(LKDAF)
Sadarbības partneri
Latvijas Kultūras darbinieku arodbiedrība (LKDAF) iepazinās ar “Latvijas Radio” (“LR”) darbinieku arodbiedrības š.g. 9.janvārī Atklātajā vēstulē pausto viedokli par sabiedrisko mediju apvienošanu, kura paredzēta no 2025. gada 1. janvāra. LR darbinieki izsaka šaubas, ka pašreizējais apvienošanas process nenodrošinās SEPLP 2022. gadā izstrādātajā “Koncepcijā par apvienota sabiedriskā elektroniskā plašsaziņas līdzekļa izveidošanu un darbību” definēto sabiedrisko mediju apvienošanas mērķu sasniegšanu. Koncepcijā plānotie mērķi ir izcilas kvalitātes saturs, atbilstošs finansējums, kam sabiedriskajiem medijiem jāsasniedz vismaz 0,16% no IKP jeb Eiropas vidējo līmeni, modernas tehnoloģijas un infrastruktūra. Izcilas kvalitātes saturs arī ir mērķis, kas šobrīd ir jānodrošina atbilstoši sabiedriskajam pasūtījumam pieejamo finanšu ietvaros. Finansējums 0,16% no IKP apmērā vidējā termiņā nav plānots, bet par tehnoloģiju un infrastruktūras uzlabojumiem nav nekāda konkrēta piedāvājuma vai detalizācijas.
Tieši tādēļ LKDAF uzskata, ka sabiedrisko mediju apvienošana ir sasteigta, un savu viedokli izteica vēstulē zemāk minēto institūciju vadītājiem:
10.01.2024
Nr. 01-10/4
LR Saeimas priekšsēdētājai Daigai Mieriņai
LR Ministru prezidentei Evikai Siliņai
Kultūras ministrei Agnesei Loginai
Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšsēdētājai Leilai Rasimai
cilvektiesibu.komisija@saeima.lv
Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes priekšsēdētājam Jānim Siksnim janis.siksnis@seplp.lv
Par “Latvijas Radio” arodbiedrības Atklāto vēstuli par sabiedrisko mediju – Latvijas Radio un LTV – apvienošanu
Latvijas Kultūras darbinieku arodbiedrība (LKDAF) iepazinās ar “Latvijas Radio” (“LR”) darbinieku arodbiedrības š.g. 9.janvārī Atklātajā vēstulē pausto viedokli un atkārtoti norāda, ka līdz galam neizvērtēts un steigā pieņemts lēmums par sabiedrisko mediju “Latvijas Televīzija” (LTV) un “Latvijas Radio” (LR) apvienošanu neveicinās sabiedrisko mediju stiprināšanu.
Arī LKDAF uzskata, ka LTV un LR nav vienkārši kapitālsabiedrības, kuru apvienošanas izšķirošais arguments ir administratīvo un citu izmaksu samazinājums un iespējamā valsts līdzekļu ekonomija.
Pašreizējais apvienošanas process nenodrošina SEPLP 2022. gadā izstrādātajā “Koncepcijā par apvienota sabiedriskā elektroniskā plašsaziņas līdzekļa izveidošanu un darbību” definēto sabiedrisko mediju apvienošanas mērķu sasniegšanu. Koncepcijā plānotie mērķi ir izcilas kvalitātes saturs, atbilstošs finansējums (finansējumam sabiedriskajiem medijiem jāsasniedz vismaz 0,16% no IKP jeb Eiropas vidējo līmeni), modernas tehnoloģijas un infrastruktūra. Izcilas kvalitātes saturs ir mērķis, kas arī šobrīd ir jānodrošina atbilstoši sabiedriskajam pasūtījumam pieejamo finanšu ietvaros. Jāatzīst, ka finansējums 0,16% apmērā no iekšzemes kopprodukta vidējā termiņā nav plānots, bet par tehnoloģiju un infrastruktūras uzlabojumiem nav nekāda konkrēta piedāvājuma vai detalizācijas.
Jau 2019.gada oktobrī LKDAF vērsās pie Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas un atbalstīja ideju par sabiedrisko mediju finansējuma paaugstināšanas grafika izstrādi, atbilstoši Latvijas mediju politikas pamatnostādnēs noteiktajiem 0,17% no iekšzemes kopprodukta. Šodien jāsecina, ka Latvijas mediju politikas pamatnostādnēs noteiktais vairs nav spēkā…
Mulsina arī fakts, ka SEPLP uzskata, ka LR ir jāpakārtojas un jāpielāgojas LTV vajadzībām un tehnoloģiskajiem risinājumiem satura veidošanas jomā, lai gan audio un skaņas apstrādei ir nepieciešami atšķirīgi risinājumi, kritēriji un veids, kā tiek gatavots audio vai video sižets ir atšķirīgi. Jāpiekrīt, ka vispārpieņemtajā praksē televīzijā skaņas kvalitātei ir citi parametri un tā nav svarīgākais elements. Un tas ir tikai viens, ar darba tehnisko pusi saistīts bažu avots, kas iekļaujas plašākā kontekstā par iespējamu “Latvijas Radio” saturiskās un redakcionālās daudzveidības un medija identitātes nonivelēšanu. Savukārt, runājot par iespējamo ietaupījumu uz administratīvo izmaksu rēķina, nav pamata apšaubīt vēstulē minēto faktu, ka LR tās jau šobrīd ir tikai 4% apmērā no apgrozījuma, kas ir stipri zem mediju biznesā vidējiem 14%.
2024. gada valsts budžetā ir iekļauts solījums turpmākajos trīs gados finansējumu piešķirt vidēji 0,12% no IKP apmērā. Vēlreiz jāatgādina, ka, atbilstoši Latvijas mediju politikas pamatnostādnēs noteiktajam, tam jābūt 0,17% no iekšzemes kopprodukta. Pamatotas ir LR Arodbiedrības bažas, ka papildu finansējums „iezīmēts” vien turpmākajiem trīs gadiem. Kas būs pēc tam, par to izskan vien pieņēmumi.
Viens no arodbiedrību pamatuzdevumiem ir rūpēties par darba samaksas noteikumu uzlabošanu uzņēmumā. LR arodbiedrībai un darbiniekiem kopumā trūkst skaidrības par to, kā apvienošanās varētu ietekmēt viņu atalgojuma lielumu un attiecību pret padarīto darbu. SEPLP visās tikšanās reizēs ar Latvijas Radio darbiniekiem esot uzsvērusi, ka medijā strādājošo lielākais ieguvums no apvienošanas būs vienotas darba samaksas likmes (kas nozīmētu “Latvijas Radio” darbinieku atalgojuma palielināšanos) ieviešana. Tomēr līdz šim nav ne datos balstītu aprēķinu, ne citu dokumentu, kas šo apgalvojumu apstiprinātu. Konkrēti priekšlikumi par jauno atalgojuma sistēmu apvienotajā sabiedriskajā medijā nav zināmi.
LKDAF aicina apturēt sasteigto likuma grozījumu pieņemšanas procesu līdz brīdim, kad būs skaidri un saprotami apzināti ieguvumi no apvienošanas procesa. Īpaši svarīgi tas ir šobrīd – laikā, kad Latvijas informatīvā telpa ir pakļauta arī nopietniem ārējiem apdraudējumiem
Informāciju sagatavoja
Aldis Misēvičs
LKDAF priekšsēdētājs