28.01.2020: Janvāra aktualitātes

2020.gada 6.janvārī Latvijas Kultūras darbinieku arodbiedrības (LKDAF) priekšsēdētājs Aldis Misēvičs un M.Čehova Rīgas Krievu teātra Aktieru arodbiedrības priekšsēdētājs Sergejs Gorohovs tikās ar teātra Valdes locekli Danu Bjorku, lai pārrunātu jautājumus, kuri tika izskatīti pēdējā arodbiedrības sapulcē – par darbagrafiku, darba laika uzskaiti, virsstundu darbu, kā arī pārtraukumiem starp mēģinājumiem. Svarīga tēma aktieriem ir arī blakus darba iespējamība, lai viņi var plānot savus darbus ārpus teātra. Aktieru arodbiedrība vēlas arī pārskatīt esošos Darba kārtības noteikumus.               

Sarunas tēma bija arī mākslinieku darba samaksas pieaugums 2020.gadā.   

8.janvārī Aldis Misēvičs piedalījās Drukas un mediju tehnoloģiju nozares ekspertu padomes (DMT NEP) sanāksmē par 2020.gadā veicamajiem uzdevumiem.

2020.gada 13.janvārī LKDAF priekšsēdētājs Aldis Misēvičs tikās ar Latvijas Nacionālās operas un baleta jauno Valdi – priekšsēdētāju Egilu Siliņu un Valdes locekļiem Sandi Voldiņu un Inesi Eglīti – un informēja viņus par LKDAF dalīborganizācijām – LNOB Tehnisko darbinieku arodbiedrību, kuru vada Oskars Plūme (61 biedrs),  LNOB Baleta mākslinieku neatkarīgo arodbiedrību, priekšsēdētāja Jana Milbreta –Šmita (42 biedri) un  LNOB Administratīvā un mākslinieciski vadošā personāla arodbiedrību, priekšsēdētāja Anda Siliņa (18 biedri).

Svarīgākā sarunu tēma bija atlīdzība par darbu (darba alga) 2020.gadā. Patīkami bija dzirdēt, ka Valde nodrošinās algu tehniskajiem darbiniekiem – speciālistiem 930 eiro apjomā un radošā darba speciālistiem, pie kuriem pieskaitāmi arī baleta mākslinieki, vidējo algu 1100 eiro apmērā, pārējam personālam veicot vidējo algas palielinājumu par 52 eiro uz vienu amata vietu.

20.janvārī Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta direktora p.i. Ivars Balamovskis un Kultūras pārvaldes priekšniece Baiba Šmite pieņēma LKDAF priekšsēdētāju Aldi Misēviču, lai pārrunātu kultūras iestāžu darbinieku darba samaksas jautājumus un iespējas to palielināt, kā to ir izdarījusi Kultūras ministrija.

Sarunas gaitā abas puses secināja, ka diemžēl pašvaldība nespēs nodrošināt līdzvērtīgu darba algas palielinājumu, jo dažādu politisko domstarpību dēļ Rīgas budžets vēl nav apstiprināts, bet arodbiedrība var vērsties ar savām prasībām, par kurām atbildīgās domes institūcijas tiks informētas. Arodbiedrība, protams, šādu vēstuli tūlīt arī nosūtīja:

21.01.2020 

Nr. 1-10/3

Par Rīgas domes kultūras institūciju darbinieku darba samaksu

                Latvijas Kultūras darbinieku arodbiedrība (LKDAF), domājot par Rīgas domes 2020.gada budžeta projektu, vēlas akcentēt dažus momentus, kuri būtu jāņem vērā finansējuma piešķiršanas procesā.

                Informējam, ka LKDAF, sociālā dialoga ietvaros sadarbojoties ar Kultūras ministriju (KM), ir panākusi kultūras darbinieku atlīdzības par darbu palielinājumu 2020.gadā par 16% – vidējā alga no EUR 780 ir pieaugusi līdz EUR 910. Tas nozīmē, ka KM iestādēs (bibliotēkās un muzejos) speciālistu alga ir vismaz EUR 930, bet KM kapitālsabiedrībās, piemēram, koncertorganizācijās, orķestros, mūziķu darba samaksa sasniedz vidēji EUR 1100 līmeni. Pārējam personālam darba algas pieaugums KM iestādēs un kapitālsabiedrībās 2020.gadā ir no EUR 52 līdz EUR 65.

Tādēļ vēršamies pie Jums ar aicinājumu izvērtēt finansējuma palielināšanas iespējas gan Rīgas Centrālās bibliotēkas (RCB) un profesionālā orķestra „Rīga” darbiniekiem, gan arī Rīgas Porcelāna muzeja, kultūras centru un Sv.Pētera baznīcas pārvaldes darbiniekiem, kuri salīdzinājumā ar valsts finansētajām institūcijām strādā par daudz zemāku atalgojumu.

Daži piemēri: RCBzemākā alga EUR 510,00 vai 545,00 vai 625,00, bet  Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB)  un Latvijas Neredzīgo bibliotēkas (LNeB) darba samaksa  ir palielināta vidēji līdz 930,00 eiro.

Iespējams, ka šeit ir lieki runāt par pašvaldības uzdevumu – nodrošināt kvalitatīva bibliotekārā pakalpojuma sniegšanu iedzīvotājiem.            

Taču RCB pilda arī kultūras un sabiedriskās dzīves centra funkcijas mikrorajonos, pēdējos gados bibliotēkas darbības jomas ir būtiski palielinājušās – bibliotēka vairs nav tikai grāmatu un avīžu vai žurnālu izsniegšanas vai lasīšanas vieta, te cilvēki ierodas arī izmantot interneta pakalpojumus saziņai ar valsts un pašvaldību institūcijām un ar saviem radiniekiem Latvijā un ārzemēs. Un ne tikai. Bibliotēka ir arī vietējās sabiedrības informācijas aprites vieta.    

Filiālbibliotēkas pilda arī vietējā kultūras centra funkcijas, rīkojot dažādas tematiskās izstādes, daudzveidīgus pasākumus, kā arī tikšanās ar ievērojamiem kultūras (un ne tikai) darbiniekiem, tā veicinot sabiedrības izaugsmi un reizē arī piedaloties mūžizglītības procesā.                              

Vēlos atgādināt, ka pirms vairāk nekā 10 gadiem Latvija saņēma Bila un Melindas Geitsu fonda finansējumu, lai paplašinātu pieeju jaunajām tehnoloģijām bibliotēkās. Publisko bibliotēku attīstības projekta „Trešais tēva dēls” ietvaros fonda dāvātie līdzekļi tika izlietoti, lai visas 874 Latvijas publiskās bibliotēkas saņemtu jaunu datortehniku un programmatūru, lai tajās tiktu ierīkots platjoslas interneta pieslēgums un bezvadu pieeja internetam, kā arī lai apmācītu bibliotekārus strādāt ar jaunajām tehnoloģijām. Bibliotēku un bibliotekāru prestižs un loma sabiedrības acīs ir būtiski pieaugusi. Nenodrošinot līdzvērtīgu darba samaksu, Rīga un tās iedzīvotāji var zaudēt augsti kvalificētus kadrus, kuri spēj piedāvāt kvalitatīvus bibliotekāros pakalpojumus Rīgas iedzīvotājiem.                                             

Arī orķestra „Rīga” zemākās algas EUR 899,00 vai 932,00 vai 940,00, salīdzinājumā ar   valsts finansēto koncertorganizāciju 2020.gadā sasniegto vidējo algu vismaz 1100,00 eiro apmērā mēnesī, ir apdraudējums orķestra pastāvēšanai nākotnē.

Rīgas Porcelāna muzejā zemākā alga ir EUR 450,00 vai 559,00, vai 675,00 eiro, bet  muzeju nozarē 2020.gadā speciālistu vidējais atalgojums valstī sasniedz jau 930,00 eiro mēnesī.

LKDAF atkārtoti aicina Jūs rast iespēju konkurētspējīgas darba samaksas nodrošināšanai Rīgas pilsētas kultūras institūcijās.

Cieņā

Aldis Misēvičs                                                               

LKDAF priekšsēdētājs

            Atgādināšu, ka vienīgais teātris – pašvaldības kapitālsabiedrība Latvijā ir Liepājas teātris, tādēļ bija svarīgi noskaidrot, vai aktieri un tehniskie darbinieki šajā teātrī saņems līdzvērtīgu darba samaksu kā valsts finansētie teātri. Pēc sarunām gan ar teātra arodbiedrības pārstāvi Daigu Puriņu un teātra direktoru Herbertu Laukšteinu, gan arī ar Liepājas Centrālās zinātniskās bibliotēkas vadītāju Ilgu Erbu un Liepājas muzeja direktori Daci Kārklu LKDAF vadība vērsās pie Liepājas domes priekšsēdētāja J.Vilnīša ar aicinājumu nodrošināt darba samaksas pieaugumu ne tikai teātrī, bet arī pārējās pilsētas kultūras institūcijās.

Informāciju sagatavoja

Aldis Misēvičs                                                                                                                                   LKDAF priekssēdētājs