(LKDAF)

Lai diskutētu par valdības piedāvāto nodokļu politiku un tās iespējamo attīstību nākotnē, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) sadarbībā ar Fridriha Eberta fondu ceturtdien, 24. septembrī organizēja diskusiju “Nodokļu politika krustcelēs – vai mazināsim nodokļu slogu darbiniekam?”.

Diskusijas centrālais jautājums bija Latvijas darbaspēka nodokļu sistēmas konkurētspēja citu ES valstu vidū, tās attīstība nākotnē, kā arī iespēja paaugstināt darba ņēmēju ienākumus un līdz ar to arī pirktspēju. Latvijā līdz šim noteikta progresīvo nodokļu sistēma ienākumu jomā, taču būtu jāvirzās arī uz kapitāla nodokļu progresivitāti.

LBAS priekšsēdētājs Egils Baldzēns, uzrunājot klātesošos, teica: “Galvenais arodbiedrībām ir darba samaksas jautājums, par kuru mums jādomā ne tikai Baltijas valstu, bet tālākā nākotnē arī visa Baltijas jūras reģiona ietvarā. Diskusijas gaitā noteikti akcentēsim arī to, ka koplīgums uzņēmumā un ģenerālvienošanās nozarē mazina darbaspēka nodokļu plaisu, un, kā publiskajā telpā atzinusi VID vadība, pateicoties noslēgtajai nozares ģenerālvienošanās, ēnu ekonomika būvniecībā, piemēram, ir mazinājusies par 2%, kas nozīmē papildu naudu valsts un pašvaldību budžetā.”

Diskusijā par nodokļu politiku no LBAS puses piedalījās Egils Baldzēns, LBAS priekšsēdētājs, un Mārtiņš Svirskis, eksperts tautsaimniecības jautājumos, Latvijas Darba devēju konfederācijas finanšu un nodokļu eksperts Jānis Hermanis un Dana Reizniece – Ozola, Vjačeslavs Dombrovskis, un Atis Zakatistovs, 13. Saeimas deputāti. Aicināti bija arī Ramona Petraviča, labklājības ministre, un Jānis Reirs, finanšu ministrs, taču nevarēja ierasties, jo Ministru prezidents Krišjānis Kariņš bija sasaucis darba grupu pie sevis, lai kopā ar ministriem pārrunātu nodokļu politikas jautājumus.

Dažas izskanējušās domas: Taisnīga nodokļu politika būtu arī kapitāla ienākumu nodokļu progresivitāte, konferencē pauda Saeimā opozīcijā esošās Zaļo un zemnieku savienības deputāte Dana Reizniece-Ozola: “Faktiski nopietni būtu jāapsver kapitāla ienākumu progresivitāte. Mums ir progresivitāte ienākumu nodokļiem, atbilstoši personas ienākumiem, bet kapitāla nodoklis mums joprojām nav progresīvs. Piemērs: kapitāla ienākums ir, kad cilvēks pārdod dzīvokli. Pārdod vienu dzīvokli, tad ir fiksēta likme 20%, ja pārdod divus dzīvokļus, arī 20%. Bet, ja cilvēks pārdod piecus vai desmit dzīvokļus, tad jāsāk domāt, vai šī nav vieta, kur ieviest nodokļa progresivitāti. Tas tikai viens tāds piemērs,” pauda Reizniece-Ozola.

Saeimas deputāts Vjačeslavs Dombrovskis savukārt uzskata, ka progresivitāte būtu vēlama, bet ne vienmēr praktiski īstenojama un varētu sagādāt ļoti nevēlamas sekas. Nodokļu piemērošanas diezgan dzelžains likums saka, ka visvienkāršāk aplikt ar nodokli to, kas mazāk kustams. Sociāldemokrātiem ļoti patīk tā saucamais nekustamā īpašuma nodoklis. Ļoti viegli aplikt ar nodokli to, ko nav iespējams izvest no valsts, un šī diapazona otrā galā atrodas  kapitāla nodoklis. Un tad jūs, es domāju, varat ļoti ātri redzēt, ka vairāki tūkstoši uzņēmumu pārreģistrējas uz Igauniju vai Lietuvu, teica V.Dombrovskis.

Diskusijā izskanēja, ka Latvijā nodokļu sistēma ir pārāk sarežģīta un grūti administrējama. Pastāv divas progresīvā nodokļa daļas – diferencētais minimālā ienākuma līmenis un darbaspēka nodoklis. Vienlaikus D.Reizniece-Ozola uzsvēra, ka vienotas sociālās iemaksas būtu jāievieš pakāpeniski, lai izvairītos no cilvēku, kas ir, piemēram, pašnodarbinātie vai autoratlīdzību saņēmēji, pārāk straujas pāriešanas uz vispārīgo nodokļu režīmu. Finanšu ministrijas parlamentārais sekretārs Atis Zakatistovs no ”KPV LV” atzina, ka koalīcija apspriež dažādu ienākumu avotu kopīgu summēšanu attiecībā uz darbiniekiem, kas, piemēram, strādā nepilnas slodzes vairākās vietās vai ir pašnodarbinātie.

Nākamā gada valsts budžeta izstrāde valdībā turpināsies līdz oktobra vidum.

No Latvijas Kultūras darbinieku arodbiedrības (LKDAF) diskusijā piedalījās priekšsēdētājs Aldis Misēvičs un Brocēnu novada kultūras darbinieku arodbiedrības priekšsēdētāja Zanda Strogonova.

Informāciju sagatavoja

Aldis Misēvičs                                                                                                 

LKDAF priekšsēdētājs