(LKDAF)
Sadarbības partneri
Latvijas Kultūras darbinieku arodbiedrības (LKDAF)
vēsture
Tā kā 1953.gada 15.martā PSRS Augstākā Padome pieņēma likumu par PSRS ministriju reorganizāciju, tai skaitā likumu par augstākās izglītības, kinematogrāfijas, mākslas lietu, radioinformācijas, poligrāfijas un darba rezervju ministriju apvienošanu vienotā PSRS Kultūras ministrijā, tad radās jautājums arī par vienotas kultūras darbinieku arodbiedrības izveidi PSRS.
1953.gada 14.aprīlī Maskavā jau notika 1.apvienotās kultūras darbinieku arodbiedrības plēnums.
1953.gada 23.aprīlī kultūras darbinieku arodbiedrības prezidijs pieņēma lēmumu par vienotu kultūras darbinieku arodbiedrību izveidi republikās. Tādēļ arī
1953.gada 8.maijā sanāca LPSR kultūras darbinieku arodbiedrības republikāniskās komitejas 1.plēnums un revīzijas komisijas organizatoriskā sēde, kuru vadīja kultūras darbinieku republikāniskās komitejas priekšsēdētājs Augusts Meldris, (interesanti, kā viņš nonāca šajā postenī, jo līdz šim nekādu vēlēšanu vai sapulču par šādas arodbiedrības dibināšanu nebija] un kura ievēlēja revīzijas komisijas priekšsēdētāju Jurjāni un sekretāru L.Višņakovu. 1.plēnumā piedalījās:
16 delegāti no 20 Mākslas darbinieku republikāniskās
komitejas locekļiem,
11 delegāti no 19 augstskolu un zinātnisko iestāžu darbinieku
republikāniskās komitejas,
20 delegāti no poligrāfijas darbinieku republikāniskās
komitejas,
kopskaitā 47 no 62 delegātiem.
1.plēnuma stenogrammā lasāms šāds teksts: “Mi obmeņaļis mņeņijami I sovetovaļis s CK partiji I s rabotņikami objeģiņajemih profsojuzov, i jestj takoje mņeņije – ievēlēt Augstskolu un zinātnisko iestāžu darbinieku arodbiedrības priekšsēdētāju Augustu Meldri par kultūras darbinieku arodbiedrības republikāniskās komitejas priekšsēdētāju (viņš bija LVU docents). Par republikāniskās komitejas sekretāru ievēlēja Teodoru Jansonu – poligrāfijas darbinieku republikāniskās komitejas priekšsēdētāju. Tika ievēlēts arī prezidijs 7 cilvēku sastāvā. Plēnumu uzrunāja arī toreizējais kultūras ministrs – biedrs Ostrovs.
1953 gadā kultūras darbinieku arodbiedrības pirmorganizācijas bija:
1. Kultūras ministrija
2. Latvijas Valsts universitāte,
3. Latvijas Lauksaimniecības akadēmija
4. Pedagoģiskais institūts
5. izdevniecība “LATGOSIZDAT”
6. Akadēmiskais teātris
7. Cirks
8. radiokomiteja
9. Operas un baleta teātris
10. Valsts konservatorija
11. Valsts Jaunatnes teatris
12. Krievu drāmas teātris
13. Rīgas Lietišķās mākslas skola
14. kino “Teika”
15. Daugavpils teātris
16. kombināts “Māksla”
17. L.Paegles Valsts nacionālais teātris
18. Muzikālās komēdijas teātris
19. kinostudija
20. avīze “Liesma”
21. 2., 5., 11., 24., 27., 28.tipogrāfijas
22. avīze “Zemgales komunists”
23. Paraugtipogrāfija
24. žurnāls “Karogs”
25. avīze “Padomju Jaunatne”
26. Grāmatu tirdzniecības pārvalde
27. kartogrāfijas fabrika
28. Fundamentālā bibliotēka
29. Horeogrāfijas skola
30. Mākslas (Dailes) teātris
31. Valsts filharmonija
32. kino “Sarkanā Ausma”
33. kinofikācijas pārvalde
34. Valsts Mākslas akadēmija
35. Latvijas Teātra biedrība
36. Marksisma-ļeņinisma universitāte
37. Zinātņu akadēmija
38. Valsts bibliotēka
39. avīze “Sovetskaja Latvija”
40. Valsts Revolūcijas muzejs
41. M ākslas darbinieku nams
42. Rauga rūpnīca (Drožževoi zavod)
1953.gada arhīva materiālos varam iepazīties ar
Kultūras darbinieku arodbiedrības budžetu,
pionieru nometņu budžetu, rajonu kultūras nodaļu vietējo komiteju finansu atskaitēm.
Varam uzzināt, ka ir dibinātas Pašpalīdzības kases, kuras darbojās līdz pat 1974.gadam.
Kultūras darbinieku arodbiedrības(KDA) republikāniskās komitejas(RK)
1.republikāniskā konference notika 1954.gada 25.-26.februārī. Tajā laikā 107 pirmorganizāciju delegāti pārstāvēja 26 400 biedrus. Priekšsēdētājs bija Augusts Meldris, bet konference ievēlēja jaunu priekšsēdētāju – Pāvelu Prošenkovu, par RK sekretāru ievēlēja Teodoru Jansonu.
2.republikāniskā konference notika 1956.gada 30.janvārī. Tajā 254 pirmorganizācijas pārstāvēja 19 127 biedrus. Šajā konferencē KDA RK priekšsēdētājs jau ir Teodors Jansons, kuru šim amatam jau iepriekš bija izvirzījis Operas un baleta teātris.
1956.gada arhīva materiālos varam atrast pionieru nometņu “Cīņa” Dubultos un “Liesma” Asaros kapitālremonta tehniskos projektus un nomaksas aprēķinus. Starp citu, pionieru nometnes darbojās līdz pat 1987.gadam.
3.republikāniskā konference notika 1960.gada 9.februārī, priekšsēdētājs – Teodors Jansons. Konferencē 230 pirmorganizācijas pārstāv 22 304 biedrus. Konference ievēlēja jaunu KDA RK priekšsēdētāju Almu Lazdenieci, kura līdz tam bija strādājusi Latvijas komunistiskās partijas Centrālajā komitejā par instruktori.
4.republikāniskā konference notika 1962.gada 29.janvārī, kurā 218 pirmorganizāciju delegāti pārstāvēja 24 015 arodbiedrības biedru intereses. Par priekšsēdētāju atkārtoti ievēlēja Almu Lazdenieci.
5.republikāniskā konference notika 1963.gada 30.maijā, kad arodbiedrības pirmorganizācijas jau 279 iestādēs apvienoja 22 383 biedrus. KDA RK priekšsēdētāja joprojām bija Alma Lazdeniece.
6.republikāniskā konference notika 1965.gada 7.maijā, un kā priekšsēdētājs jau tika minēts Augusts Špons. Šajā konferencē piedalījās delegāti no 268 pirmorganizācijām, kuri pārstāvēja 23 977 biedrus.
7.republikāniskā konference notika 1967.gada 18.maijā, KDA priekšsēdētājs bija Augusts Špons. Konferencē piedalījās 274 pirmorganizāciju pārstāvji, kurus bija deleģējuši 26 857 arodbiedrības biedri. (Interesants bija revīzijas komisijas ziņojums par pārtērētiem līdzekļiem – dažas organizācijas bija pārskaitījušas mazāku biedru naudu dalībmaksu, bet dažādos pabalstos pieprasījušas un saņēmušas daudz vairāk.)
1967.gada arhīva materiālos uzzinām, ka sakarā ar Lielās Oktobra sociālistiskās revolūcijas 50.gadadienu darba kolektīvi slēdza īpašus kolektīvos darba līgumus (diemžēl neviens paraugs nav saglabājies).
8.republikāniskā konference notika 1970.gada 23.janvārī. Arodbiedrības priekšsēdētājs joprojām bija Augusts Špons. Konferencē piedalījās delegāti no 315 pirmorganizācijām, kuras apvienoja 30 120 biedrus.
9.republikāniskā konference notika 1971.gada 20.decembrī, priekšsēdētājs Augusts Špons. Konferencē piedalās 340 pirmorganizāciju delegāti, kuri pārstāv 31 257 biedrus.
10.republikāniskā konference notika 1976.gada 22.decembrī, priekšsēdētājs Augusts Špons. Šajā gadā arodbiedrība apvieno 33 114 biedrus.
1979.gada arhīva materiālos ir “Dokumenti par Vissavienības sieviešu sadzīves un atpūtas apstākļu sabiedrisko skati sistēmas uzņēmumos 1977. – 1979.gadā”.
11.republikāniskā konference notika 1981.gada 26.novembrī, KDA RK priekšsēdētāja jau bija Ņina Braže. 1981.gadā KDA apvienoja 35 240 biedrus.
12.republikāniskā konference notika 1986.gada 1.decembrī, un taajā laikā KDA RK priekšsēdētāja bija Līga Lasmane. Diemžēl kongresa materiāli neatspoguļo arodbiedrības biedru skaitu šajā gadā.
13.republikāniskajai konferencei it kā vajadzēja notikt 1991.gadā, tomēr astoņdesmito gadu beigas un deviņdesmito gadu sākums ieviesa savas korekcijas vēstures ritumā.
Sakarā ar to, ka 1990.gada maijā Latvijas Republikāniskā arodbiedrību padome, kurai pakļāvās visas republikāniskās komitejas, kļuva neatkarīga un reorganizējās par Latvijas Brīvo arodbiedrību savienību, arī kultūras darbinieku arodbiedrības republikāniskā komiteja kļuva patstāvīga un neatkarīga un sadarbojās ar LBAS.
Tādēļ 1991.gada 24.aprīlī sanāca kultūras darbinieku arodbiedrību 1.kongress, kurā piedalījās delegāti no 474 organizācijām, kuri pāstāvēja 45122 biedrus, un kurā tika pieņemts lēmums Nr.1 – mainīt nosaukumu: Latvijas Kultūras darbinieku arodbiedrību federācija. Kongress arī ievēlēja jaunu priekšsēdētāju – Pēteri Krīgeru un priekšsēdētāja vietnieci Skaidrīti Ulmani.
Rīgā vien tajā laikā bija 31 908 biedri no visiem Rīgas teātriem, Teātra darbinieku savienības, no visām Rīgas mūzikas skolām, kultūras centriem, kinoteātriem, grāmatu tirdzniecības uzņēmumiem, no visu preses izdevumu redakcijām un tipogrāfijām, no Latvijas TV, radio un kinostudijas, tāpat arī visu sporta un tūrisma iestāžu darbinieki, visas Latvijas radošās savienības un vēl daudzas lielākas un mazākas organizācijas.
Arī lauku rajonu kultūras darbinieki bija plaši pārstāvēti, kopskaitā 13 214 biedri.
90-to gadu sākuma posma pārmaiņas, neatkarības atgūšana, pāreja no plānveida ekonomikas modeļa un tirgus ekonomikas apstākļiem būtiski izmainīja arī ainu Latvijas kultūras jomā. Diemžēl tajā laikā, saskaroties ar finansu grūtībām, daudzi valsts un pašvaldību darbinieki par vienkāršāko variantu uzskatīja tieši kultūras iestāžu slēgšanu. Daudzas kultūras iestādes arī pašas nespēja izdzīvot jaunajos apstākļos, tādēļ varam vērot dramatisku kultūras darbinieku un reizē arī arodbiedrības biedru skaita samazināšanos.
1992. gadā lauku rajonos kopā ar Jūrmalas pilsētu LKDAF apvienoja 8657 biedrus, bet Rīgā 54 dalīborganizācijās bija 20 432 biedri, kopskaitā 29 089 biedri.
Pirmie neatkarības gadi bija laiks, kad visiem gribējās būt ļoti neatkarīgiem, tādēļ arī daudzas organizācijas izstājās no federācijas, pasludinot, ka tagad pašas uzņemsies arodbiedrību funkcijas. Tā tas bija gan ar radošajām savienībām, gan arī ar Rīgas pilsētas teātru darbinieku apvienoto komiteju, kura vēl kādu laiku vāca biedru naudas, kāds tās tērēja, līdz naudas aptrūkās un organizācija iznīka. Tāpat arī Žurnālistu savienība ir deklarējusi, ka ir arodbiedrība, tomēr ar arodbiedrības kompetencē esošiem jautājumiem nenodarbojas.
Privatizācijas procesa gaitā mūsu vidū vairs nav grāmatu tirdzniecības apvienības uzņēmumu, ražošanas apvienības “Daiļrade” un kombināta “Māksla” uzņēmumu.
1994.gadā lauku rajonos bija 6312 biedri, bet Rīgā 6167 biedri, kopskaitā 12 479 biedri.
1995.gadā uz LKDAF 3.kongresu savus delegātus izvirzīja 66 dalīborganizācijas, bet
1998.gadā LKDAF 4.kongresā bija pārstāvētas 61 dalīborganizācija ar 3050 biedriem.
1998.gada 28.novembrī Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības 4.kongresā Pēteris Krīgers tika ievēlēts par LBAS priekšsēdētāja, un nākošajā LKDAF Padomes sēdē 1998.gada 16.decembrī par priekšsēdētāja v.i. līdz nākošajam kongresam, kurš notika 2002.gada 20.aprīlī, tika ievēlēts Aldis Misēvičs.
2001.gada 18.aprīlī LKDAF pastāvēšanas 10.gadadienu svinēja 64 dalīborganizācijas ar kopējo biedru skaitu 3250.
2002.gada 20.aprīlī notika LKDAF V Kongress, kurā par priekšsēdētāju tika ievēlēts Aldis Misēvičs.
2006.gada 22.aprīlī LKDAF VI Kongresā piedalījās 86 dalīborganizāciju vēlēti delegāti, kuri pārstāvēja 3369 biedru intereses.
2011.gada 16.aprīlī notika LKDAF VII Kongress, kurā piedalījās delegāti no 91 dalīborganizācijas.
2016.gada 16.aprīlī notika LKDAF VIII.kongress, kurā piedalījās delegāti no 63 dalīborganizācijām.
2019.gada 10.aprīlī notika LKDAF Ārkārtas kongress, lai apstiprinātu Statūtus jaunā redakcijā, atbilstoši Arodbiedrību likuma prasībām, un ievēlētu arī LKDAF priekšsēdētāju un Revīzijas komisiju. Kongresa delegāti vienbalsīgi apstiprināja LKDAF Statūtu jauno redakciju, kas paredz, ka turpmāk arodbiedrības nosaukums būs Latvijas Kultūras darbinieku arodbiedrība, saglabājot saīsināto nosaukuma formu LKDAF, jo tā mūs pazīst Eiropā un pārējā pasaulē. Kongress atkārtoti uz pieciem gadiem ievēlēja Aldi Misēviču par LKDAF priekšsēdētāju, kā arī Revīzijas komisiju iepriekšējā sastāvā.