(LKDAF)
Likumi
Galerija
Random image
Sadarbības partneri

 

 

Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LABS) ar Vācijas arodbiedrību konfederāciju DGB un arodbiedrību apmācību uzņēmuma bfw atbalstu šī gada 21. un 22. septembrī rīkoja starptautisku konferenci „Profesionālās izglītības un apmācību pārvaldība no arodbiedrību viedokļa”.

No 2015. gada arodbiedrības no sešām Eiropas valstīm – Vācijas, Grieķijas, Itālijas, Latvijas, Portugāles un Slovākijas – ir devušas ieguldījumu projektā “Arodbiedrības profesionālajai izglītībai un apmācībām” (Unions4VET). Šīs sadarbības mērķis ir stiprināt arodbiedrību ieguldījumu profesionālajā izglītībā un apmācībās (VET) un uzlabot šīs izglītības kvalitāti Eiropā un sadarbības valstīs.

Konferences mērķis bija identificēt iespējas arodbiedrību stiprākai iesaistei profesionālās izglītības un apmācību pārvaldībā dažādos politiskos līmeņos Eiropā un atsevišķās valstīs. Tika diskutēts par to, kādas politiskās struktūras un institūcijas ir nepieciešamas, lai garantētu atbilstošu un ilgtspējīgu arodbiedrību līdzdalību.

Piedalīšanās konferencē ļāva apmainīties ar jaunumiem par profesionālās izglītības un apmācību situāciju dažādās valstīs un arodbiedrību iesaisti profesionālās izglītības jautājumu risināšanā. Konferencē arodbiedrību un darba devēju pārstāvji, kā arī citas ieinteresētās puses apsprieda pārvaldības modeļus, kas veicina arodbiedrību dalību un iesaisti profesionālajā izglītībā un apmācību jomā.

Kā konferencē atzina Latvijas Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) vecākā eksperte profesionālās izglītības jautājumos Ilze Buligina, Latvijā situācija ar arodbiedrību iesaisti profesionālās izglītības pārvaldībā ir ļoti laba – visi lēmumi tiek pieņemti trīspusēji, sadarbojoties IZM, LBAS un Latvijas Darba devēju konfederācijai.

LBAS izglītības, nodarbinātības un sociālo jautājumu eksperte Linda Romele konferencē informēja par sociālo partneru iesaisti profesionālajā izglītībā.

Pirmkārt, tā ir iesaiste likumdošanas procesā – Nacionālā trīspusējā sadarbības padome izskata politikas plānošanas dokumentus un normatīvo aktu projektus un sniedz priekšlikumus vai iebildumus to pilnveidošanai. LBAS darbojas PINTSA (Profesionālās izglītības un nodarbinātības trīspusējās sadarbības apakšpadomē) kopš 1999.gada.

Iepriekšējā Struktūrfondu plānošanas periodā LBAS piedalījās nacionāla līmeņa projektā “Nozaru kvalifikācijas sistēmas izveide un profesionālās izglītības efektivitātes un kvalitātes paaugstināšana”, tika izveidotas 12 nozaru ekspertu padomes (NEP). Pirmajā Struktūrfondu periodā sociālie partneri piedalījās ESF projektā un tika izstrādāta “Vienota metodika profesionālās izglītības kvalitātes paaugstināšanai un sociālo partneru iesaistei un izglītošanai”.

Notiek sociālo partneru sadarbība arī horizontālajā līmenī, piemēram, LBAS piedalās Ekonomikas ministrijas Darba tirgus prognozēšanas konsultatīvās padomes sēdēs. Lielākoties sociālie partneri profesionālās izglītības pārvaldībā ir tikuši iesaistīti caur projektiem – Erasmus un ar Struktūrfondu atbalstu – darbinieku prasmju definēšanā un profesijas standartu izstrādē.

Profesionālajā izglītībā ir ļoti daudz piemēru, kad darba devēji, redzot audzēkņu prasmju pieaugumu, jau prakšu laikā maksā atalgojumu atbilstoši iegūtām prasmēm, kaut gan kvalifikācijas vēl nav. Darba vidē balstīto mācību (DVBM) regulējoši normatīvie akti pat nosaka, ka obligāti jānoslēdz darba līgums vai vienošanās par DVBM stipendijas piešķiršanu un jāmaksā alga vai uzņēmuma stipendija.

LKDAF priekšēdētājs Aldis Misēvičs un Latvijas Celtnieku arodbiedrības

 priekšsēdētāja vietniece Ieva Gretere

 

  1. Romele vērsa konferences dalībnieku uzmanību uz to, ka pēdējo 10 gadu laikā Latvijā ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaits ar vidējo profesionālo izglītību sarucis par piektdaļu, un līdzīgos tempos darbaspēka piedāvājuma samazinājums būs vērojams arī turpmāk. Tā rezultātā vidējā termiņā var veidoties darbaspēka ar vidējo profesionālo izglītību iztrūkums ~ 30 tūkst., pie tam iztrūkums būs vērojams praktiski visās izglītības tematiskajās grupās, it īpaši inženierzinātnēs un ražošanā. Tādēļ nepieciešamas būtiskas izglītības piedāvājuma izmaiņas, kas kompleksi risinātu gan izglītības piedāvājuma kvalitatīvos aspektus, gan nodrošinātu nepieciešamo ietekmes mērogu uz darba tirgu. Ekonomikas ministrija uzskata, ka līdz 2020. gadam izglītības piedāvājumam jāpanāk,

lai profesionālo izglītību izvēlas vismaz 50% pamatskolu beigušo.

 

Informāciju (sadarbībā ar LBAS) sagatavoja

 

Aldis Misēvičs

LKDAF priekšsēdētājs

Aptauja

Vai jūs savā darba vietā esat saskārušies ar darba tiesību pārkāpumiem?

Rezultāti

Loading ... Loading ...