19.05.2021: LKDAF par Sv.Pētera baznīcas likuma projektu

2021.gada 19.maija Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes (IKZ) komisija kārtējo reizi izvērtēja Sv. Petera baznīcas likuma projektu.                                                                  

Nedaudz no vēstures: Augstākās padomes 1992.gada 12.maija lēmums noteica, ka likums par īpašumu atdošanu reliģiskajām organizācijām neattiecas uz valstij īpaši nozīmīgiem kultūras pieminekļiem – Doma baznīcu un Pētera baznīcu, kuru statuss tiek noteikts ar īpašiem likumiem. 2005.gadā Saeima pieņēma Doma baznīcas un klostera ansambļa likumu, ar ko tika noteikta Doma baznīcas juridiskā piederība. Savukārt attiecībā uz Rīgas Svētā Pētera baznīcu šāds speciālais likums joprojām nav bijis pieņemts, līdz ar to tās īpašumtiesības nav noteiktas normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

Pētera baznīcas ēkas apsaimniekošana ir 13.gadsimta valsts nozīmes arhitektūras pieminekļa Rīgas Svētā Pētera baznīcas pārvaldes pārziņā. Minētā pārvalde ir Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta padotībā esoša iestāde, kas organizē un nodrošina Pētera baznīcas telpās tematiskas izstādes par pilsētas attīstību un arhitektūru, mākslas darbu izstādes, kultūras pasākumus un koncertus, iepazīstina tūristus ar valsts nozīmes arhitektūras pieminekļa – Pētera baznīcas – vēsturi, tās restaurācijas gaitu un interjeru, Rīgas pilsētas vēsturiskās apbūves attīstību, izmantojot Pētera baznīcas skatu torni.                                                       

Lai noteiktu Pētera baznīcas īpašnieku, kas ļautu attiecīgo īpašumu ierakstīt zemesgrāmatā, ir nepieciešams pieņemt Rīgas Svētā Pētera baznīcas likumu.                      

Likumam būtu nosaka Pētera baznīcas juridiskā piederība, kā arī ar tās izmantošanu, uzturēšanu, apsaimniekošanu un finansēšanu saistīti jautājumi. Likumā būtu jānosaka, vai īpašuma tiesības uz Pētera baznīcas ēku un zemi zem tās būtu jāatstāj Rīgas domei vai jānodod Latvijas Evanģeliski luteriskajai baznīcai (LELB).  Tas nozīmē arī īpašnieka pienākumu pienācīgi rūpēties par īpašumu, uzturot to, kā arī ieguldot tajā nepieciešamās investīcijas.      

Likumprojekts tika   izstrādāts jau 2007.gadā, Saeimas IKZ komisijas darba kārtībā tas nonāca 2010.gadā, taču līdz galam tā arī netika izvērtēts.  2018.gadā Saeimas komisija vēlreiz ķērās klāt likumprojektas ar domu, ka dievnama īpašumtiesības vienreiz ir jāsakārto. Tomēr tas nenotika.                                                                                                                                  

2021.gada 19.maija zoom-sanāksmē Saeimas IKZ komisijas deputāti vēlreiz skatīja likumprojektu. Sēdē attālināti piedalījās arī Latvijas Kultūras darbinieku arodbiedrības (LKDAF) priekšsēdētājs Aldis Misēvičs. Jāatzīmē, ka arodbiedrība seko likuma pieņemšanas gaitai jau no pašiem pirmsākumiem, jo Sv. Pētera baznīcas pārvaldē strādā 16 mūsu arodbiedrības biedri, un mums ir svarīgi, kas ar viņiem notiks, ja baznīca tiks nodota LELB īpašumā.                        

Diskusija par likumprojektu bija spraiga, deputātiem nepietika atvēlētā laika, tādēļ tika izveidota darba grupa, kura turpinās darbu pie likumprojekta izvērtēšanas, bet visi zoom-sanāksmes dalībnieki tika aicināti izteikt savu viedokli, sūtot vēstuli minētajai darba grupai.

Arī LKDAF sagatavoja un nosūtīja savu viedokli par Sv.Pētera baznīcas likuma projektu:

            Tā kā Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas 19.maija sanāksmē laika trūkuma dēļ nebija iespējams sniegt savus komentārus, nosūtu viedokli komisijas darba grupai.

            Latvijas Kultūras darbinieku arodbiedrība (LKDAF) uzskata, ka jāizvērtē iespēja nodot šo baznīcu Rīgas domes īpašumā, ņemot vērā pašvaldības ieguldījumu baznīcas uzturēšanā, un izvērtējot, kas notiks, ja īpašums, kurā investēti lieli pašvaldības (nodokļu maksātāju) finanšu līdzekļi, vairs nepiederēs pašvaldībai.

LKDAF ierosina saistībā ar likumprojekta 4. panta “Rīgas Svētā Pētera baznīcas izmantošana” 5.daļu – Rīgas Svētā Pētera baznīcu var izmantot citiem šajā likumā neminētiem mērķiem, saskaņojot to ar Latvijas Evaņģēliski luterisko baznīcu, ievērojot šā likuma un citu normatīvo aktu prasības” – izvērtēt situāciju, par kuru daudz diskutēja pirms vairāk nekā desmit gadiem – vai Rīga drīkstēs savos reklāmas materiālos izmantot Rīgas panorāmas siluetu ar Sv. Pētera baznīcu un tās torni, vai neradīsies aizliegumi to darīt jeb pieprasītas milzu summas par tā izmantošanu tūrisma reklāmas bukletos?

Saistībā ar 5.panta “Rīgas Svētā Pētera baznīcas padome” 2.daļu “Rīgas Svētā Pētera baznīcas padomes sastāvā ir pieci locekļi – trīs Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas pārstāvji un divi Rīgas pilsētas pašvaldības pārstāvji” LKDAF ierosina saglabāt paritātes principu.

Likumprojekts joprojām neko nepasaka, kas notiks ar Sv.Pētera baznīcas pārvaldes darbiniekiem gadījumā, ja baznīca pāriet draudzes īpašumā. LKDAF uzskata, ka nebūtu pareizi zaudēt speciālistus, kas pārzina ēku un tās vēsturi, tādēļ ierosina papildināt baznīcas padomes pienākumus, uzliekot par pienākumu izvērtēt/izstrādāt esošo darbinieku turpmākās nodarbinātības politiku.

Aldis Misēvičs                                                                                                                                      

LKDAF priekšsēdētājs

LKDAF cer, ka izteiktie priekšlikumi tiks ņemti vērā un viesīs lielāku skaidrību par strādājošo turpmāko nodarbinātību.

Informāciju sagatavoja

Aldis Misēvičs                                                                                                                                      

LKDAF priekšsēdētājs