(LKDAF)
Sadarbības partneri
2024.gada 30.aprīlī Nacionālajā trīspusējās sadarbības padomes (NTSP) sanāksmē arodbiedrības, darba devēji un valsts puse atkal diskutēja par Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) iniciēto vēlmi samazināt darba nespējas lapas apmaksas apmēru un dienu skaitu, kas Latvijas darba devējus padarot nekonkurētspējīgus Baltijas valstu vidū.
2024.gada 5.aprīlī, iepriekšējā Konkurētspējas un ilgtspējas trīspusējās sadarbības apakšpadomes (KITSA) sanāksmē, dažu darba devēju izteiksmes veids brīžiem pauda nievājošu attieksmi pret Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības (LBAS) argumentiem, lai gan konkrēti fakti liecina tieši par pretējo darba devēju paustajam. Uz to norāda jau Ekonomikas ministrijas (EM) ziņotais, ka izdevumi par visām darba nespējas lapām (DNL) gada laikā ir vien 0,84% no kopējām darbaspēka izmaksām, līdz ar to DNL ietekme uz darbaspēka izmaksu konkurētspēju patiesi ir niecīga.
Latvijā ir zemākās algas starp Baltijas valstīm, un kopš 2015.gada tās arī augušas vislēnāk. LBAS ekspertu veiktie aprēķini liecina, ka laikā no 2015. līdz 2023.gadam Latvijā darbaspēka izmaksas pieaugušas par 909, Igaunijā par 1014, bet Lietuvā par 1147 eiro. Svarīgi uzsvērt, ka uzņēmumu konkurētspēju neveido vien darbaspēka izmaksas un darbaspēka nodokļi, bet kopējās saimnieciskās darbības izmaksas, tostarp, uzņēmumu ienākumu nodoklis (UIN). Latvijā uzņēmējiem UIN ir jāmaksā tikai brīdī, kad ienākumi tiek sadalīti. UIN Latvijā ir viskonkurētspējīgākais no visām trim Baltijas valstīm. Pēc Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) rādītājiem Latvijā nodokļu ieņēmumi no uzņēmējdarbības ienākumiem 2022.gadā bija 3,2% no Latvijas budžeta kopējiem nodokļu ieņēmumiem, Lietuvā un Igaunijā tie attiecīgi ir 7,4% un 5%. Turklāt Latvijas Finanšu ministrijas prognozes par 2023.gada nodokļu ieņēmumiem uzrāda, ka UIN nodrošina vien 3% no kopējiem nodokļu ieņēmumiem.
Atsaucoties uz OECD datiem par nodokļu ieņēmumiem, Lietuvā ieņēmumi no uzņēmumu ienākumu nodokļiem kopš 2000.gada līdz 2022.gadam ir palielinājušies 17,4 reizes un Igaunijā 10,8 reizes, kamēr Latvijā vien 3,6 reizes. Vienlaikus ieņēmumi no iedzīvotāju ienākumiem visās Baltijas valstīs ir auguši krietni vienmērīgāk – Lietuvā 5,3 reizes, Igaunijā 5,4 reizes un Latvijā 6 reizes. 2022.gadā nodokļu ieņēmumi Lietuvā ir sasnieguši 1,5 miljardus no uzņēmumu nodokļiem un 5,1 miljardu no iedzīvotāju ienākumiem, Igaunijā attiecīgi 596 miljonus un 2,3 miljardus, bet Latvijā uzņēmumu ienākumi nesuši vien 378 miljonus kamēr iedzīvotāju ienākumi 2,3 miljardus. Šie dati parāda, ka, lai arī nodokļu ieņēmumi par indivīda ienākumiem laika gaitā Baltijas valstīs ir pieauguši līdzvērtīgos tempos, ieņēmumi no uzņēmumu peļņas Latvijā ir būtiski zemāki kā kaimiņvalstīs, tādējādi padarot Latvijas uzņēmējus konkurētspējīgus reģionā. “Starptautiskā nodokļu konkurētspējas indeksa” novērtējums, kuru katru gadu veic investoriem draudzīga ASV domnīca “Tax Foundation”, apstiprina, ka Latvijā ir otrā konkurētspējīgākā nodokļu sistēma OECD dalībvalstu vidū. Latvija savukārt uzņēmējdarbības nodokļu rādītājā ieņēmusi 1. vietu, personīgo nodokļu rādītājā Latvija ieņem 3.vietu starp OECD dalībvalstīm. Vājākais rādītājs Latvijai ir patēriņa nodokļu konkurētspējā, kur Latvijai ir 27. vieta starp OECD dalībvalstīm, kas savukārt lielāku ietekmi atstāj uz gala patērētājiem, sevišķi zemo un vidējo algu segmentā, nevis uzņēmējiem.
LBAS pilnīgi piekrīt, ka konkurētspējas paaugstināšana ir viens no galvenajiem uzņēmuma veiksmīgas attīstības priekšnosacījumiem. Taču augsta konkurētspēja ne vienmēr nodrošina augstu peļņas līmeni konkrētā laika posmā, jo konkurētspējas paaugstināšanai ir nepieciešami ieguldījumi darbaspēka kvalifikācijas paaugstināšanā, jaunās tehnoloģijās, iekārtās, pētniecībā utt.
Darbinieks jau šobrīd, saņemot vidējo darba samaksu Latvijā (2023.gadā 1537 eiro – bruto) un slimojot 9 dienas (A lapa), saņem par vienu trešdaļu mazākus ienākumus (- 120 eiro ), līdz ar to atsevišķu personu viedoklis par to, ka “atrasties uz darbnespējas lapām ir izdevīgi”, ir noraidāms kā absolūti nepamatots. Darba devēju un ministriju savstarpējais kompromiss to samazina vēl par 33,11 eiro. Pie tam šis piedāvājums paredz darbinieka, kā arī slima bērna kopšanas atbalsta samazinājumu par 5% jeb 2,29 eiro dienā pie vidējās darba samaksas, kas divās nedēļās ir 22,90 eiro. Bez tam, tā ir B lapa, Latvijā to apmaksā valsts, bet Igaunijā darba devēji. Būtiski piezīmēt, ka slima bērna kopšanai no visām darba nespējas lapām Latvijā pirmajā nedēļā ir izsniegtas vairāk nekā 58% un otrajā nedēļā gandrīz 69% darba nespējas lapu.
Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) 30.04.2024 NTSP sanāksmē piedāvāja divus darba nespējas lapu apmaksas modeļus, kurus īstenojot, darbinieka sociālās garantijas faktiski nesamazinās.
LBAS atgādināja, ka patlaban pirmā darba nespējas diena netiek apmaksāta, no 2. līdz 9. darba nespējas dienai, ieskaitot, šos izdevumus apmaksā darba devējs ( A lapa), bet no 10.dienas – valsts (B lapa).
Pirmajā modelī LBAS piedāvāja apmainīt vietām valsts un darba devēju apmaksātās dienas, proti, A lapas 2. un 3. darba nespējas dienu pārņem valsts – 80% par katru dienu -, kas uzlabotu pārraudzības un kontroles iespējas. Darba devējam A lapa sākas no 4. dienas, kas nozīmē, ka darba devējs sāk maksāt no 4. dienas. LBAS skaidro, ka pēc tam darba devējs maksā par B lapas 10. un 11. dienu – 80% par katru dienu. Šāds arodbiedrību piedāvājums esot radies darba devēju sūdzību dēļ, ka, paņemot darba nespējas lapu uz īsu termiņu, tieši šīs dienas daži darbinieki izmantojot negodprātīgi.
Otrs LBAS piedāvātais modelis paredz tādu pat darba nespējas dienu apmaksas principu, kāds ir pašlaik, izņemot 9. dienu, kuru pārņemtu valsts sociālais budžets. Tas nozīmē, ka darbinieks saglabā slimības dienu apmēru un skaitu pilnā apjomā, taču nedaudz noplok sociālā budžeta finanšu līdzekļi. Lai kompensētu šos zaudējumus sociālajā apdrošināšanā vecāku apdrošināšanas likme 1,16% apmērā tiktu ar obligātu ikgadēju indeksāciju novirzīta pamatbudžetā, rosina LBAS. Tā tas jau sen esot Igaunijā un Lietuvā, un kā iespējamais variants diskutēts koalīcijas darba grupā ar sociālajiem partneriem. LBAS norāda, ka šie aprēķini ir veikti pie vidējās darba samaksas 2023.gadā 1537 eiro, pie 21 darba dienas mēnesī.
LBAS veiktie aprēķini liecina, ka darba devēju virzītās izmaiņas darba nespējas lapu apmaksā varētu summāri radīt zaudējumus 73,4 miljonus eiro valstij un pašvaldībām, un konkrēti nodokļu jomā – valsts sociālajā budžetā (49,4 miljonus VSAOI) un pamata budžetā (seši miljoni IIN ), kā arī pašvaldību ( 18 miljoni IIN) budžetā, kā arī vēl papildu izmaksas par 9. dienu 18,2 miljonu eiro apmērā.
LBAS priekšsēdētājs Egils Baldzēns sacīja, ka ekspertu līmenī atsaucība bija, taču priekšlikumi vēl esot uzmanīgi jāizvērtē.
“Mēs vienkārši parādījām, ka ir iespēja, ka darbinieki nezaudē. Piemēram, pie vienas deviņu dienas A lapas no darbiniekiem pie vidējās darba samaksas darba devēji iegūst nedaudz vairāk ka 245 eiro. Savukārt darbinieki zaudē 99,56 eiro. Šādi priekšlikumi, kādi ir šobrīd, ir rūpīgi jāizvērtē, tas jādara, risinot problēmas. Bet, ja ir vēlme paņemt vairāk un pārdalīt sev, tad mēs to neuzskatām par pareizu rīcību,” sacīja Baldzēns.
Viņš atzīmēja, ka šobrīd darbinieki saņem kompensāciju par sešām dienām, bet darba devēji to vēlas samazināt līdz četrām dienām, samazinot kompensācijas apmēru no 80% uz 70%. Rezultātā, ja minimālās algas pelnītājs saņem 125 eiro, tad pēc darba devēju rosinātā priekšlikumu, viņi saņems par 40 eiro mazāk jeb 74 eiro. Taču pie esošajām pārtikas un medikamentu cenām, nepieciešamību ēst un norēķināties par komunālajiem pakalpojumiem ar šādu kompensācijas apmēru varētu būt pagrūti izdzīvot, norādīja Baldzēns.