(LKDAF)
Sadarbības partneri
24. augustā Finanšu ministrijā norisinājās kārtējā Nacionālā Trīspusējās sadarbības padomes (NTSP) Budžeta un nodokļu apakšpadomes sēde, kurā Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) uzstāja, ka nepieciešams panākt vienošanos par minimālās algas paaugstināšanu, sākot ar 2023. gada janvāri.
Diskusijas ievadā Valsts ieņēmumu dienests (VID) sniedza ziņojumu par Ēnu ekonomikas ierobežošanas instrumentiem un veiktajiem pasākumiem ēnu ekonomikas mazināšanai. Sociālie partneri turpināja diskusiju par darba spēka nodokļu sloga mazināšanu, izvērtējot ēnu ekonomikas ierobežošanas instrumentus, to efektivitāti un nepieciešamās izmaiņas to uzlabošanai.
VID sēdes laikā norādīja uz būtisko darbaspēka nodokļu plaisu ēnu ekonomikā un atzina, ka to ierobežošana nav bijusi tik veiksmīga kā citās sfērās, piemēram, pievienotās vērtības nodokļa (PVN) plaisas mazināšanā. Pēc VID datiem PVN plaisu piecu gadu periodā ir izdevies samazināt no 17 % 2016. gadā līdz 6,8% 2020. gadā. Savukārt Valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu (VSAOI) plaisa šajā periodā ir samazinājusies tikai par 1,2%, un 2020. gadā tā bija 16,8%. Arī iedzīvotāju ienākuma nodoklim (IIN) nodokļu plaisa ir samazinājusies tikai par 1,2% , un 2020. gadā tā bija 16,9%. Lai veiksmīgāk cīnītos pret nodokļu nenomaksāšanu, tika minēti vairāki nepieciešamie uzlabojumi, tostarp, VID sadarbības uzlabošana ar komercbankām, kas spētu nodrošināt efektīvāku informācijas apmaiņu un ziņošanu par aizdomīgām darbībām noguldījumos un naudas apritē. Tika diskutēts par nepieciešamu dziļāku analīzi tajās tautsaimniecības nozarēs, kurās ēnu ekonomika ir izplatīta visvairāk.
Kā viena no tām tika uzsvērta arī būvniecības nozare, kura jau šobrīd ir veikusi būtiskas darbības ēnu ekonomikas ierobežošanai, ieviešot elektroniskās darba laika uzskaites sistēmas (EDLUS), kā arī parakstot ģenerālvienošanos, kurā noteikts ievērojami augstāks minimālās algas līmenis kā valstī. Kā norāda Latvijas Būvuzņēmēju partnerības vadītājs Gints Miķelsons, turpmāk ēnu ekonomikas ierobežošanas darbs nozarē ir jāorientē uz mazāku projektu izpildītājiem, uz kuriem neattiecas nosacījumi, kas liek ieviest EDLUS, un kuri sastāda aptuveni 80% no nozares.
LBAS diskusijas laikā aktualizēja sociālo partneru instrumentu attīstības nozīmi ēnu ekonomikas ierobežošanā, būtiskāko uzsvaru liekot uz koplīgumu izplatības veicināšanu, piemēram, paplašinot atvieglojumu grozu ar IIN neapliekamajiem izdevumiem par darba ņēmējiem, to attiecinot arī uz darbinieku transporta izdevumiem un izmitināšanu, darbinieka profesionālās kvalifikācijas celšanu, u.c. LBAS norādīja arī uz nepieciešamību celt atvieglojumu apmēru, kas nav mainījies kopš 2016. gada.
LBAS uzsvēra arī minimālās algas adekvāta līmeņa noteikšanas nozīmi ēnu ekonomikas ierobežošanā un uzsvēra, ka jautājums par minimālās algas un neapliekamā minimuma celšanu ir steidzami jāaktualizē arī apakšpadomes dienas kārtībā. Ņemot vērā, ka šī gada oktobrī norisināsies 14. Saeimas vēlēšanas, un valdības nomaiņas process var radīt izaicinājumus turpmāku pārrunu veidošanā, LBAS uzsvēra, ka NTSP Budžeta un nodokļu apakšpadomei ir svarīgi panākt vienošanos par nostāju minimālās algas un neapliekamā minimuma palielināšanas jautājumā, ko virzīt uz NTSP un Ministru kabinetu. Kategoriski nav pieļaujams, ka šis jautājums tiek atlikts un minimālās algas apmērs 2023. gadā atkārtoti tiek iesaldēts.
Atgādinām, ka minimālās mēneša algas apmērs nav paaugstināts kopš 2021. gada 1. janvāra, kad tas tika noteikts 500 eiro apmērā. Ir būtiski, ka tā tiek regulāri pārskatīta un noteikta atbilstoši ekonomiskās izaugsmes rādītājiem. Lai veicinātu regulāru minimālās algas pārskatīšanas praksi Eiropas Savienībā, 2020. gada nogalē tās dalībvalstis atbalstīja direktīvas par adekvātas minimālās algas Eiropas Savienībā noteikšanu, tostarp, arī Latvija un tās sociālie partneri. Viens no Eiropas Parlamenta un Padomes priekšlikumiem par adekvātas minimālās algas līmeņa noteikšanu norāda, ka tai būtu jāsastāda 50% no vidējās algas valstī. 2021. gadā vidējā bruto darba samaksa Latvijā bija 1277 eiro mēnesī, savukārt 2022. gada pirmajā pusgadā tā jau pārsniedza 1300 eiro mēnesī.