(LKDAF)
Sadarbības partneri
2019. gada 8. oktobrī Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēde par tēmu “Muzeju, arhīvu un bibliotēku nozares un to aktualitātes“ notika Latvijas Nacionālā mākslas muzeja filiālē “Biržas nams” Vecrīgā. Komisijas sēdē piedalījās arī Latvijas Kultūras darbinieku arodbiedrības (LKDAF) priekšsēdētājs Aldis Misēvičs.
Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētājs Arvils Ašeradens
Vispirms komisijas deputāti uzklausīja Kultūras ministrijas Valsts sekretāres Daces Vilsones ziņojumu par aktualitātēm muzeju jomā. Latvijā pašlaik ir 108 muzeji (15 valsts muzeji, 77 pašvaldību muzeji un 16 akreditēti autonomie un privātie muzeji) kā iestādes vai 153 muzeji kā apmeklējuma vietas. Kultūras ministrija atbalsta šādu decentralizētu muzeju sistēmu, jo tā nodrošina ciešu saikni ar mērķauditoriju un nodrošina attīstību veicinošu muzeju finansēšanu. Kultūras ministrija (KM) apsver iespēju mainīt muzeju juridisko statusu, apsverama būtu jauna papildu juridiskā forma – valsts muzejs kā publiska nodibinājums – fonds. Jaunais statuss gan nebūs obligāts visiem muzejiem.
Diskusijas izvērsās gan par muzeju speciālistu darba samaksas palielināšanu, panākot speciālistu vidējās algas palielināšanu līdz EUR 930, gan arī par lielāko problēmu – sadrumstaloto sistēmu, kad nav lielu stratēģisko mērķu muzeju attīstībai vismaz 10 tuvākajiem gadiem.
Latvijas Nacionālā mākslas muzeja direktore Māra Lāce aktualizēja jautājumus par valsts garantiju iespējamību izcilu eksponātu ievešanai uz izstādi Latvijā un par muzeju kā zinātniski pētniecisko institūciju statusu, lai gan muzeji šo pētniecisko darbu veic lielos apjomos. Runājot par arhīvu nozari, svarīgākais uzdevums pašlaik ir apkopot 23 ēkās izvietotās 22,3 miljonus daudzās lietas. Gada laika arhīvs izsniedz aptuveni 18 000 izziņas un apkalpo 1600 pētniekus savās lasītavās. Darbojas arī 3 virtuālās lasītavas – “Raduraksti”, “KGB.arhivi.lv” un “RedzidzirdiLatviju”.
Tuvākie izaicinājumi arhīviem ir moderna elektroniska arhīva izveide, jo ilgtspējīga e-pārvalde bez tāda nevar iztikt, infrastruktūras tālāka attīstība un mūsdienīgu e-pakalpojumu piedāvājuma sagatavošana sabiedrībai un pētniekiem. Arhīvu sistēmas dati pagaidām nav domāti nākotnes lietošanai ilgtermiņā, datu skaits strauji pieaug, tādēļ rodas jautājums – kur mēs tos glabāsim?
Informāciju sagatavoja
Aldis Misēvičs
LKDAF priekšsēdētājs