2022.gada 17.augustā notika Latvijas Kultūras darbinieku arodbiedrības (LKDAF) rosināta tikšanās ar Rīgas domes (RD) Izglītības, kultūras un sporta departamenta (IKSD) direktoru Māri Krastiņu un RD Kultūras pārvaldes priekšnieci Baibu Šmiti par RD 2023.gada budžetu un nepieciešamību palielināt kultūras institūciju darbinieku darba samaksu.
Domes amatpersonas atzina, ka arodbiedrības prasības ir loģiskas un pamatotas, un no savas puses solīja veikt nākošā gada budžeta aprēķinus, paredzot darba samaksas pieaugumu vismaz 10% apmērā.
LKDAF apņēmās sagatavot vēstuli ar prasību palielināt darba samaksu un nosūtīt to visu domes 8 frakciju priekšsēdētājiem un RD Izglītības, kultūras un sporta komitejas priekšsēdētājai Ivetai Ratinīkai, vēstulē izsakot vēlmi šo prasību izskaidrot arī klātienē.
24.08.2022
Nr. 1-10/34
Ivetai Ratinīkai
Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta komitejas priekšsēdētājai
Rātslaukums 1, LV-1539; Rīga
Par Rīgas domes kultūras institūciju darbinieku darba samaksu
Latvijas Kultūras darbinieku arodbiedrība (LKDAF), domājot par Rīgas domes 2023.gada budžeta projektu, vēlas akcentēt dažus momentus, kuri būtu jāņem vērā finansējuma piešķiršanas procesā.
Informējam, ka LKDAF, sociālā dialoga ietvaros sadarbojoties ar Kultūras ministriju (KM), ir panākusi kultūras darbinieku atlīdzības par darbu regulāru palielinājumu. Tas nozīmē, ka KM iestādēs (bibliotēkās un muzejos) speciālistu vidējā alga ir vismaz EUR 1040, bet KM kapitālsabiedrībās, piemēram, koncertorganizācijās, orķestros, mūziķu darba samaksa sasniedz vidēji EUR 1250 līmeni. Esam informēti, ka 2022.gada 26.jūnijā Rīgas domes Finanšu un administrācijas lietu komiteja ir atbalstījusi pašvaldības darbinieku darba samaksas nolikumu, kura apstiprināšanas gadījumā darbinieku algas varētu palielināties par aptuveni trīs procentiem. Uzskatām, ka pašreizējās inflācijas un preču un pakalpojumu sadārdzināšanās situācijā tas ir nepietiekami.
Tādēļ vēršamies pie Jums ar aicinājumu izvērtēt finansējuma palielināšanas iespējas gan Rīgas Centrālās bibliotēkas (RCB) un profesionālā orķestra „Rīga” darbiniekiem, gan arī Rīgas Porcelāna muzeja un kultūras centru darbiniekiem, kuri salīdzinājumā ar valsts finansētajām institūcijām strādā par daudz zemāku atalgojumu, lai arī pēc profesiju klasifikatora veic viena un tā paša amata pienākumus.
Tikai viens piemērs: RCBgalvenā bibliotekāra alga pirms nodokļu nomaksas ir EUR 740,00, bet Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) un Latvijas Neredzīgo bibliotēkas (LNeB) darba samaksa ir palielināta vidēji līdz 1040,00 eiro. Latvijas Neredzīgo bibliotēka ar sludinājuma palīdzību aicina darbā Lasītāju apkalpošanas nodaļas vadītāju un piedāvā atalgojumu bruto no 1150 līdz 1245 eiro.
Iespējams, ka šeit ir lieki runāt par pašvaldības uzdevumu – nodrošināt kvalitatīva bibliotekārā pakalpojuma sniegšanu iedzīvotājiem. Taču RCB pilda arī kultūras un sabiedriskās dzīves centra funkcijas mikrorajonos, pēdējos gados bibliotēkas darbības jomas ir būtiski palielinājušās – bibliotēka vairs nav tikai grāmatu un avīžu vai žurnālu izsniegšanas vai lasīšanas vieta, te cilvēki ierodas arī izmantot interneta pakalpojumus saziņai ar valsts un pašvaldību institūcijām un ar saviem radiniekiem Latvijā un ārzemēs. Un ne tikai. Bibliotēka ir arī vietējās sabiedrības informācijas aprites vieta.
Filiālbibliotēkas pilda arī vietējā kultūras centra funkcijas, rīkojot dažādas tematiskās izstādes, daudzveidīgus pasākumus, kā arī tikšanās ar ievērojamiem kultūras (un ne tikai) darbiniekiem, tā veicinot sabiedrības izaugsmi un reizē arī piedaloties mūžizglītības procesā. Vēlos atgādināt, ka pirms vairāk nekā 10 gadiem Latvija saņēma Bila un Melindas Geitsu fonda finansējumu, lai paplašinātu pieeju jaunajām tehnoloģijām bibliotēkās. Publisko bibliotēku attīstības projekta „Trešais tēva dēls” ietvaros fonda dāvātie līdzekļi tika izlietoti, lai visas 874 Latvijas publiskās bibliotēkas saņemtu jaunu datortehniku un programmatūru, lai tajās tiktu ierīkots platjoslas interneta pieslēgums un bezvadu pieeja internetam, kā arī lai apmācītu bibliotekārus strādāt ar jaunajām tehnoloģijām. Bibliotēku un bibliotekāru prestižs un loma sabiedrības acīs ir būtiski pieaugusi. Nenodrošinot līdzvērtīgu darba samaksu, Rīga un tās iedzīvotāji var zaudēt augsti kvalificētus kadrus, kuri spēj piedāvāt kvalitatīvus bibliotekāros pakalpojumus Rīgas iedzīvotājiem.
Arī orķestra „Rīga” bruto darba samaksas amplitūda ir no EUR 725,00 līdz EUR 830,00, vairums orķestra mūziķu saņem algu EUR 750,00 apmērā, salīdzinājumā ar valsts finansēto koncertorganizāciju 2022.gadā sasniegto vidējo algu vismaz 1250,00 eiro apmērā mēnesī – tas ir apdraudējums orķestra pastāvēšanai nākotnē. Salīdzinājumam: Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra mājaslapā varam redzēt informāciju par darba samaksu – orķestra 93 mūziķu alga ir no 1177 līdz 1542 eiro. Liepājas Simfoniskā orķestra tutti mūziķu alga ir, sākot no 1130 eiro.
Nedrīkstam aizmirst arī Rīgas muzeju darbiniekus, jo arī muzeju nozarē 2022.gadā speciālistu vidējais atalgojums valstī jau sasniedz 1040,00 eiro mēnesī. Ja Rīgas Porcelāna muzeja ekspozīcijas un izstāžu kuratora alga šobrīd ir 830 eiro, tad Latvijas Nacionālā mākslas muzeja mājaslapā redzam, ka izstāžu kuratora mēnešalgas diapazons ir no 930 līdz 1092 eiro. Lai turpinātu kultūras nozares cilvēkresursu kapacitātes stiprināšanu, Kultūras ministrija arī nākošajā gadā kā prioritāro pasākumu min kultūras un radošajās nozarēs nodarbināto atalgojuma paaugstināšanu, ņemot vērā vidējo darba samaksu 2022.gadā sabiedriskajā sektorā – 1293 eiro.
LKDAF aicina Jūs rast iespēju konkurētspējīgas darba samaksas nodrošināšanai Rīgas pilsētas kultūras institūcijās, lai vispārējās dzīves dārdzības paaugstināšanās rezultātā Rīgas kā metropoles kultūras darbinieki nenonāk maznodrošināto vai trūcīgo personu statusā.
Cieņā
Aldis Misēvičs
LKDAF priekšsēdētājs
Līdz šim esam saņēmuši atbildi vienīgi no RD frakcijas “Nacionālā apvienība “Visu Latvijai!” – “Tēvzemei un brīvībai/LNNK”, “Latvijas Reģionu apvienība”” vadītāja Eināra Cilinska:
Paldies, ar situāciju iepazinos un Jūsu vērtējumam piekrītu. Nosūtīju arī frakcijas kolēģiem, kas strādā attiecīgā jomā. Protams, ka jāņem vērā, ka kultūrā situācija nav unikāla, līdzīgi ir citās pašvaldības jomās. Noteikti skatīsimies, ko iespējams darīt.
Ar cieņu,
Einārs Cilinskis
Rīgas domes deputāts
Informāciju sagatavoja
Aldis Misēvičs
LKDAF priekšsēdētājs