(LKDAF)
Sadarbības partneri
14.08.2015: LKDAF vēstulē Straujumai pauž neapmierinātību ar valdības lēmumu
2015.gada 11.augustā Ministru kabinets savā sēdē nolēma atļaut paturēt savu peļņu 5 no 9 Kultūras ministrijas pārziņā esošajām valsts kapitālsabiedrībām (VSIA), kas bija izteikušas šādu vēlmi.
Kapitālsabiedrības – Rīgas cirks, Liepājas Simfoniskais orķestris, Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris, Valmieras Drāmas teātris un Daugavpils teātris – valstij dividendēs izmaksājamo peļņas daļu, kas ir 90% no kapitālsabiedrības tīrās peļņas, varēs ieguldīt dažādu saimniecisko vajadzību īstenošanai, tādējādi naudu nenovirzot valsts budžetam.
Naudu valsts budžetā vajadzēs iemaksāt valsts SIA “Latvijas Koncerti”, Latvijas Nacionālajai operai un baletam, Latvijas Leļļu teātrim un Jaunajam Rīgas teātrim.
Kultūras ministre Dace Melbārde atzina, ka šis valdības lēmums būs kā signāls, ka kapitālsabiedrībām nevajag censties piesaistīt ziedojumus un papildu finansējumu.
Ministru prezidente Laimdota Straujuma noraidīja šādu apgalvojumu, norādot, ka viņa labprāt atbalstītu visām kapitālsabiedrībām peļņas atstāšanu, tomēr ir jāņem vērā budžeta situācija. Finanšu ministrs Jānis Reirs, norādot uz situāciju valsts budžetā, teica, ka nevajadzētu atbalstīt peļņas atstāšanu nevienai kapitālsabiedrībai.
LKDAF neatbalsta šādu valdības lēmumu un tādēļ 14.augustā nosūtīja vēstuli Ministru prezidentei Laimdotai Straujumai:
Par kultūras nozares valsts kapitālsabiedrību peļņas izlietojumu
Latvijas Kultūras darbinieku arodbiedrību federācija (LKDAF) pauž nožēlu par valdības lēmumu atļaut tikai piecām (nevis visām deviņām) Kultūras ministrijas pārraudzībā esošajām valsts kapitālsabiedrībām (VSIA) izmantot peļņas daļu savām vajadzībām.
Jau gadiem ilgi valsts nespēj nodrošināt pietiekamu nozares finansējumu, lai kultūras institūcijas spētu atrisināt uzkrājušās akūtas problēmas, kas saistītas gan ar ēku, gan tehniskā aprīkojuma stāvokli. Un situācijā, kad šīs problēmas varētu sākt risināt ar pašu nopelnītajiem līdzekļiem, tie tiek atņemti.
Kā piemēru varam minēt Latvijas Nacionālo operu un baletu (LNOB). Valstij dividendēs izmaksājamo peļņas daļu 113 840 eiro, kas ir 90% no kapitālsabiedrības tīrās peļņas, LNOB vēlējās izmantot ēkas pagalma izbūves finansēšanai, jo sakarā ar nerealizēto operas ēkas trešās kārtas izbūvi jau ilgstoši ir apgrūtināta dekorāciju nogādāšana uz skatuves. Izrāžu grafiks ir piesātināts, dekorāciju uzbūve ir komplicēta, un tiešie amata pienākumi operas tehniskajiem darbiniekiem bieži vien jāveic darbam nepiemērotos apstākļos., pastāvot apdraudējumam viņu veselībai un dzīvībai.
Nevaram piekrist Finanšu ministra Jāņa Reira sacītajam, norādot uz situāciju valsts budžetā, jo šie līdzekļi ir šo VSIA peļņa, nevis papildu finansējuma prasība no valsts budžeta līdzekļiem.
Salīdzinoši šīs peļņas summas ir nelielas, no 10 000 eiro Latvijas Leļļu teātrim līdz 113 000 eiro LNOB, to ieskaitīšana valsts budžetā principiāli neglābs valsts budžetu. Taču visi tie darbi, kuru īstenošanai kultūras iestādes bija iecerējušas izmantot peļņas daļu, būs jāveic tik un tā, un nu jau šķiet, ka tas kārtējo reizi notiks uz mākslinieciskās kvalitātes un cilvēku rēķina.
Pilnīgi piekrītam Kultūras ministres Daces Melbārdes viedoklim, ka šis valdības lēmums būs kā signāls, ka kapitālsabiedrībām nevajag censties piesaistīt ziedojumus un papildu finansējumu.
LKDAF aicina valdības vadītāju Laimdotu Straujumu vēlreiz izvērtēt situāciju saistībā ar kultūras nozares valsts kapitālsabiedrību peļņas izlietojumu un rast iespēju šīm kultūras iestādēm īstenot iecerētos plānus.
Aldis Misēvičs
LKDAF priekšsēdētājs