2015.gada 14.oktobrī Latvijas Kara muzejā notika muzeja darbinieku un vadības tikšanās ar Aizsardzības ministrijas (AM) Parlamentāro sekretāru Andreju Panteļejevu, Audita un inspekcijas departamenta direktoru – audita nodaļas vadītāju Mārtiņu Paškēviču un Militāri publisko attiecību departamenta direktoru Kasparu Galkinu, lai kopīgi izvērtētu situāciju muzejā – attiecību saasināšanos starp direktori un darba kolektīvu, par ko savā vēstulē Aizsardzības ministriju bija informējis un parakstījhies vismaz 51 muzeja darbinieks.
No kreisās: Kara muzeja darbinieku arodbiedrības priekšsēdētājs Dainis Poziņš, direktore Aija Fleija, AM Audita un inspekcijas departamenta direktors – audita nodaļas vadītājs Mārtiņš Paškēvičs, AM Militāri publisko attiecību departamenta direktors Kaspars Galkins
Tikšanos vadīja AM Militāri publisko attiecību departamenta direktors Kaspars Galkins un piedāvāja sarunu sadalīt četrās tēmās:
1) muzeja infrastruktūras sakārtošana,
2) muzeja darbības metodoloģija,
3) muzeja vadība un
4) muzeja saturiskā koncepcija.
Runājot par muzeja infrastruktūras sakārtošanu, darbinieki izteica bažas par muzeja pastāvēšanu, jo netiek risināti jautājumi par telpu remontu, logu nomaiņu un ventilācijas sistēmas ierīkošanu. Darbinieki arī interesējās, vai muzeja direktore par šīm problēmām ir informējusi AM Infrastruktūras padomi.
AM pārstāvji ierosināja muzeja vadībai kopā ar arodbiedrību izvērtēt muzeja telpu stāvokli un mēneša laikā līdz 15.novembrim iesniegt aprēķinu par neatliekamo pasākumu īstenošanai nepieciešamajiem finanšu līdzekļiem.
Jautājumā par muzeja darbības metodoloģiju diskusija izvērsās par muzeja Zinātniskās padomes darbu – padome sanāk, diskutē par it kā aktuāliem jautājumiem, tomēr gala rezultātā netiek pieņemti lēmumi un nav skaidrības, kā šie jautājumi tiks risināti turpmāk.
Jautājums par muzeja vadību visvairāk nodarbināja klātesošo prātus. Savu neticību direktores spējai aizraut un motivēt kolektīvu darbinieki jau bija pauduši vēstulē ministrijai, un arī sapulces laikā vairāki klātesošie raksturoja šābrīža situāciju, kad cilvēki baidās iet ar priekšlikumiem pie direktores, jo nevēlas saņemt aizskarošas un aizvainojošas replikas.
AM Militāri publisko attiecību departamenta direktors Kaspars Galkins piedāvāja nosūtīt gan direktori, gan arī arodbiedrības ierosinātus darbiniekus uz komunikāciju un saskarsmes kursiem, gan arī apsolīja, ka AM Audita un inspekcijas departamenta Audita nodaļa veiks muzeja vadības stila auditu, izvērtēs rezultātus un tad pieņems lēmumu.
Saistībā ar muzeja saturisko koncepciju tika pārrunāti jautājumi par paša muzeja 100 gadu jubilejas tuvošanos 2016.gada septembrī (1916.gada septembrī muzejs uzsāka savu darbību kā strēlnieku muzejs), par Latvijas Republikas 100. gadadienas svinībām 2018.gadā un Latvijas armijas 100 gadu jubilejas pasākumu organizēšanu 2019.gadā.
Pasākuma noslēgumā Latvijas Kultūras darbinieku arodbiedrību federācijas (LKDAF) priekšsēdētājs Aldis Misēvičs pauda gandarījumu, ka pēc 10 gadu pārtraukuma muzejā atkal ir arodbiedrība, kas vēlas atjaunot dalību LKDAF, un secināja – ja būtu bijusi arodbiedrība visus šos gadus, mēs nekad nebūtu nonākuši līdz šādai kolektīva vēstulei un sapulcei. Tomēr secinājums ir viens: viss notiek, kad tam jānotiek, un pārsvarā uz labu…
Aldis Misēvičs norādīja uz Darba likuma 11.pantu „Darbinieku pārstāvju tiesības un pienākumi”, kuru nodēvēja par arodbiedrību „karogu karogu”, jo tas ietver jautājumus par uzņēmuma ekonomisko un sociālo stāvokli, par darbinieku nodarbinātību, darba samaksu un darba apstākļiem. Arodbiedrība ir tiesīga vērsties pie administrācijas ar saviem priekšlikumiem, bet vadībai ir jākonsultējas un jāveic dialogs ar darbinieku pārstāvjiem.
Uzrunas noslēgumā arī LKDAF priekšsēdētājs novēlēja sadarbību starp arodbiedrību un muzeja direktori un norādīja, ka LKDAF vienmēr sniegs atbalstu saviem biedriem.
Informāciju sagatavoja
Aldis Misēvičs
LKDAF priekšsēdētājs