(LKDAF)
Sadarbības partneri
Latvijas Kultūras darbinieku arodbiedrība (LKDAF) 08.05.2023 saņēma Pārresoru koordinācijas centra (PKC) konceptuālo ziņojumu “Par izdienas pensijas sistēmas reformu”. Iepazīstoties ar konceptuālo ziņojumu, LKDAF radās pārdomas par reformas īstenošanas pasākumiem, par kurām LKDAF priekšsēdētājs informēja arodbiedrības pārstāvi darba grupā Lindu Romeli un Pārresoru koordinācijas centra vadītāja vietnieku Vladislavu Vesperi.
07.06.2023
Nr. 01-10/20
Lindai Romelei
LBAS ekspertei
Vladislavam Vesperim
Pārresoru koordinācijas centra
vadītāja vietniekam,
Attīstības uzraudzības un novērtēšanas
nodaļas vadītājam
Vladislavs.Vesperis@pkc.mk.gov.lv
Par Pārresoru koordinācijas centra (PKC) Konceptuālo ziņojumu “Par izdienas pensijas sistēmas reformu”
Latvijas Kultūras darbinieku arodbiedrība (LKDAF) 08.05.2023 saņēma PKC) konceptuālo ziņojumu “Par izdienas pensijas sistēmas reformu”. Iepazīstoties ar konceptuālo ziņojumu, LKDAF radās pārdomas par reformas īstenošanas pasākumiem:
1. 1.lappusē lasām: “Izdienas pensijas sistēmu nedrīkst vērtēt atrauti no kopējām demogrāfijas tendencēm”. LKDAF atkārtoti uzdod jautājumu, ko valsts ir darījusi, lai demogrāfiskā situācija un tendences uzlabotos? Vai tiešām, reorganizējot izdienas pensiju sistēmu, tiks panākts šis tendenču uzlabojums?
2. Turpat tālāk lasām: Izdienas pensiju sistēmas attīstības rezultātā ir radušies vairāki riski – potenciālo izdienas pensiju saņēmēju loks ir pārāk plašs un ietver arī atbalsta personālu, izdienas pensiju piešķiršanas kritēriji ir nepilnīgi un nav vienveidīgi, izdienas pensijas tiek piešķirtas atrauti no personas reālajām spējām turpināt darba gaitas, pastāv darba tirgus kropļojuma un ēnu ekonomikas riski, tiek mazināta vecuma pensijas sistēmas atdeve, un veidojas sociālās aizsardzības sistēmas kropļojumi, būtiski pieaudzis izdienas pensijas sistēmas fiskālais slogs.
LKDAF iebilst pret šādu formulējumu, jo kultūras nozares izdienas pensiju likums neparedz izdienas pensijas atbalsta personālam, turklāt “Valsts un pašvaldību profesionālo orķestru, koru, koncertorganizāciju, teātru un cirka mākslinieku izdienas pensiju un baleta mākslinieku pabalsta par radošo darbu likuma” dotās iespējas izmanto mazs pensiju saņēmēju loks – 165 personas.
LKDAF neuzskata, ka izdienas pensijas tiek piešķirtas atrauti no personas reālajām spējām turpināt darba gaitas, jo darba dzīves atskaites periods parasti sākas apmēram 20 gadu vecumā, taču, piemēram, baleta mākslinieki, mūziķi, dziedātāji jau vismaz piecpadsmit gadus pirms tam ir gan fiziski, gan emocionāli trenējušies un reizē arī jau nolietojuši savu ķermeni, lai ieietu darba tirgū konkurētspējīgi. Tādēļ nav brīnums, ka pēc apmēram divdesmit gadu darba stāža kādam var parādīties fiziska rakstura problēmas.
3. Attiecībā uz frāzi “būtiski pieaudzis izdienas pensijas sistēmas fiskālais slogs”- to nevar attiecināt uz Kultūras ministrijas budžetu, kurai saistības ar izdienas pensijām ir 1,5 miljonu apmērā, kamēr KNAB tas ir 11,5 miljoni, Ārlietu ministrijai 53 miljoni, prokuratūrai 158 miljoni, Labklājības ministrijai 645 miljoni un Aizsardzības ministrijai 1,3 miljardi. Te komentāri lieki… Turklāt Kultūras ministrija arī vienmēr ir uzsvērusi, ka to pilnībā apmierina “Valsts un pašvaldību profesionālo orķestru, koru, koncertorganizāciju, teātru un cirka mākslinieku izdienas pensiju un baleta mākslinieku pabalsta par radošo darbu likuma” nosacījumi un ka izdienas pensijas neapdraud tās budžetu.
4. Sadaļā “Situācijas apraksts un identificētās problēmas” lasām: Atbilstoši informatīvajam ziņojumam Ministru kabinets ir devis mandātu veidot jaunu izdienas pensiju modeli, ievērojot šādus principus:1) nodrošināt izdienas pensiju sistēmai pakļauto profesiju pārstāvjiem, kas pašreiz saņem izdienas pensiju vai ir uzkrājuši būtisku izdienas stāžu, tiesisko paļāvību, neattiecinot uz tiem jauno izdienas pensiju sistēmu, un paredzot jaunās sistēmas ieviešanai taisnīgu un pietiekamu pārejas periodu…
Izlasot nav skaidrs, vai tiešām jaunais modelis neattieksies uz esošajiem izdienas pensionāriem Vai pret esošajiem ieviesīs taisnīgu un pietiekamu pārejas periodu?
5. Nākošais princips, par kuru runā ziņojumā, ir sekojošs: “visām izdienas pensijām ir jābūt terminētām. Abām izdienas pensiju grupām būtu jābūt ekonomiski motivētām iesaistīties darba tirgū arī pēc izdienas pensijas saņemšanas perioda sākuma, tai skaitā ar skaidru fiskālo mērķi veidot papildus pensiju kapitālu pirmajā, otrajā un trešajā pensiju līmenī, lai, iekļaujoties vispārējā pensiju sistēmā, saņemtu vecuma pensiju ar relatīvi augstu pensiju aizvietošanas koeficientu.”
LKDAF kategoriski iebilst, ka izdienas pensijām jābūt terminētām. Katram darbiniekam, kurš nonāk situācijā, kad jāizmanto iespēja iet izdienas pensijā, ir savi iemesli darbspēju zudumam, tādēļ šī norma var būt diskriminējoša.
LKDAF vēlas norādīt, ka kultūras jomā darbinieki, kuri vairs nestrādā tajā profesijā, no kuras aizgāja izdienā, turpina strādāt un pelnīt vecuma pensiju citās jomās, kur to atļauj profesionālā kvalifikācija, jo izdienas pensijas apmērs ir zems – no visu nozaru izdienas pensijām viszemākais.
6. Turpinot par šo principu, ziņojumā teikts: “profesijās (amatos) ar īsu profesionālo mūžu, nodrošinot pietiekamu laiku, lai personas spētu pārkvalificēties uz citām profesijām, tai skaitā iegūtu valsts atbalstu jaunas izglītības vai profesionālo prasmju iegūšanai”.
LKDAF viedoklis: valstij trūkst līdzekļu darba samaksas paaugstināšanai kultūras darbiniekiem līdz valsts sektorā nodarbināto vidējās darba algas līmenim, 3.pensiju līmenim, kur radīsies finanšu līdzekļi pārkvalificēšanās finansēšanai?
7. Konceptuālajā ziņojumā secināts: katrai profesiju (amatu) grupai ir jānosaka vienoti izdienas pensijas ieguves un aprēķina kritēriji – izdienas stāžs, izdienas pensijas piešķiršanas minimālais vecums, pensijas apmērs no mēneša vidējās darba samaksas, periods, par kuru tiek aprēķināta izdienas pensija, pielīdzināto periodu ieskaitīšana izdienā, izdienas pensijas izmaksas pārtraukšana un citi kritēriji.
LKDAF viedoklis: vienotus izdienas pensijas ieguves kritērijus – izdienas stāžu, izdienas pensijas piešķiršanas minimālo vecumu, nevar piemērot vienādi baletdejotājam un tiesnesim, piemēram.
LKDAF aicina neaprobežoties ar tekstu “… un citi kritēriji”, bet skaidri norādīt, par kādiem kritērijiem vēl ir domāts.
8. Sadaļas Situācijas apraksts un identificētās problēmas lasām: “Darba grupas darbā piedalījās ministrijas un iestādes, kuru darbinieki patlaban veido izdienas pensiju saņēmēju loku, piesaistot arī arodbiedrības,…”. Tā ir – Latvijas Brīvo arodbiedrību eksperte Linda Romele ir iekļauta darba grupā, tomēr Latvijas Kultūras darbinieku arodbiedrībai kā arodbiedrībai, kura ļoti labi pārzina jomu, tas joprojām nav iespējams.
9. Sadaļā “Izdienas pensiju sistēmas izveide Latvijā” teikts: “Izdienas pensiju piešķiršanas kritēriji un profesiju dalījums lielā mērā tika pārņemts no bijušās PSRS likumdošanas,…”, kam LKDAF noteikti nevar piekrist – ceļš līdz “Valsts un pašvaldību profesionālo orķestru, koru, koncertorganizāciju, teātru un cirka mākslinieku izdienas pensiju un baleta mākslinieku pabalsta par radošo darbu likuma” pieņemšanai 2004.gadā ilga sešus gadus, sākot no 1999.gada, kad LKDAF aktīvi sāka pārrunas ar Kultūras ministriju, ka izdienas pensijas māksliniekiem tomēr būtu jāatjauno. Šajos gados mainījās ministri, tika veidotas darba grupas, un tikai 2003.gada nogalē sākās nopietns darbs pie izdienas pensijas likuma veidošanas, procesa iesaistot visas ieinteresētās institūcijas, kas rezultējās ar likuma pieņemšanu Saeimā 2004.gada 17.jūnijā, bet likums stājās spēkā 2005.gada 1.janvārī.
10. Komentārs pie 2.tabulas “Izdienas pensijas stāžs dalījumā pa profesijām”par izdienas pensiju saņēmējiem un stāžu ;Valsts un pašvaldību profesionālo orķestru, koru, koncertorganizāciju, teātru un cirka mākslinieki – 10 – 30 gadi”:
“Valsts un pašvaldību profesionālo orķestru, koru, koncertorganizāciju, teātru un cirka mākslinieku izdienas pensiju un baleta mākslinieku pabalsta par radošo darbu likums” nosaka divu veidu tiesības uz izdienas pensiju – gan pēc nostrādātajiem gadiem, gan arī pēc desmit nostrādātiem gadiem attiecīgajā profesijā, sasniedzot noteiktu vecumu, kas ir atšķirīgs. Jāuzsver, ka par šiem 10 nostrādātajiem gadiem arī izdienas pensijas apjoms ir mazāks.
11. Ziņojumā ietvertais 2.attēls uzskatāmi pierāda, ka mākslinieki saņem vidēji vismazākās izdienas pensijas – vien 519,79 eiro, kamēr vidējais izdienas pensijas apmērs valstī bija 688,84 eiro. Tas pierāda, ka izdienas pensijas māksliniekiem nav apdraudējums valsts finanšu sistēmai.
12. LKDAF vēlas izteikt viedokli arī par 3.sadaļu “Pamatojums reformas nepieciešamībai”. Pirmais secinājums ir: Potenciālo izdienas pensiju saņēmēju loks ir pārāk plašs un ietver arī atbalsta personālu.
Kultūras nozarē tikai 165 personas izmanto iespēju saņemt izdienas pensiju – tas ir salīdzinoši ļoti maz, un starp šiem saņēmējiem nav neviena no atbalsta personāla.
13. Vēl viens apgalvojums skan: Piešķirot izdienas pensiju attiecīgajā izdienas pensiju likumā noteiktajā vecumā, netiek vērtēts, vai persona patiešām vairs nav spējīga līdzšinējo darbu veikt.
Apgalvojums neatbilst patiesībai, jo, gatavojot “Valsts un pašvaldību profesionālo orķestru, koru, koncertorganizāciju, teātru un cirka mākslinieku izdienas pensiju un baleta mākslinieku pabalsta par radošo darbu likuma” projektu, ļoti rūpīgi un pamatīgi tika vērtēts, kas, kādā vecumā un kādēļ būtu tiesīgs saņemt izdienas pensiju.
14. Arī nākamais apgalvojums: “Izdienas pensiju piešķiršanas kritēriji ir nepilnīgi un nav vienveidīgi. Izdienas pensijas tiek piešķirtas gan atkarībā no tā, cik ilga bijusi personas attiecīgā profesionālā darbība, proti, no izdienas stāža, gan atkarībā no personas vecuma…” neliekas godīgs, zinot, kā tika vērtēti kritēriji, pēc kuriem mākslinieks būtu tiesīgs saņemt izdienas pensiju. 2004.gada darba grupa uzskatīja, ka “Valsts un pašvaldību profesionālo orķestru, koru, koncertorganizāciju, teātru un cirka mākslinieku izdienas pensiju un baleta mākslinieku pabalsta par radošo darbu likumā” iestrādātās normas būs godīgas pret nozarē strādājošajiem.
15. LKDAF iebilst pret apgalvojumu “Ilgstoši nav ticis mainīts izdienas pensijas piešķiršanai nepieciešamais vecums un izdienas stāžs. Latvijas prakse neatbilst ES kopējam kursam, proti, tendencei paaugstināt vidējo vecumu, kurā personas atstāj darba tirgu”, jo uzskata, ka mākslinieku nodarbinātības nosacījumos, kā arī risku apjomā nonākt situācijā, kad ķermenis vairs neklausa un mākslinieks nespēj augstvērtīgi turpināt savu karjeru, nekas nav mainījies, tādēļ mainīt pensijas piešķiršanai nepieciešamo vecumu un izdienas stāžu vienīgi mainīšanas dēļ vai tādēļ, ka sen nekas nav mainīts, nedrīkst.
16. Aizvainojošs šķiet apgalvojums:Pašreizējo pensiju sistēmu negatīvi ietekmē tai paralēli pastāvošā izdienas pensiju politika, kas noteiktām darbinieku kategorijām dod tiesības pieprasīt izdienas pensiju ievērojamu laiku pirms vispārējā pensionēšanās vecuma sasniegšanas un saņemt sociālo nodrošinājumu, kas nav atkarīgs no konkrētās personas darba mūžā uzkrātā.
Kultūras jomā nav nācies satikt māksliniekus, kuri “pieprasītu” izdienas pensiju pieprasīšanas pēc, bet vienīgi tādēļ, ka ķermenis nolietojies un vairs nav iespējams veikt savus tiešos darba pienākumus augstā kvalitātē, kas ir norma Latvijā.
17. LKDAF vēlas paust viedokli vēl par dažiem secinājumiem:
1. Izdienas pensijas saņēmējiem ir augsts risks iesaistīties ēnu ekonomikā nelegālas nodarbinātības vai daļējas ienākumu neuzrādīšanas formā – atbildīgajām valsts institūcijām jāapkaro ēnu ekonomika, lai nebūtu nelegālās nodarbinātības;
2. Izdienas pensijas saņēmēji nav motivēti pilnvērtīgi iesaistīties darba tirgū – aizvainojošs teksts, jo kultūrā izdienas pensija ir zema, cilvēks spiests strādāt, lai izdzīvotu;
3. Pēdējo 10 gadu laikā valsts izdienas pensiju sistēmas izdevumi valsts budžetu ir pieauguši vairāk nekā 2,5 reizes- arodbiedrība uzskata, ka tas ir loģiski, jo palielinājies darba samaksas līmenis, cilvēks nopelnījis augstāku izdienas pensiju.
18. LKDAF kategoriski nav pieņemams ziņojumā iekļautais priekšlikums par Izdienas pensijas maksimālais apmēru 2.grupai gan 4.8.1.variantā, gan 4.8.2.variantā:
tekstā minētie nosacījumi šķiet diskriminējoši, spiežot darbiniekus ar darba gaitā iegūtām slimībām pārkvalificēties, nezinot, vai kādam būs vajadzīgs darbinieks pirmspensijas vecumā ar slimām rokām, kājām, locītavām, mugurkaulu, nerviem…
19. Saistībā ar 5.sadaļā “Risinājumu ietekme uz valsts un pašvaldību budžetiem” izteikto secinājumu: Ņemot vērā, ka pirmie izdienas pensijas saņēmēji atbilstoši šim jaunajam izdienas pensijas modelim būs vidēji 25 gadus pēc reformas spēkā stāšanās, pašreiz fiskālā ietekme nav nosakāma, tomēr, ņemot vērā piedāvātos risinājuma variantus, nepieciešamais valsts budžeta finansējums izdienas pensijām pēc reformas ir prognozējams mazāks nekā esošajā izdienas pensijas sistēmā –
LKDAF rodas pārliecība, ka izdienas pensiju reformas fiskālā ietekme nav nosakāma, bet reforma jāveic vienalga, nezinot ieguvumus – tas mazina uzticēšanos reformai. Arī turpmākais teksts liek secināt – atkal tikai grāmatvedība, par cilvēku nav domāts.
20. Attiecībā uz “Priekšlikumiem turpmākajai rīcībai” LKDAF neatbalsta vienotā normatīvā akta izstrādi tālākai izdienas pensiju sistēmas darbības regulēšanai.
Noslēgumā LKDAF vēlas atgādināt, ka Latvijas darba tirgus nespēj piedāvāt neierobežotas nodarbinātības iespējas, pat ja mākslinieki būs ieguvuši jaunas kvalifikācijas, turklāt ir apšaubāma varbūtība, ka persona pirmspensijas vecumā vai tuvu tam pēc pārkvalificēšanās spēs nopelnīt iztikas līdzekļus cilvēka cienīgai dzīvei, ja tiks liegta iespēja saņemt izdienas pensiju.
Informāciju sagatavoja
Aldis Misēvičs
LKDAF priekšsēdētājs