(LKDAF)
Sadarbības partneri
Saistībā ar Rīgas valstspilsētas 2022.gada budžeta projekta izskatīšanu Rīgas domē Latvijas Kultūras darbinieku arodbiedrība vērsās ar aicinājumu pie Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta direktora Māra Krastiņa ar prasību palielināt galvaspilsētas kultūras iestāžu darbinieku darba samaksu, kura būtiski atpaliek no valsts kultūras institūciju atalgojuma:
09.02.2022
Nr. 1-10/5
Mārim Krastiņam
Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta direktoram
K. Valdemāra iela 5, LV-1010
Par Rīgas domes kultūras institūciju darbinieku darba samaksu
Latvijas Kultūras darbinieku arodbiedrība (LKDAF), domājot par Rīgas domes 2022.gada budžeta projektu, vēlas akcentēt dažus momentus, kuri būtu jāņem vērā finansējuma piešķiršanas procesā.
Informējam, ka LKDAF, sociālā dialoga ietvaros sadarbojoties ar Kultūras ministriju (KM), ir panākusi kultūras darbinieku atlīdzības par darbu regulāru palielinājumu. Tas nozīmē, ka KM iestādēs (bibliotēkās un muzejos) speciālistu vidējā alga ir vismaz EUR 1040, bet KM kapitālsabiedrībās, piemēram, koncertorganizācijās, orķestros, mūziķu darba samaksa sasniedz vidēji EUR 1250 līmeni.
Tādēļ vēršamies pie Jums ar aicinājumu izvērtēt finansējuma palielināšanas iespējas gan Rīgas Centrālās bibliotēkas (RCB) un profesionālā orķestra „Rīga” darbiniekiem, gan arī Rīgas Porcelāna muzeja, kultūras centru un Sv.Pētera baznīcas pārvaldes darbiniekiem, kuri salīdzinājumā ar valsts finansētajām institūcijām strādā par daudz zemāku atalgojumu.
Tikai viens piemērs: RCBgalvenā bibliotekāra alga pirms nodokļu nomaksas ir EUR 740,00, bet Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) un Latvijas Neredzīgo bibliotēkas (LNeB) darba samaksa ir palielināta vidēji līdz 1040,00 eiro.
Iespējams, ka šeit ir lieki runāt par pašvaldības uzdevumu – nodrošināt kvalitatīva bibliotekārā pakalpojuma sniegšanu iedzīvotājiem.
Taču RCB pilda arī kultūras un sabiedriskās dzīves centra funkcijas mikrorajonos, pēdējos gados bibliotēkas darbības jomas ir būtiski palielinājušās – bibliotēka vairs nav tikai grāmatu un avīžu vai žurnālu izsniegšanas vai lasīšanas vieta, te cilvēki ierodas arī izmantot interneta pakalpojumus saziņai ar valsts un pašvaldību institūcijām un ar saviem radiniekiem Latvijā un ārzemēs. Un ne tikai. Bibliotēka ir arī vietējās sabiedrības informācijas aprites vieta.
Filiālbibliotēkas pilda arī vietējā kultūras centra funkcijas, rīkojot dažādas tematiskās izstādes, daudzveidīgus pasākumus, kā arī tikšanās ar ievērojamiem kultūras (un ne tikai) darbiniekiem, tā veicinot sabiedrības izaugsmi un reizē arī piedaloties mūžizglītības procesā.
Vēlos atgādināt, ka pirms vairāk nekā 10 gadiem Latvija saņēma Bila un Melindas Geitsu fonda finansējumu, lai paplašinātu pieeju jaunajām tehnoloģijām bibliotēkās. Publisko bibliotēku attīstības projekta „Trešais tēva dēls” ietvaros fonda dāvātie līdzekļi tika izlietoti, lai visas 874 Latvijas publiskās bibliotēkas saņemtu jaunu datortehniku un programmatūru, lai tajās tiktu ierīkots platjoslas interneta pieslēgums un bezvadu pieeja internetam, kā arī lai apmācītu bibliotekārus strādāt ar jaunajām tehnoloģijām. Bibliotēku un bibliotekāru prestižs un loma sabiedrības acīs ir būtiski pieaugusi. Nenodrošinot līdzvērtīgu darba samaksu, Rīga un tās iedzīvotāji var zaudēt augsti kvalificētus kadrus, kuri spēj piedāvāt kvalitatīvus bibliotekāros pakalpojumus Rīgas iedzīvotājiem.
Arī orķestra „Rīga” bruto darba samaksas amplitūda ir no EUR 725,00 līdz EUR 830,00, vairums orķestra mūziķu saņem algu EUR 750,00 apmērā, salīdzinājumā ar valsts finansēto koncertorganizāciju 2022.gadā sasniegto vidējo algu vismaz 1250,00 eiro apmērā mēnesī tas ir apdraudējums orķestra pastāvēšanai nākotnē.
Nedrīkstam aizmirst arī Rīgas muzeju darbiniekus, jo arī muzeju nozarē 2022.gadā speciālistu vidējais atalgojums valstī jau sasniedz 1040,00 eiro mēnesī.
LKDAF aicina Jūs rast iespēju konkurētspējīgas darba samaksas nodrošināšanai Rīgas pilsētas kultūras institūcijās.
Aldis Misēvičs
LKDAF priekšsēdētājs