2017.gada 21.februārī Latvijas Kultūras darbinieku arodbiedrību federācija (LKDAF) saņēma VSIA „Latvijas Radio” Arodbiedrības vēstuli ar aicinājumu palīdzēt rast risinājumu jau daudzus gadus pastāvošajai nepietiekamā darba samaksas apjoma problēmai „Latvijas Radio”, kura radās 2009.gada ekonomikas krīzes rezultātā un līdz šodienai nav atrisināta.
Turklāt 27.februārī uzzinājām, ka Latvijas Radio Valdes priekšsēdētājs Aldis Pauliņš paziņojis par atkāpšanos no amata – tas vēl vairāk sarežģīs situāciju un iespējas nekavējoties risināt samilzušo atalgojuma problēmu.
Izvērtējot radušos situāciju, LKDAF nolēma vērsties ar vēstuli pie Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu Padomes un Finanšu ministrijas, lai par finanšu jautājumiem atbildīgās institūcijas rosinātu nekavējoties lemt par „Latvijas Radio” turpmāko finansiālo nodrošinājumu.
Danai Reizniecei-Ozolai
Latvijas Republikas finanšu ministrei
Dacei Ķezberei
Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu Padomes priekšsēdētājai
Par VSIA „Latvijas Radio” finansējumu
Latvijas Kultūras darbinieku arodbiedrību federācija (LKDAF) ir saņēmusi „Latvijas Radio” Arodbiedrības vēstuli un pilnībā atbalsta radio darbinieku pamatotās prasības sakārtot darba samaksas jautājumus, kuri nav līdz galam atrisināti kopš 2009.gada ekonomiskās krīzes, kad tika samazināts atalgojums pat 50% apmērā, samazināts darbinieku skaits, palikušajiem palielinot amata pienākumus un paplašinot darbības jomas.
Jau 2011.gadā SIA „Fontes” veiktajā pētījumā konstatēts, ka sabiedriskās raidorganizācijas darbinieku atalgojums ir vidēji par 30% mazāks nekā nozarē strādājošajiem komercraidstacijās, tomēr valsts nav sapratusi, ka šī atšķirība ir jāizskauž, turklāt tas ir iemesls, lai „Latvijas Radio” zaudētu konkurencē par jaunu un radošu personību piesaisti un noturēšanu savā paspārnē.
Noteikti jāatzīmē, ka arī mediju vide kopš 2009.gada ir būtiski mainījusies. Līdz ar globālā tīmekļa satura un multimediālo tehnoloģiju attīstību „Latvijas Radio” darbiniekiem būtiski palielinājies darba apjoms, uzņemoties papildus funkcijas, kā arī apgūstot jaunas iemaņas – arī tas nav atspoguļojies darba samaksā. Tas, ka sabiedrisko mediju darbinieki strādā ar pārslodzi, ir vispāratzīts fakts, kas konstatēts praktiski visos šai problēmai veltītajos pētījumos.
Šodien „Latvijas Radio” pieci pamatkanāli, Latgales studija un citas struktūras nodrošina 120 raidlaika stundas diennaktī – turklāt programmas saturiskās, žanriskās un stilistiskās daudzveidības ziņā, veiksmīgi līdzsvarojot informējošo, izglītojošo un izklaidējošo funkciju, pārspēj jebkuru citu raidorganizāciju Latvijā.
Tikko esam uzzinājuši, ka Latvijas Radio Valdes priekšsēdētājs Aldis Pauliņš paziņojis par atkāpšanos no amata – tas vēl vairāk sarežģīs situāciju un iespējas nekavējoties risināt samilzušo atalgojuma problēmu.
LKDAF pieprasa tūlītēju rīcību darbinieku atalgojuma problēmu risināšanā, skaidri nosakot VSIA „Latvijas Radio” bāzes finansējuma dotācijas apjomu un tā pieaugumu turpmākajos gados.
LKDAF atbalsta „Latvijas Radio” izstrādāto un Nacionālās Elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) virzīto priekšlikumu, no nākamā gada palielināt „Latvijas Radio” valsts budžeta bāzes dotāciju par EUR 914 000, kas dotu iespēju celt atalgojumu tajās struktūrvienībās un amatu grupās, kurās situācija ir visneatbilstošākā kvalifikācijai un darba apjomam.
Sabiedriskā medija darbības nodrošināšanas finansējumam jābūt pietiekamam, lai tas var īstenot sabiedrisko pasūtījumu pilnā apjomā, apmierinot visu Latvijas iedzīvotāju interesi par sabiedriski politiskajām un kultūras norisēm valstī.
Cieņā
Aldis Misēvičs
LKDAF priekšsēdētājs