(LKDAF)
Sadarbības partneri
Apkopojot statistikas informāciju dalīborganizācijās, radās neskaidrība par arodbiedrības biedru skaitu Rēzeknes Centrālajā bibliotēkā (RCB), tādēļ Latvijas Kultūras darbinieku arodbiedrības (LKDAF) priekšsēdētājs Aldis Misēvičs vērsās pie RCB direktores Rutas Susejas ar jautājumu, kad visērtāk būtu sarīkot tikšanos ar bibliotēkas darbiniekiem, lai parunātu par arodbiedrības jautājumiem.
Iemesls vizītei bibliotēkā bija arī LKDAF Biedra kartes pasniegšana jaunākajai arodbiedrības biedrei Annai Romanovskai. Prieks par Annu, jo viņa uzņēmās sakārtot bibliotēkas arodbiedrības lietas. Turklāt jau pirmajā tikšanās reizē Annai bija jautājumi par darba koplīguma noslēgšanas procedūru, par darba un ģimenes dzīves savienojamības iespējām bibliotēkā, jo īpaši akcentējot jautājumu par īslaicīgu bērnu atrašanos darba vietā, ja vecākiem nav iespējas tūlīt atrast bērna pieskatītāju.
Sarunas laikā LKDAF priekšsēdētājs secināja, ka Rēzeknes bibliotēkas darbinieku darba samaksa būtiski atpaliek no valsts finansēto bibliotekārā darba speciālistu algas, tādēļ apsolīja vērsties pie Rēzeknes pilsētas pašvaldības un aicināt izskatīt iespēju paaugstināt bibliotekāru algu.
Atgriežoties Rīgā un gatavojot vēstuli pilsētas domes priekšsēdētājam Aleksandram Bartaševičam un pašvaldības aģentūras “Rēzeknes Kultūras un Tūrisma centrs” direktores pienākumu izpildītājai Kristīnei Kokorevičai, jautājums par darba samaksas apjomu tika uzdots arī Latgales Kultūrvēstures muzeja direktorei Anastasijai Strautai un pašvaldības struktūrvienības “Nacionālo biedrību kultūras nams” un teātra “Joriks” vadībai. No atbildēm varēja secināt, ka muzeja speciālista zemākā alga Rēzeknē ir 589 eiro, kad valsts finansētajos muzejos 2020.gadā speciālistu vidējais atalgojums ir sasniedzis 930 eiro līmeni. Līdzīga aina paveras arī profesionālajā teātrī “Joriks” – šeit aktieru alga ir apmēram 600 eiro, bet valsts finansētajos teātros atlīdzība par darbu aktieriem ir 1100 eiro.
Pēc informācijas apkopošanas LKDAF nosūtīja vēstuli Rēzeknes pilsētas domes atbildīgajām amatpersonām:
Aleksandram Bartaševičam
Rēzeknes pilsētas domes priekšsēdētājam
Atbrīvošanas aleja 93, Rēzekne
aleksandrs.bartasevics@rezekne.lv
Kristīnei Kokorevičai
Pašvaldības aģentūras
“Rēzeknes Kultūras un Tūrisma centrs” direktores p. i.
Pils ielā 4, Rēzeknē
kristine.kokorevica@rezekne.lv
Par Rēzeknes pilsētas kultūras institūciju darbinieku darba samaksu
Latvijas Kultūras darbinieku arodbiedrība (LKDAF), pārrunājot darba samaksas jautājumus ar Rēzeknes pilsētas kultūras iestāžu darbiniekiem un domājot par Rēzeknes domes 2020.gada budžetu, vēlas akcentēt dažus momentus, kuri būtu jāņem vērā finansējuma piešķiršanas procesā.
Informējam, ka LKDAF, sociālā dialoga ietvaros sadarbojoties ar Kultūras ministriju (KM), ir panākusi kultūras darbinieku atlīdzības par darbu palielinājumu 2020.gadā par 16% – vidējā alga no EUR 780 ir pieaugusi līdz EUR 910. Tas nozīmē, ka KM iestādēs (bibliotēkās un muzejos) speciālistu alga ir vismaz EUR 930, bet KM kapitālsabiedrībās, piemēram, koncertorganizācijās, orķestros, teātros (aktieriem) darba samaksa sasniedz vidēji EUR 1100 līmeni, bet tehnisko darbinieku (speciālistu) darba samaksa pieaugusi līdz EUR 930. Pārējam nekvalificētajam personālam jeb nespeciālistiem darba algas pieaugums KM iestādēs un kapitālsabiedrībās 2020.gadā ir no EUR 52 līdz EUR 65.
Tādēļ vēršamies pie Jums ar aicinājumu izvērtēt finansējuma palielināšanas iespējas gan Rēzeknes Centrālās bibliotēkas (RCB) un Rēzeknes Latgales Kultūrvēstures muzeja darbiniekiem, gan arī Rēzeknes pilsētas Nacionālo biedrību kultūras nama teātra “Joriks” māksliniekiem, kuri, salīdzinājumā ar valsts finansētajām institūcijām, strādā par daudz zemāku atalgojumu.
Daži piemēri: mēs zinām, ka Liepājas pilsētas dome ir palielinājusi atlīdzību par darbu par apmēram 10% – Liepājas bibliotēkā zemākā darba alga tagad ir EUR 720,00, kamēr RCB bibliotekārā speciālistazemākā alga pēc apmēram 10% palielinājuma 2018.gadā ir tikai EUR 558,00. Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) darba samaksa 2020.gadā ir palielināta vidēji līdz 930,00 eiro.
Iespējams, ka šeit ir lieki runāt par pašvaldības uzdevumu – nodrošināt kvalitatīva bibliotekārā pakalpojuma sniegšanu iedzīvotājiem.
Taču RCB pilda arī kultūras un sabiedriskās dzīves centra funkcijas, pēdējos gados bibliotēkas darbības jomas ir būtiski palielinājušās – bibliotēka vairs nav tikai grāmatu un avīžu vai žurnālu izsniegšanas vai lasīšanas vieta, te cilvēki ierodas arī izmantot interneta pakalpojumus saziņai ar valsts un pašvaldību institūcijām un ar saviem radiniekiem Latvijā un ārzemēs. Un ne tikai. Bibliotēka ir arī vietējās sabiedrības informācijas aprites vieta.
Bibliotēka pilda arī vietējā kultūras centra funkcijas, rīkojot dažādas tematiskās izstādes, daudzveidīgus pasākumus, kā arī tikšanās ar ievērojamiem kultūras (un ne tikai) darbiniekiem, tā veicinot sabiedrības izaugsmi un reizē arī piedaloties mūžizglītības procesā.
Vēlos atgādināt, ka pirms vairāk nekā 10 gadiem Latvija saņēma Bila un Melindas Geitsu fonda finansējumu, lai paplašinātu pieeju jaunajām tehnoloģijām bibliotēkās. Publisko bibliotēku attīstības projekta „Trešais tēva dēls” ietvaros fonda dāvātie līdzekļi tika izlietoti, lai visas 874 Latvijas publiskās bibliotēkas saņemtu jaunu datortehniku un programmatūru, lai tajās tiktu ierīkots platjoslas interneta pieslēgums un bezvadu pieeja internetam, kā arī lai apmācītu bibliotekārus strādāt ar jaunajām tehnoloģijām. Bibliotēku un bibliotekāru prestižs un loma sabiedrības acīs ir būtiski pieaugusi. Nenodrošinot līdzvērtīgu darba samaksu, Rēzekne un tās iedzīvotāji var zaudēt augsti kvalificētus kadrus, kuri spēj piedāvāt kvalitatīvus bibliotekāros pakalpojumus Rēzeknes iedzīvotājiem.
Latgales Kultūrvēstures muzejā, savukārt, ar visu 10% algas pielikumu 2018.gadā zemākā alga ir EUR 589,00, bet muzeju nozarē 2020.gadā speciālistu vidējais atalgojums valstī sasniedz jau 930,00 eiro mēnesī.
Runājot par pašvaldības struktūrvienības “Nacionālo biedrību kultūras nams” teātri “Joriks”, arī nākas secināt, ka, salīdzinot ar valsts finansēto teātru 2020.gadā sasniegto vidējo aktiera algu vismaz 1100,00 eiro apmērā mēnesī, atlīdzība par darbu (apmēram EUR 600,00) būtiski atpaliek un ir apdraudējums teātra trupas pastāvēšanai nākotnē.
LKDAF aicina Jūs rast iespēju konkurētspējīgas darba samaksas nodrošināšanai Rēzeknes pilsētas kultūras institūcijās.
Cieņā
Aldis Misēvičs
LKDAF priekšsēdētājs
LKDAF vadība cer, ka Rēzeknes pilsēta visdrīzākajā laikā pārskatīs savas budžeta iespējas un atradīs veidu, kā palielināt darba samaksu saviem kultūras iestāžu darbiniekiem.
Informāciju sagatavoja
Aldis Misēvičs LKDAF priekšsēdētājs