(LKDAF)
Sadarbības partneri
Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) 5. novembrī sadarbībā ar Fridriha Eberta fonda Latvijas pārstāvniecību organizēja ikgadējo Darba tiesību forumu, šogad par tēmu – “COVID-19 ierobežojumi no darba tiesību perspektīvas”.
LBAS Darba tiesību forumā kopā ar valsts pārvaldes pārstāvjiem, Tiesībsargu un darba tiesību ekspertiem tika meklētas atbildes uz dažādiem grūtiem jautājumiem saistībā ar aktuālo darba tiesisko regulējumu un epidemioloģiskās drošības pasākumiem. Eksperti komentēja valdības noteiktos COVID-19 ierobežojumus no starptautisko tiesību, īpaši cilvēktiesību, perspektīvas, kā arī diskutēja par to, vai tiesību uz darbu liegšana ir samērīgs ierobežojums, lai sasniegtu leģitīmu mērķi aizsargāt sabiedrības veselību un vai to var veikt kopējā labuma vārdā.
Latvijā visā valsts teritorijā ir izsludināta ārkārtējā situācija no 2021. gada 11. oktobra līdz 2022. gada 11. janvārim. Saskaņā ar MK rīkojumu “Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu” darba devējam ārkārtējās situācijas laikā ir jānodrošina darbiniekiem attālinātā darba iespējas, ja darba specifika to pieļauj. Tajā pat laikā darbinieki valsts un pašvaldību institūcijās (tai skaitā kapitālsabiedrībās) no 2021. gada 15. novembra savus darba pienākumus var veikt tikai tad, ja viņiem ir vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikāts. Tāpat arī privātajā sektorā darbinieki klātienē no 15. decembra darbu varēs veikt tikai tad, ja viņiem ir vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikāts.
Atklājot forumu, LBAS priekšsēdētājs Egils Baldzēns uzsvēra, ka arodbiedrībām ir jāaizstāv visi darbinieki, bet šobrīd vairāk aizskartas ir nevakcinēto darbinieku tiesības. LBAS vairākkārt savos priekšlikumos Saeimai un valdībai ir norādījusi, ka tā iebilst pret nesamērīgu darbinieka tiesību ierobežojumu un tiesībām strādāt ir jābūt ne tikai vakcinētiem darbiniekiem, bet arī tiem, kuri ir veseli, un to var pierādīt ar negatīvu Covid-19 testu.
Foruma moderatore, LBAS Eiropas tiesību un politikas dokumentu eksperte Nataļja Preisa sniedza ieskatu foruma tematikā, kā arī analizēja pēdējo Eiropas Arodbiedrību konfederācijas (ETUC) veikto apkopojumu saistībā ar vakcinācijas jautājumu ETUC dalībvalstīs, kas parāda, ka Latvijā ir viens no stingrākajiem pandēmijas laika darba tiesisko attiecību regulējumiem. ETUC apkopojums vēsta, ka praktiski visas nacionālā līmeņa arodbiedrību konfederācijas iestājas par brīvprātīgo vakcināciju, vienlaikus organizē kampaņas, lai mudinātu darbiniekus un visus iedzīvotājus vakcinēties. Daudzas ETUC dalīborganizācijas ir paudušas bažas par darbinieku obligāto vakcināciju, jo īpaši saistībā ar iespējamu atlaišanu un diskriminējošu praksi, kā arī cilvēktiesību ievērošanu.
Valsts Kontroles padomes loceklis Edgars Korčagins analizēja darbinieku tiesību ierobežojumus pret kopējo labumu. Viņš pauda viedokli, ka ir pieļaujami rīcības brīvības ierobežojumi sociālās kopdzīves veicināšanai. Tomēr problēmas rodas, ja sabiedrības uzticība dažādiem valsts varas atzariem ir nemainīgi zema, kā tas ir mūsu valstī. Valsts kontroles pārstāvis atzina, ka sabiedrības uzticība ir ļoti nepateicīga, jo tās iegūšana un noturēšana prasa gadus un gadu desmitus, taču zaudēt to var vienā mirklī. Savukārt uzticības iegūšana ir ļoti vienkārša, jo viss, ko tā prasa, ir tikai godprātīgs darbs sabiedrības labā.
Baiba Rudevska, tiesību zinātņu doktore, savā prezentācijā “Vakcinācija kā priekšnoteikums tiesībām strādāt?” analizēja Covid-19 vakcīnu tiesisko statusu un pauda viedokli, ka Covid-19 vakcīnu noteikšana par obligātām (tieši vai netieši) pārkāpj virkni starptautisko standartu gan tiesībās uz veselību, gan tiesībās uz darbu. Viņa norādīja, ka tiesību uz darbu ierobežošana nav samērīga, jo vakcīnas ir apstiprinātas ar nosacījumu, to pētīšana turpinās un līdz ar to situācija nav salīdzināma ar obligātu vakcinēšanos, izmantojot citas vakcīnas, kuras ir apstiprinātas bez nosacījumiem.
Par obligāto vakcinēšanos pret Covid-19 nodarbinātībā starptautisko tiesību kontekstā runāja arī Kristīne Dupate, LU Juridiskās fakultātes asociētā profesore, Eiropas Padomes Sociālo tiesību komitejas locekle un Eiropas Komisijas nacionālā eksperte darba tiesību jomā. Eksperte uzsvēra, ka, izvērtējot tiesību normas samērīguma principu, netika vispusīgi ņemtas vērā personu ar invaliditāti tiesības, kā arī valdība nav veikusi situācijas ekonomisko izvērtējumu, proti, kādu ietekmi tas atstās uz jau esošo darbinieku trūkumu, kā arī sociālās apdrošināšanas budžetu bezdarbnieku skaita pieauguma gadījumā.
Par darba tiesībām ārkārtas situācijas laikā no praktiskās puses forumā uzstājās Valsts Darba inspekcijas (VDI) un sociālo partneru – LBAS un LDDK eksperti.
Informāciju apkopoja
Aldis Misēvičs LKDAF priekšsēdētājs, sadarbībā ar LBAS