(LKDAF)

Ministru kabinets (MK) otrdien, 18. augustā, atbalstīja izmaiņas attiecīgajos MK noteikumos par pedagogu darba samaksu, kas no 1. septembra paredz paaugstināt atalgojumu augstskolu akadēmiskajam personālam, nosakot, ka zemākā likme turpmāk būs 805 eiro apmērā. Tas nozīmē, ka lektora zemākā mēneša darba algas likme no 2020. gada 1. septembra ir 805 eiro, un tas ir orientieris pārējām algas likmēm, tā tiek noteikta vienāda vai tuva ar minimālo skolotāja likmi. Apstiprinātie grozījumi paredz no 2020. gada 1. septembra zemākās mēneša darba algas likmes paaugstināšanu augstskolu un koledžu pedagogiem – zemākā mēneša darba algas likme profesoram būs 1 569 eiro, asociētajam profesoram 1 256 eiro, docentam 1 005 eiro, lektoram 805 eiro un asistentam 641 eiro. Vienlaikus projekts paredz arī algas likmes paaugstinājumu citiem augstskolu un koledžu darbiniekiem.

Jau iepriekš informējām, ka 30.jūlijā Latvijas Kultūras darbinieku arodbiedrības (LKDAF)  priekšsēdētājs Aldis Misēvičs sagatavoja un nosūtīja vēstuli ar arodbiedrības viedokli par augstākās izglītības mācību iestāžu pedagogu darba samaksas paaugstināšanas nepieciešamību gan Izglītības un zinātnes ministrijai (IZM), gan Ministru prezidentam, gan Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētājam, norādot, ka augstākās izglītības pedagogi, nesaņemot algas paaugstinājumu, tiks diskriminēti, un tas nav pieļaujams:  

30.07.2020                                                                                                                                           

Nr. 1-10/44

Ministru prezidentam A.K.Kariņam                                                      

Izglītības un zinātnes ministrei I.Šuplinskai

Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētājam A.Ašeradenam

Par darba samaksas paaugstināšanu augstākās izglītības iestāžu pedagogiem

Latvijas Kultūras darbinieku arodbiedrība (LKDAF) pilnībā atbalsta Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) prasību nodrošināt pedagogu darba samaksas paaugstināšanu augstākās izglītības iestāžu pedagogiem, kā to nosaka “Pedagogu darba samaksas pieauguma grafiks laikposmam no 2018. gada 1. septembra līdz 2022. gada 31. decembrim”, kas apstiprināts 2018. gada 15. janvārī.

LKDAF atgādina, ka, atbilstoši Izglītības likuma (IL) 53. panta trešajai daļai, pedagoga mēnešalga par vienu slodzi nav zemāka par Ministru kabineta (MK) apstiprināto pedagogu darba samaksas paaugstināšanas grafikā noteikto mēnešalgu attiecīgajā laikposmā, bet valdība ar 2018. gada 15. janvāraMK rīkojumu Nr. 17 “Par pedagogu darba samaksas pieauguma grafiku laikposmam no 2018. gada 1. septembra līdz 2022. gada 31. decembrim” ir noteikusi zemākās mēneša darba algas likmes palielināšanu līdz 790 eiro no 2020.gada 1.septembra. Grafiks paredz arī augstskolu un koledžu mācībspēku zemākās mēneša darba algas likmes pakāpenisku palielināšanu laika posmā līdz 2022. gadam.                                                                                           

Vēlreiz uzsveram, ka arī Kultūras ministrijas padotībā un pārraudzībā ir liels izglītības iestāžu tīkls, kas nodrošina kultūrizglītības pakalpojumu visos izglītības līmeņos un kam piemērojams pedagogu darba samaksas pieauguma grafiks, starp kurām ir arī 3 augstskolas (Latvijas Mākslas akadēmija, Latvijas Mūzikas akadēmija un Latvijas Kultūras akadēmija (LKA) un Kultūras koledža kā LKA struktūrvienība.                                                                        

Arī “Valdības rīcības plāns Deklarācijas par Artura Krišjāņa Kariņa vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību īstenošanai” paredz pedagoģiskā un akadēmiskā personāla atalgojuma modeļa pilnveidi, lai nodrošinātu pedagogu zemākās mēneša darba algas likmes palielināšanas grafika izpildi, sākot ar 2019. gada septembri.                                                                                          

Atzīstot, ka valdība ir atradusi finansējumu vispārējās izglītības pedagogu darba samaksas palielināšanai, tomēr jāsecina, ka augstākās izglītības pedagogi, nesaņemot algas paaugstinājumu, tiks diskriminēti, un tas nav pieļaujams.                                                       

LKDAF aicina Izglītības un zinātnes ministriju pildīt gan likuma, gan Ministru kabineta noteikumu nosacījumus un nodrošināt darba samaksu arī augstskolu pedagogiem.

LKDAF priekšsēdētājs – Aldis Misēvičs                  

2020.gada 17.augustā LKDAF saņēma IZM vēstuli ar skaidrojumu, ko ministrija ir darījusi, lai nodrošinātu finansējumu augstākās izglītības pedagogu minimālās algas likmes paaugstināšanai pedagogu darba samaksas grafikā noteiktajā apmērā ar 2020. gada 1.septembri:

Par akadēmiskā personāla darba samaksas paaugstināšanu

Izglītības un zinātnes ministrija (turpmāk – ministrija) ir saņēmusi Latvijas Lauksaimniecības universitātes arodbiedrības, Latvijas Universitātes arodbiedrības, Rīgas Tehniskās universitātes arodbiedrības 2020. gada 29. jūnija vēstuli un Latvijas Kultūras darbinieku arodbiedrības 2020. gada 30. jūlija vēstuli par akadēmiskā personāla darba samaksu un sniedz sekojošu informāciju.

Ministrija atbalsta turpmāko akadēmiskā personāla minimālo likmju paaugstināšanu. Kaut arī papildus valsts budžeta finansējums tam netika rasts, ministrija sava esošā finansējuma ietvaros izvērtēja ietaupījuma iespējas 2020. gadam un radusi iespēju novirzīt finansējumu akadēmiskā personāla atlīdzības paaugstināšanai kopš šī gada septembra 383 777 euro apmērā ministrijas, Kultūras ministrijas, Zemkopības ministrijas un Veselības ministrijas padotībā esošajām augstskolām. Ministrija iesniegs priekšlikumu par līdzekļu pārdali šim mērķim uz Ministru kabineta šī gada 25. augusta sēdi.

Finansējuma piešķīrums akadēmiskā personāla atlīdzības paaugstināšanai 2021. gadam un turpmākiem gadiem ir skatāms gadskārtējā valsts budžeta veidošanas procesā.

Vienlaikus ministrija uzsver, ka augstākās izglītības nozarē ir nepieciešamas turpmākas reformas, kas ir mērķētas uz nozares pārvaldības uzlabojumiem. Piemēram, ir izvērtējama augstskolu nekustamo īpašumu apsaimniekošanas efektivitāte. Ir novēršama akadēmiskā personāla ievēlēšana vairāk kā vienā institūcijā, kas ir pretrunā ar normatīvo regulējumu, taču tika konstatēta kā izplatīta parādība, par ko ministrija ir sazinājusies ar attiecīgām institūcijām.

Ministrijas skatījumā akadēmiskā personāla atalgojuma esošā sistēma ir komplicēta un mākslīgi nodala akadēmiskā personāla pedagoģiskā un pētnieciskā darba slodzi (to nosaka pašreizējie Augstskolu likuma un Zinātniskās darbības likuma regulējumi, kas liek dalīt akadēmiskā personāla paveikto darba apjomu atsevišķi atbilstoši finansējuma veidam un likumā noteiktam slodžu sadalījumam, ko piemēro studiju un zinātniskai darbībai). Lai arī Augstskolu likums nosaka, ka akadēmiskajiem amatiem jāietver arī zinātniskā darbība, augstskolu praksē šī prasība tiek īstenota ierobežotā apmērā, vai arī nav līdzsvara starp darbību projektos un nodarbību vadīšanu. Jāuzsver, ka akadēmiskā personāla profesijas problemātika, kompetences, karjeras modelis, izaugsmes iespējas un paaudžu nomaiņas izaicinājumi ir ministrijas aktualitāte, tāpēc 2020. gada jūnijā sadarbībā ar Pasaules Banku un Eiropas Komisiju tika uzsākts projekts jauna akadēmiskā personāla karjeras modeļa izstrādei un ieviešanai Latvijā, kas ietekmēs arī  slodžu veidošanas un finansējuma piešķiršanas principus.

Ministre                                                                                                           

I. Šuplinska

Jautājums par papildu valsts budžeta līdzekļu 1 151 328 eiro apmērā 2021. gadā un turpmāk piešķiršanu pedagogu zemākās mēneša darba algas likmes paaugstināšanas nodrošināšanai būs jāskata Ministru kabinetā vidēja termiņa budžeta ietvara likumprojekta un gadskārtējā valsts budžeta likumprojekta sagatavošanas un izskatīšanas procesā.

Informāciju sagatavoja

Aldis Misēvičs                                                                                                                    

LKDAF priekšsēdētājs