(LKDAF)
Sadarbības partneri
2016.gada 3.augustā Latvijas Republikas Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija, Kultūras ministrija, kā arī Konrāda Adenauera fonda Rīgas birojs rīkoja ekspertu semināru un publisku diskusiju par sabiedrisko mediju pārvaldību “Vācijas sabiedrisko raidorganizāciju pārvaldības pieredze Latvijas reformu priekšlikumu gaismā. Latvijas reformas atsevišķi aspekti.”
Iesākumā Kultūras ministrijas Mediju politikas nodaļas vadītājs Roberts Putnis
sniedza īsu Latvijas sabiedrisko mediju pārvaldības reformas priekšlikumu raksturojumu.
Ar Vācijas pieredzi sabiedrisko mediju pārvaldībā un vērtējumu par Latvijas jauno iniciatīvu dalījās vācu tieslietu profesors un žurnālists Pēters Šivijs (Peter Schiwy). Profesors Šivijs ir strādājis kā žurnālists dažādos Vācijas preses izdevumos, radio un televīzijā, un elektroniskajos medijos. Viņš ir bijis sabiedriskās raidorganizācijas Ziemeļvācijas TV un radio (NDR) galvenais redaktors un administratīvais vadītājs, viņš ir Vācijas Administrācijas skolas goda profesors.
P.Šivijs uzsvēra, ka ļoti svarīgs ir drošs un stabils finansējums. Latvijai pašai jāizvēlas optimālākais sabiedrisko mediju finansēšanas modelis. Vācijā, piemēram, katra mājsaimniecība (dzīvoklis) maksā EUR 15.00 mēnesī, neatkarīgi no tā, cik jums tur ir televizoru un vai jūs televīziju vispār skatāties.
Vācijas tieslietu profesors un žurnālists Pēters Šivijs (Peter Schiwy)
Ar redakcionālās autonomijas un žurnālistu neatkarības institucionālo regulējumu Vācijā caur Latvijas reformu priekšlikumu prizmu iepazīstināja Hannoveres Mūzikas, teātra un mediju augstskolas komunikācijas un mediju zinātņu profesore Beāte Šneidere (Beate Schneider). Profesore Šneidere ir Žurnālistikas un komunikācijas pētniecības institūta dibinātāja Hannoverē. Vācu eksperte ir ar plašu akadēmisko pieredzi salīdzinošajā mediju sistēmu pētniecībā, bijusi Vācijas federālās sabiedriskās televīzijas (ZDF) padomes locekle un raidorganizācijas „Deutsche Welle” administratīvās padomes locekle.
Priekšplānā Hannoveres Mūzikas, teātra un mediju augstskolas komunikācijas un mediju zinātņu
profesore Beāte Šneidere (Beate Schneider)
B.Šneidere uzskata, ka Latvijas Sabiedrisko mediju likuma koncepts ir pārāk sarežģīts, būtu jāpārdomā, vai ombuda institūcija ir vajadzīga? Vācijā tādas nav, digitalizētā sabiedrībā visiem ir pieejami sociālie tīkli, kur paust savu viedokli par sabiedrisko mediju darbību, tagad arī raidījumu laikā skatītāji tviterī var vērtēt raidījuma saturu.
Savukārt zvērināta advokāta no advokātu biroja “COBALT” Edgara Pastara uzstāšanās tēma bija „Komerctiesību un administratīvo kolīziju risinājumi sabiedrisko mediju pārvaldības reformas priekšlikumos”.
Priekšlikumos ietvertos sabiedrisko mediju atbildīgumu veicinošos un pašregulatīvos institūtus, kā arī ombuda konceptu vērtēja bijusī pētnieciskā žurnāliste, labas pārvaldības un pretkorupcijas eksperte Inese Voika.
Savu viedokli par sabiedrisko raidorganizāciju pārvaldības projekta iespējamajiem riskiem izteica arī nozares pārstāvji Ivars Belte (LTV), Ainārs Dimants (NEPLP) un Ivo Leitāns (LŽA).
Noklausoties diskusiju, secināju, ka savās šaubās par sabiedrisko raidorganizāciju pārvaldības projektu neesmu viens. Arī man šķiet, ka likumprojekts ir uzrakstīts ļoti sarežģītā valodā un slēpj vairākus „zemūdens akmeņus”. Uzskatu, ka Sabiedrisko mediju padome skaitliski ir par lielu – vai tajā vajag iekļaut baznīcas pārstāvi (baznīca taču ir atdalīta no valsts), vai vajag Prezidenta pārstāvi? Arī sabiedrisko mediju ombuda uzdevumi un tiesības dažkārt šķiet apšaubāmi – piemēram, pilnvaras atbrīvot no darba, saziņa ar auditoriju – katrs medija taču pats rūpējas par saziņu ar savu (un ne tikai) auditoriju. Un, protams, finansējums. Vai valsts var garantēt, ka piešķirs pietiekamu dotāciju, lai sabiedriskie mediji – TV un radio – var aiziet no reklāmas tirgus? Līdzšinējā pieredze rada, ka joprojām esam spiesti ekonomēt un samazināt izdevumus…Vācijas modeļa pārņemšana nozīmē būtībā jauna nodokļa ieviešanu, bet sabiedrība tam nav gatava ne finansiāli, ne psiholoģiski. Veci cilvēki Latvijas laukos nevar atļauties iegādāties pat dekoderus digitālās televīzijas uztveršanai, bet viņiem vēl būs jāmaksā kaut kāda summa par iespēju skatīties televīziju, kuru viņi varbūt nemaz neskatās.
Nobeigumā vēlos pateikt, ka atbalstu „Latvijas televīzijas” valdes priekšsēdētāja Ivara Beltes teikto, ka valstij jādara viss, lai sabiedriskie mediji būtu vadošie un stiprākie Latvijā.
Informāciju sagatavoja
Aldis Misēvičs
LKDAF priekšsēdētājs