Latvijas kultūras darbnieku arodbiedrību federācija

(LKDAF)

Likumi

Galerija

Random image

Sadarbības partneri

 

1.      LKDAF mērķis un uzdevumi

 

1.1.       LKDAF mērķis ir apvienot kultūras nozarē nodarbinātos kopīgai rīcībai, lai aizstāvētu savu biedru darba, ekonomiskās, sociālās un profesionālās tiesības un intereses.

1.2.       LKDAF īsteno sekojošus uzdevumus:

1.2.1.         pauž, pārstāv un aizstāv savu biedru intereses un tiesības valsts un pašvaldību, kā arī citās institūcijās;

1.2.2.         iesaistās visu līmeņu sociālajā dialogā, slēdzot ģenerālvienošanās, vienošanās un darba koplīgumus, kontrolē to izpildi;

1.2.3.         piedalās ekonomiskās un sociālās attīstības dokumentu (programmu), likumu un citu normatīvo aktu izstrādāšanā, veic to likumu projektu un citu normatīvo aktu ekspertīzi, kuri skar kultūras nozarē strādājošo intereses;

1.2.4.         veic savu biedru izglītošanu darba un sociālo tiesību jautājumos, sniedz konsultācijas;

1.2.5.         iesniedz priekšlikumus par pārvaldes institūciju un darba devēju lēmumu grozīšanu, apturēšanu vai atcelšanu, ja tie ir pretrunā ar likumdošanu vai ignorē darbinieku likumīgās intereses un tiesības;

1.2.6.         ierosina, lai tiktu sauktas pie atbildības amatpersonas, kuras neievēro ģenerālvienošanās, līgumus, koplīgumus, spēkā esošo likumdošanu;

1.2.7.         informē kultūras nozarē strādājošos par LKDAF darbību, veicina jaunu biedru iesaistīšanu arodbiedrībā;

1.2.8.         organizē un piedalās pasākumos un akcijās par savu biedru tiesību un interešu aizstāvību;

1.2.9.         nodrošina uz LKDAF bāzes izveidotā Sociālā atbalsta fonda darbību;

1.2.10.     sadarbojas ar Latvijas Brīvo arodbiedrību savienību, citām Latvijas nozaru un ārvalstu arodbiedrībām, atbalstot strādājošo vienotību cīņā par savām tiesībām;

1.2.11.     līdzdarbojas starptautiskajās arodorganizācijās: Vispasaules kultūras, masu mediju un izklaides industrijas arodbiedrību centrālē (Union Network International – Media & Entertainment International) (UNI-MEI), Vispasaules poligrāfijas nozares arodbiedrību centrālē (UNI-Graphical), Starptautiskajā Aktieru federācijā (Federation Internationale des Acteurs) (FIA), Starptautiskajā Mūziķu federācijā (Federation Internationale des Musiciens) (FIM) un Eiropas Komisijas Darba un sociālo lietu ģenerāldirektorāta sociālā dialoga komisijā.

1.2.12.     īsteno citus uzdevumus, kuri atbilst arodbiedrības mērķa sasniegšanai.

Latvijas Kultūras darbinieku arodbiedrību federācijas (LKDAF)

vēsture

 

         Tā kā 1953.gada 15.martā PSRS Augstākā Padome pieņēma likumu par PSRS ministriju reorganizāciju, tai skaitā likumu par augstākās izglītības, kinematogrāfijas, mākslas lietu, radioinformācijas, poligrāfijas un darba rezervju ministriju apvienošanu vienotā PSRS Kultūras ministrijā, tad radās jautājums arī par vienotas kultūras darbinieku arodbiedrības izveidi PSRS.

1953.gada 14.aprīlī Maskavā jau notika 1.apvienotās kultūras darbinieku arodbiedrības plēnums.

1953.gada 23.aprīlī kultūras darbinieku arodbiedrības prezidijs pieņēma lēmumu par vienotu kultūras darbinieku arodbiedrību izveidi republikās. Tādēļ arī

1953.gada 8.maijā sanāca LPSR kultūras darbinieku arodbiedrības republikāniskās komitejas 1.plēnums un revīzijas komisijas organizatoriskā sēde, kuru vadīja kultūras darbinieku republikāniskās komitejas priekšsēdētājs Augusts Meldris, (interesanti, kā viņš nonāca šajā postenī, jo līdz šim nekādu vēlēšanu vai sapulču par šādas arodbiedrības dibināšanu nebija] un kura ievēlēja revīzijas komisijas priekšsēdētāju Jurjāni un sekretāru L.Višņakovu. 1.plēnumā piedalījās:

16 delegāti no 20 Mākslas darbinieku republikāniskās

komitejas locekļiem,

11 delegāti no 19 augstskolu un zinātnisko iestāžu darbinieku

republikāniskās komitejas,

20 delegāti no poligrāfijas darbinieku republikāniskās

komitejas,

kopskaitā 47 no 62 delegātiem.

 

1.plēnuma stenogrammā lasāms šāds teksts: “Mi obmeņaļis mņeņijami I sovetovaļis s CK partiji I s rabotņikami objeģiņajemih profsojuzov, i jestj takoje mņeņije – ievēlēt Augstskolu un zinātnisko iestāžu darbinieku arodbiedrības priekšsēdētāju Augustu Meldri par kultūras darbinieku arodbiedrības republikāniskās komitejas priekšsēdētāju (viņš bija LVU docents). Par republikāniskās komitejas sekretāru ievēlēja Teodoru Jansonu – poligrāfijas darbinieku republikāniskās komitejas priekšsēdētāju. Tika ievēlēts arī prezidijs 7 cilvēku sastāvā. Plēnumu uzrunāja arī toreizējais kultūras ministrs – biedrs Ostrovs.

 

1953 gadā kultūras darbinieku arodbiedrības pirmorganizācijas bija:

1. Kultūras ministrija

2. Latvijas Valsts universitāte,

3. Latvijas Lauksaimniecības akadēmija

4. Pedagoģiskais institūts

5. izdevniecība “LATGOSIZDAT”

6. Akadēmiskais teātris

7. Cirks

8. radiokomiteja

9. Operas un baleta teātris

10. Valsts konservatorija

11. Valsts Jaunatnes teatris

12. Krievu drāmas teātris

13. Rīgas Lietišķās mākslas skola

14. kino “Teika”

15. Daugavpils teātris

16. kombināts “Māksla”

17. L.Paegles Valsts nacionālais teātris

18. Muzikālās komēdijas teātris

19. kinostudija

20. avīze “Liesma”

21. 2., 5., 11., 24., 27., 28.tipogrāfijas

22. avīze “Zemgales komunists”

23. Paraugtipogrāfija

24. žurnāls “Karogs”

25. avīze “Padomju Jaunatne”

26. Grāmatu tirdzniecības pārvalde

27. kartogrāfijas fabrika

28. Fundamentālā bibliotēka

29. Horeogrāfijas skola

30. Mākslas (Dailes) teātris

31. Valsts filharmonija

32. kino “Sarkanā Ausma”

33. kinofikācijas pārvalde

34. Valsts Mākslas akadēmija

35. Latvijas Teātra biedrība

36. Marksisma-ļeņinisma universitāte

37. Zinātņu akadēmija

38. Valsts bibliotēka

39. avīze “Sovetskaja Latvija”

40. Valsts Revolūcijas muzejs

41. M ākslas darbinieku nams

42. Rauga rūpnīca (Drožževoi zavod)

 

1953.gada arhīva materiālos varam iepazīties ar

 

Kultūras darbinieku arodbiedrības budžetu,

pionieru nometņu budžetu, rajonu kultūras nodaļu vietējo komiteju finansu atskaitēm.

Varam uzzināt, ka ir dibinātas Pašpalīdzības kases, kuras darbojās līdz pat 1974.gadam.

 

 

Kultūras darbinieku arodbiedrības(KDA) republikāniskās komitejas(RK)

 

1.republikāniskā konference notika 1954.gada 25.-26.februārī. Tajā laikā 107 pirmorganizāciju delegāti pārstāvēja 26 400 biedrus. Priekšsēdētājs bija Augusts Meldris, bet konference ievēlēja jaunu priekšsēdētāju – Pāvelu Prošenkovu, par RK sekretāru ievēlēja Teodoru Jansonu.

 

2.republikāniskā konference notika 1956.gada 30.janvārī. Tajā 254 pirmorganizācijas pārstāvēja 19 127 biedrus. Šajā konferencē KDA RK priekšsēdētājs jau ir Teodors Jansons, kuru šim amatam jau iepriekš bija izvirzījis Operas un baleta teātris.

 

1956.gada arhīva materiālos varam atrast pionieru nometņu “Cīņa” Dubultos un “Liesma” Asaros kapitālremonta tehniskos projektus un nomaksas aprēķinus. Starp citu, pionieru nometnes darbojās līdz pat 1987.gadam.

 

3.republikāniskā konference notika 1960.gada 9.februārī, priekšsēdētājs – Teodors Jansons. Konferencē 230 pirmorganizācijas pārstāv 22 304 biedrus. Konference ievēlēja jaunu KDA RK priekšsēdētāju Almu Lazdenieci, kura līdz tam bija strādājusi Latvijas komunistiskās partijas Centrālajā komitejā par instruktori.

 

4.republikāniskā konference notika 1962.gada 29.janvārī, kurā 218 pirmorganizāciju delegāti pārstāvēja 24 015 arodbiedrības biedru intereses. Par priekšsēdētāju atkārtoti ievēlēja Almu Lazdenieci.

 

5.republikāniskā konference notika 1963.gada 30.maijā, kad arodbiedrības pirmorganizācijas jau 279 iestādēs apvienoja 22 383 biedrus. KDA RK priekšsēdētāja joprojām bija Alma Lazdeniece.

 

6.republikāniskā konference notika 1965.gada 7.maijā, un kā priekšsēdētājs jau tika minēts Augusts Špons. Šajā konferencē piedalījās delegāti no 268 pirmorganizācijām, kuri pārstāvēja 23 977 biedrus.

 

7.republikāniskā konference notika 1967.gada 18.maijā, KDA priekšsēdētājs bija Augusts Špons. Konferencē piedalījās 274 pirmorganizāciju pārstāvji, kurus bija deleģējuši 26 857 arodbiedrības biedri. (Interesants bija revīzijas komisijas ziņojums par pārtērētiem līdzekļiem – dažas organizācijas bija pārskaitījušas mazāku biedru naudu dalībmaksu, bet dažādos pabalstos pieprasījušas un saņēmušas daudz vairāk.)

 

1967.gada arhīva materiālos uzzinām, ka sakarā ar Lielās Oktobra sociālistiskās revolūcijas 50.gadadienu darba kolektīvi slēdza īpašus kolektīvos darba līgumus (diemžēl neviens paraugs nav saglabājies).

 

8.republikāniskā konference notika 1970.gada 23.janvārī. Arodbiedrības priekšsēdētājs joprojām bija Augusts Špons. Konferencē piedalījās delegāti no 315 pirmorganizācijām, kuras apvienoja 30 120 biedrus.

 

9.republikāniskā konference notika 1971.gada 20.decembrī, priekšsēdētājs Augusts Špons. Konferencē piedalās 340 pirmorganizāciju delegāti, kuri pārstāv 31 257 biedrus.

 

10.republikāniskā konference notika 1976.gada 22.decembrī, priekšsēdētājs Augusts Špons. Šajā gadā arodbiedrība apvieno 33 114 biedrus.

 

1979.gada arhīva materiālos ir “Dokumenti par Vissavienības sieviešu sadzīves un atpūtas apstākļu sabiedrisko skati sistēmas uzņēmumos 1977. – 1979.gadā”.

 

11.republikāniskā konference notika 1981.gada 26.novembrī, KDA RK priekšsēdētāja jau bija Ņina Braže. 1981.gadā KDA apvienoja 35 240 biedrus.

12.republikāniskā konference notika 1986.gada 1.decembrī, un taajā laikā KDA RK priekšsēdētāja bija Līga Lasmane. Diemžēl kongresa materiāli neatspoguļo arodbiedrības biedru skaitu šajā gadā.

 

13.republikāniskajai konferencei it kā vajadzēja notikt 1991.gadā, tomēr astoņdesmito gadu beigas un deviņdesmito gadu sākums ieviesa savas korekcijas vēstures ritumā.

Sakarā ar to, ka 1990.gada maijā Latvijas Republikāniskā arodbiedrību padome, kurai pakļāvās visas republikāniskās komitejas, kļuva neatkarīga un reorganizējās par Latvijas Brīvo arodbiedrību savienību, arī kultūras darbinieku arodbiedrības republikāniskā komiteja kļuva patstāvīga un neatkarīga un sadarbojās ar LBAS.

Tādēļ 1991.gada 24.aprīlī sanāca kultūras darbinieku arodbiedrību 1.kongress, kurā piedalījās delegāti no 474 organizācijām, kuri pāstāvēja 45122 biedrus, un kurā tika pieņemts lēmums Nr.1 – mainīt nosaukumu: Latvijas Kultūras darbinieku arodbiedrību federācija. Kongress arī ievēlēja jaunu priekšsēdētāju – Pēteri Krīgeru un priekšsēdētāja vietnieci Skaidrīti Ulmani.

Rīgā vien tajā laikā bija 31 908 biedri no visiem Rīgas teātriem, Teātra darbinieku savienības, no visām Rīgas mūzikas skolām, kultūras centriem, kinoteātriem, grāmatu tirdzniecības uzņēmumiem, no visu preses izdevumu redakcijām un tipogrāfijām, no Latvijas TV, radio un kinostudijas, tāpat arī visu sporta un tūrisma iestāžu darbinieki, visas Latvijas radošās savienības un vēl daudzas lielākas un mazākas organizācijas.

Arī lauku rajonu kultūras darbinieki bija plaši pārstāvēti, kopskaitā 13 214 biedri.

 

90-to gadu sākuma posma pārmaiņas, neatkarības atgūšana, pāreja no plānveida ekonomikas modeļa un tirgus ekonomikas apstākļiem būtiski izmainīja arī ainu Latvijas kultūras jomā. Diemžēl tajā laikā, saskaroties ar finansu grūtībām, daudzi valsts un pašvaldību darbinieki par vienkāršāko variantu uzskatīja tieši kultūras iestāžu slēgšanu. Daudzas kultūras iestādes arī pašas nespēja izdzīvot jaunajos apstākļos, tādēļ varam vērot dramatisku kultūras darbinieku un reizē arī arodbiedrības biedru skaita samazināšanos.

1992. gadā lauku rajonos kopā ar Jūrmalas pilsētu LKDAF apvienoja 8657 biedrus, bet Rīgā 54 dalīborganizācijās bija 20 432 biedri, kopskaitā 29 089 biedri.

Pirmie neatkarības gadi bija laiks, kad visiem gribējās būt ļoti neatkarīgiem, tādēļ arī daudzas organizācijas izstājās no federācijas, pasludinot, ka tagad pašas uzņemsies arodbiedrību funkcijas. Tā tas bija gan ar radošajām savienībām, gan arī ar Rīgas pilsētas teātru darbinieku apvienoto komiteju, kura vēl kādu laiku vāca biedru naudas, kāds tās tērēja, līdz naudas aptrūkās un organizācija iznīka. Tāpat arī Žurnālistu savienība ir deklarējusi, ka ir arodbiedrība, tomēr ar arodbiedrības kompetencē esošiem jautājumiem nenodarbojas.

Privatizācijas procesa gaitā mūsu vidū vairs nav grāmatu tirdzniecības apvienības uzņēmumu, ražošanas apvienības “Daiļrade” un kombināta “Māksla” uzņēmumu.

       1994.gadā lauku rajonos bija 6312 biedri, bet Rīgā 6167 biedri, kopskaitā 12 479 biedri.

1995.gadā uz LKDAF 3.kongresu savus delegātus izvirzīja 66 dalīborganizācijas, bet

1998.gadā LKDAF 4.kongresā bija pārstāvētas 61 dalīborganizācija ar 3050 biedriem.

1998.gada 28.novembrī Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības 4.kongresā Pēteris Krīgers tika ievēlēts par LBAS priekšsēdētāja, un nākošajā LKDAF Padomes sēdē 1998.gada 16.decembrī par priekšsēdētāja v.i. līdz nākošajam kongresam, kurš notika 2002.gada 20.aprīlī, tika ievēlēts Aldis Misēvičs.

       2001.gada 18.aprīlī LKDAF pastāvēšanas 10.gadadienu svinēja 64 dalīborganizācijas ar kopējo biedru skaitu 3250.

2002.gada 20.aprīlī notika LKDAF V Kongress, kurā par priekšsēdētāju tika ievēlēts Aldis Misēvičs.

2006.gada 22.aprīlī LKDAF VI Kongresā piedalījās 86 dalīborganizāciju vēlēti delegāti, kuri pārstāvēja 3369 biedru intereses.

2011.gada 16.aprīlī notika LKDAF VII Kongress, kurā piedalījās delegāti no 91 dalīborganizācijas.