un Labklājības ministrijas izstrādātās darba tirgus pieprasījuma prognozes un citi tautsaimniecības attīstības rādītāji,
- investīcijas un infrastruktūras uzlabošanas projektu ieguldījumi izglītības iestādēs, t.sk. PIKC nosacījumi,
- uzņemšanas prognozes 2023. gadā izglītības tematiskajā jomā „Mākslas” un izglītojamo uzņemšanas rezultāti izglītības iestādēs iepriekšējā mācību gadā,
- izglītības pēctecība un nodarbinātība: profesionālās izglītības programmu absolventu izglītības turpināšana augstākās izglītības studiju programmās un iekļaušanās darba tirgū,
- no izglītības iestādēm atskaitīto izglītojamo skaita izmaiņas, salīdzinot ar iepriekšējo mācību gadu,
- izglītojamo sasniegumi valsts pārbaudījumos,
- optimāls finanšu līdzekļu izmantojums izglītības procesa nodrošināšanai, t.sk. izglītojamo skaits nodarbību grupā,
- metodiskā darba virsvadības joma/kvalifikācija.
Turpinājumā EM pārstāvis Normunds Ozols sniedza kopēju ieskatu par darba tirgus tendencēm un prognozēm līdz 2040. gadam, par izmantoto prognožu metodoloģiju un izmantojamiem datiem, kā arī par darbaspēka pieprasījumu un piedāvājumu kultūrizglītības specialitātēs.
EM 2022. gada pavasara vidējā un ilgtermiņa darba tirgus prognozēs redzams, ka ekonomiskās aktivitātes mākslas, izklaides un atpūtas nozarē pirmskrīzes (2019. gada) līmenī varētu atgriezties ap 2025./2026. gadu, vienlaikus darbaspēka pieprasījums/nodarbināto skaits tuvākajos gados iepriekšējā līmenī varētu pilnībā neatgriezties. Nozares atgūšanos no Covid-19 krīzes var kavēt ekonomisko aktivitāšu piebremzēšanās, ņemot vērā ģeopolitiskās situācijas saasināšanos.
Situācija dažādās kultūrizglītības programmu grupās ir vērtējama atšķirīgi, tomēr kopumā esošais kultūrizglītības piedāvājums pārsniedz pieprasījumu gan profesionālās vidējās un arodizglītības, gan augstākās izglītības programmu grupās. Saglabājoties līdzšinējai izglītības piedāvājuma struktūrai, būtiskākais darbaspēka pārpalikums jeb darbaspēka rezerve nākotnē var veidoties profesionālajā izglītībā programmu grupās „Dizains” un „Mūzika un skatuves māksla”, vienlaikus darbaspēka iztrūkuma riski var veidoties programmu grupās „Audiovizuālā māksla un mediju māksla”, „Audio, video un foto pakalpojumi”, „Amatniecība, lietišķā māksla”. Augstākajā izglītībā būtiskākais darbaspēka pārpalikums nākotnē var veidoties programmu grupās „Mūzika un skatuves māksla” un „Dizains”, savukārt darbaspēka iztrūkuma riski var veidoties programmu grupā „Vizuāli plastiskā māksla”.
Padome vienojās pieņemt zināšanai LNKC sniegto informāciju par valsts pasūtījuma noteikšanu izglītības tematiskās jomas „Mākslas” profesionālās vidējās izglītības programmās 2023./2024. mācību gadā un EM vidēja un ilgtermiņa darba tirgus prognozes par darbaspēka pieprasījumu un piedāvājumu kultūrizglītības specialitātēs.
LNKC Kultūrizglītības nodaļas izglītības sistēmas eksperte Elita Barisa sniedza informāciju par priekšlikumiem Mākslas nozares dizaina un radošo industriju sektora kvalifikāciju struktūras (NKS) un kvalifikāciju kartes izmaiņām. Darba grupa ir izstrādājusi lēmuma priekšlikumu, kura pamatojumā ir šīs grupas secinājumi par Latvijas kino un televīzijas industrijas darba tirgu un pieprasījumu tajā, kā arī ņemts vērā esošais profesionālās izglītības programmu piedāvājums.
Padome pieņēma lēmumu veikt izmaiņas Mākslas nozares struktūras dizaina un radošo industriju kvalifikāciju struktūrā un kvalifikāciju kartē Foto, video, televīzija un kino sektorā:
- Mākslas nozares struktūras dizaina un radošo industriju kvalifikāciju struktūrā un nozares kvalifikāciju kartē saglabāt iekļauto profesionālo kvalifikāciju Televīzijas un kino režisors (sestā līmeņa profesionālā kvalifikācija), atbilstoši aktualizēt profesionālās kvalifikācijas prasības.
- Mākslas nozares struktūras dizaina un radošo industriju kvalifikāciju struktūrā un nozares kvalifikāciju kartē iekļaut jaunas profesionālās kvalifikācijas – Televīzijas un kino operators un Scenārists (sestā līmeņa profesionālā kvalifikācija), atbilstoši izstrādāt profesionālās kvalifikācijas prasības.
- No Mākslas nozares struktūras dizaina un radošo industriju kvalifikāciju struktūras un nozares kvalifikāciju kartes izslēgt profesionālo kvalifikāciju – Kino operators (piektā līmeņa profesionālā kvalifikācija).
Informāciju sagatavoja
Aldis Misēvičs
LKDAF priekšsēdētājs