(LKDAF)
Sadarbības partneri
2015.gada 8.oktobrī Berlīnē notika Starptautiskās Mūziķu federācijas (FIM) Eiropas grupas sanāksme, kura bija veltīta mūziķu darba drošības un aizsardzības jautājumiem.
Profesore Marija Šuperte (Maria Schuppert) no Vācijas runāja par stresa vadību, uzsverot, ka izcils sniegums prasa arī līdzsvarotu izcilu atpūtu. Interesanta atziņa, ka jau studentiem akadēmiskās izglītības ietvaros būtu jāmāca, kā pareizi rīkoties un sargāt sevi no stresa situācijām.
Profesore Marija Šuperte (Maria Schuppert)
Ārste Kerola Čepmena (Carol Chapman) uzsvēra, ka mākslinieki mēdz sevi pārāk daudz kritizēt. Tas nav pareizi – sevi vajag arvien paslavēt! Un vēl viena viņas atziņa – optimisti ir veselīgāki un labāk tiek galā ar stresu.
Norvēģijas Tehnoloģiju universitātes klīnikas psihologs Jonass Vāgs (Jonas Vaag) sniedza pārskatu par savu disertāciju „Mūziķi un miegs”. Viņa pētījums pierādīja, ka mūziķis stresa dēļ cieš un nevar pilnvērtīgi atpūsties izguļoties. Ja vidēji sabiedrībā šādās situācijās psihoterapeita pakalpojumus izmanto vidēji 4% sabiedrības locekļu, tad mūziķi te sastāda 10% no pacientiem.
Norvēģijas Tehnoloģiju universitātes klīnikas psihologs Jonass Vāgs (Jonas Vaag)
Halles/Zāles Universitātes (Halle/Saale University) doktore Anke Šteinmeca (Anke Steinmetz) analizēja mūziķu muskuļu un skeleta saslimstības gadījumus, pasvītrojot, ka 72% mūziķu ir roku un plecu zonas muskuļu un nervu saslimšanas gadījumi.
Gan Kurta Zingera mūziķu veselības institūta profesors Aleksandrs Šmits (Alexander Schmidt), gan Apvienotās Karalistes Mūziķu arodbiedrības pārstāvis Deivs Vebsters (Dave Webster) runāja par fokālās distonijas saslimšanas gadījumiem un ar nožēlu secināja, ka Eiropas Savienībā tā nav atzīta par arodslimību.
Distonija ir neparastu kustību veids, ko jūs nevarat kontrolēt. Tā parādās dažādu nervu (neiroloģisku) problēmu gadījumos. Fokālā jeb muskuļu distonija nav bieži sastopama, taču pacientiem, kuri ar to sirgst, ir nopietnas problēmas gan dzīvē, gan darbā. Šī slimība būtiski pasliktina dzīves kvalitāti un dažos gadījumos var pat nopietni apdraudēt dzīvību. Ļoti bieži sastopama kakla muskuļu distonija. Fokālā distonija bojā tieši to orgānu, kas darbā tiek pārslogots vai ir ļoti nodarbināts. Visbiežāk tā ir rakstīšanas spazma, kad cilvēks nevar parakstīt, Mūziķu distonijai iespējami dažādi paveidi – piemēram, pianisti „pārspēlē” klavieres un pārāk nodarbina rokas.
Paneļdiskusijas tēma bija t.s. „Trokšņu direktīvas” (Noise Directive) ieviešana dzīvē un skaļās mūzikas izraisīto risku mazināšana. Gan Berlīnes Vācu operas (Deutsche Oper Berlin) orķestra menedžeris Adrians Džonss (Adrian Jones), gan Vācijas Orķestru apvienības pārstāvis Viliberts Štefens (Willibert Steffens) dalījās pieredzē ar skaņu slāpējošo sienu (plašu) izmantošanu, lai mazinātu metāla pūšamo instrumentu skaņas ietekmi uz priekšā sēdošo koka pūšamo instrumentu mūziķiem.
Vācijas Orķestru apvienības pārstāvis Viliberts Štefens (Willibert Steffens)(no labās)
Skaņu slāpējošā siena (plate)
Diskusiju noslēgumā klātesošie secināja, ka mūziķiem ik pēc 2 gadiem būtu jārīko dzirdes tests, lai vēlāk varētu pierādīt, kā mūziķa darbs ir iespaidojis dzirdi.
Informāciju sagatavoja
Aldis Misēvičs
LKDAF priekšsēdētājs