Latvijas Kultūras darbinieku arodbiedrība

(LKDAF)

Likumi

Galerija

Random image

Sadarbības partneri

 

            Lai pārrunātu aktualitātes kultūras nozarē saistībā ar darba samaksas jautājumu risināšanu, Latvijas Kultūras darbinieku arodbiedrības (LKDAF) priekšsēdētājs Aldis Misēvičs 10.oktobrī Kultūras ministrijā (KM) tikās ar ministru Nauri Puntuli un  Valsts sekretāri Daci Vilsoni.

LKDAF vadība vēlējās pārrunāt aktuālās tēmas, kā arī paust arodbiedrības viedokli jaunajam ministram par nozarei būtiskiem jautājumiem:

1. Par darba samaksas palielināšanas īstenošanu 2020. gadā;

2. Par KM budžetu 2020. gadam;

3. Kultūrizglītības skolotāju noslodze un finansējums;    

4. Situācija “Latvijas Radio”, darba samaksa un kompensācija par iziešanu no reklāmas tirgus;

5. Par Izdienas pensiju koncepcijas izvērtēšanu.

            LKDAF pateicās Naurim Puntulim, ka ministrijas prioritāte joprojām ir kultūras nozarē strādājošo darba samaksas paaugstināšana.                                                                        

Valsts sekretāre Dace Vilsone apliecināja, ka ministrija ir veikusi aprēķinus un jau pārrunājusi jautājumu par darba samaksas palielināšanu ar institūciju vadītājiem ar domu, ka speciālistu atlīdzībai par darbu, piemēram, muzejā būtu jāsasniedz vidēji 930 eiro apjoms, jo ministrijas rīcībā darba samaksas pieaugumamnozarē būs 8,3 miljoni eiro.

            Jautājumā par kultūrizglītības skolotāju noslodzi KM ir izveidojusi darba grupu, kas izvērtēs mākslas un mūzikas skolu programmas un vienosies, kas un kādā apjomā mācams kurā klasē. Kad grupa būs izstrādājusi savus priekšlikumus, ar tiem tiks iepazīstināti visi skolu pedagogi. Un arī tagad ikviens, kurš vēlas iesaistīties darba grupā, to var darīt, iepriekš piesakoties. Valsts sekretāre uzsvēra – ministrija pilnībā finansējumu nodrošina audzēkņu skaitam programmās, kuras tiek noteiktas valsts pasūtījumā. Par papildus audzēkņu finansēšanu jālemj pašvaldībai, piesaistot vecāku līdzmaksājumus. Turklāt jādomā arī par īstenojamo mācību programmu iedalījumu – visi skolēni nav vienlīdz talantīgi un dažkārt arī nav pietiekami motivēti nopietni mācīties, tad arī rodas jautājums – kuriem skolēniem jāmācās t.s. „dārgajās” programmās, bet kuriem pietiktu ar ‘lētāku”.

            Tikšanās laikā tika pārrunāts arī jautājums par sabiedrisko mediju finansēšanas problēmām, par pamatu ņemot situāciju “Latvijas Radio”. KM nav lēmēja un finanšu prasītāja sabiedriskajiem medijiem, par to atbild NEPLP, ministrijas atbildība ir mediju politikas jautājumi.

            Jautājumā par Izdienas pensiju koncepcijas izvērtēšanu gan ministrija, gan arodbiedrība apliecināja gatavību aizstāvēt spēkā esošo „Valsts un pašvaldību profesionālo orķestru, koru, koncertorganizāciju, teātru un cirka mākslinieku izdienas pensiju likumu”.

Informāciju sagatavoja

Aldis Misēvičs

LKDAF priekšsēdētājs

2019. gada 8. oktobrī Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēde par tēmu “Muzeju, arhīvu un bibliotēku nozares un to aktualitātes“ notika Latvijas Nacionālā mākslas muzeja filiālē “Biržas nams” Vecrīgā. Komisijas sēdē piedalījās arī Latvijas Kultūras darbinieku arodbiedrības (LKDAF) priekšsēdētājs Aldis Misēvičs.

Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētājs Arvils Ašeradens

            Vispirms komisijas deputāti uzklausīja Kultūras ministrijas Valsts sekretāres Daces Vilsones ziņojumu par aktualitātēm muzeju jomā. Latvijā pašlaik ir 108 muzeji (15 valsts muzeji, 77 pašvaldību muzeji un 16 akreditēti autonomie un privātie muzeji) kā  iestādes vai 153 muzeji kā apmeklējuma vietas. Kultūras ministrija atbalsta šādu decentralizētu muzeju sistēmu, jo tā nodrošina ciešu saikni ar mērķauditoriju un nodrošina attīstību veicinošu muzeju finansēšanu. Kultūras ministrija (KM) apsver iespēju mainīt muzeju juridisko statusu, apsverama būtu jauna papildu juridiskā forma – valsts muzejs kā publiska nodibinājums – fonds. Jaunais statuss gan nebūs obligāts visiem muzejiem.                                                                                            Diskusijas izvērsās gan par muzeju speciālistu darba samaksas palielināšanu, panākot speciālistu vidējās algas palielināšanu līdz EUR 930, gan arī par lielāko problēmu – sadrumstaloto sistēmu, kad nav lielu stratēģisko mērķu muzeju attīstībai vismaz 10 tuvākajiem gadiem.                                                                                                                                   Latvijas Nacionālā mākslas muzeja direktore Māra Lāce aktualizēja jautājumus par valsts garantiju iespējamību izcilu eksponātu ievešanai uz izstādi Latvijā un par muzeju kā zinātniski pētniecisko institūciju statusu, lai gan muzeji šo pētniecisko darbu veic lielos apjomos.       Runājot par arhīvu nozari, svarīgākais uzdevums pašlaik ir apkopot 23 ēkās izvietotās 22,3 miljonus daudzās lietas. Gada laika arhīvs izsniedz aptuveni 18 000 izziņas un apkalpo 1600 pētniekus savās lasītavās. Darbojas arī 3 virtuālās lasītavas – “Raduraksti”, “KGB.arhivi.lv” un “RedzidzirdiLatviju”.                                                                                                           

Tuvākie izaicinājumi arhīviem ir moderna elektroniska arhīva izveide, jo ilgtspējīga e-pārvalde bez tāda nevar iztikt, infrastruktūras tālāka attīstība un mūsdienīgu e-pakalpojumu piedāvājuma sagatavošana sabiedrībai un pētniekiem. Arhīvu sistēmas dati pagaidām nav domāti nākotnes lietošanai ilgtermiņā, datu skaits strauji pieaug, tādēļ rodas jautājums – kur mēs tos glabāsim?

Informāciju sagatavoja

Aldis Misēvičs                                                                                                                                   LKDAF priekšsēdētājs

2019.gada 10.septembrī Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes (IKZ) komisija uz sēdi bija aicinājusi kultūras ministru Nauri Puntuli, lai uzklausītu viņa ziņojumu par prioritātēm kultūras nozarē. Komisijas sēdē piedalījās arī Latvijas Kultūras darbinieku arodbiedrības priekšsēdētājs Aldis Misēvičs.

            Kā svarīgāko no prioritātēm ministrs nosauca kultūras darbinieku atalgojuma palielināšanu, lai sasniegtu valstī fiksēto vidējo darba samaksu sabiedriskajā sektorā, kura pašreiz ir EUR 1036 līmenī. Kultūras sektora vidējā alga pašlaik ir EUR 780, lai sasniegtu sabiedriska sektora rādītājus, nepieciešami 14,6 miljoni eiro. Viskritiskākā situācija ir teātru tehniskajiem darbiniekiem, kuri nopelna ap EUR 450 uz rokas, un muzeju speciālistiem.

            Nākošā prioritāte ir saistīta ar mediju politiku – sabiedrisko mediju iziešanu no reklāmas tirgus, tam ministrija plāno atvēlēt 7,1 miljonu eiro 2020.gadā un divreiz vairāk 2021.gadā – arī ētera telpas aizņemšanai reklāmas vietā.

            Svarīgi ir arī turpināt Latvijas simtgades pasākumus, piemēram, latviešu literatūras un kino eksporta programmas. Noteikti atbalstāma ir arī programma “Skolas soma”, kura devusi iespēju vismaz 240 000 skolēnu iepazīt Latviju un tās kultūras bagātības.

            Kultūras ministrijas valsts sekretāre Dace Vilsone uzsvēra sabiedrības integrācijas pasākumu nozīmību – tiem ministrija plāno tērēt 0,7 miljonus eiro.

            Ministrs pieminēja arī kultūrizglītības sistēmu, kurā vēl ir lietas, ko var pilnveidot, lai rastu līdzsvaru starp pieejamību un izcilību.

            Pozitīvi vērtējams ir fakts, ka IKZ komisija atbalstīja Kultūras ministrijas prioritātes.

Informāciju sagatavoja

Aldis Misēvičs

LKDAF priekšsēdētājs

2019.gada 13.marta Latvijas Kultūras darbinieku arodbiedrību federācijas (LKDAF) Padomes sēdē tika pieņemts lēmums, 10.aprīlī sasaukt  Ārkārtas kongresu, lai apstiprinātu Statūtus jaunā redakcijā, atbilstoši Arodbiedrību likuma prasībām, lai ievēlētu arī LKDAF priekšsēdētāju un Revīzijas komisiju. Kopš 8.kongresa pagājuši trīs gadi, un tas ir pietiekams laika periods, lai izvērtētu, kā mums ir gājis un kas ir mūsu jaunie izaicinājumi nākošajam darbības posmam.  Lasīt tālāk

Saeima 2019. gada 21. martā pieņēma lēmumu “Par administratīvi teritoriālās reformas turpināšanu”, proti, turpināt 1998. gadā iesākto administratīvi teritoriālo reformu un līdz 2021. gadam izveidot ekonomiski attīstīties spējīgas administratīvās teritorijas ar vietējām pašvaldībām, kas spēj nodrošināt tām likumos noteikto autonomo funkciju izpildi salīdzināmā kvalitātē un pieejamībā un sniedz iedzīvotājiem kvalitatīvus pakalpojumus par samērīgām izmaksām. Lasīt tālāk

          2019.gada 13.martā notika Latvijas Kultūras darbinieku arodbiedrību federācijas (LKDAF) Padomes sēde, kurā dalīborganizāciju vadītāji saņēma informāciju par LKDAF biroja darbību un LBAS aktivitātēm laika posmā no iepriekšējās Padomes sēdes pagājušā gada decembrī līdz šī gada martam.. Lasīt tālāk

 

  1. gada 20. februārī Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA) sasauca Padomes ārkārtas sēdi, lai lemtu par tālāko rīcību saistībā ar 2019. gada valsts budžeta projektu, kurā šobrīd nav paredzēts finansējums pedagogu darba samaksas pieaugumam. LIZDA Padomes sēdē piedalījās Ministru prezidents Arturs Krišjānis Kariņš un finanšu ministrs Jānis Reirs, kuri savās uzrunās norādīja, ka naudas pedagogu darba samaksas celšanai 2019. gada budžetā šobrīd nav, jo trūkst finansējuma, lai izpildītu visus solījumus, ko bija devusi iepriekšējā valdība. A.K.Kariņš norādīja, ka darba samaksas palielinājumu 40 EUR apmērā pedagogi varētu saņemt četrus mēnešus vēlāk – sākot no 2020. gada janvāra. Savukārt, izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska uzsvēra, ka pedagogu darba samaksas paaugstināšana būs Izglītības un zinātnes ministrijas pirmā prioritāte 2020. gadā. 

Lasīt tālāk

 

Jēkabpils: Krustpils Kultūras nams

  1. gada janvāris iesākās ar zvanu no mūsu Jēkabpils pilsētas un novada padomes priekšsēdētājas un stāstu par to, ka vietējā avīzē kāds no pilsētas domes pārstāvjiem izteicies, ka drīzumā tiks pārtrauktas darba attiecības ar Jēkabpils Tautas nama māksliniecisko vadītāju…

Kā tas var būt? Ne arodbiedrībai, ne pašam mākslinieciskajam vadītājam nekas par to nav zināms, bet tauta jau prasa, kāpēc tad tevi atlaiž no darba? Lasīt tālāk