(LKDAF)

2018.gada decembra mēnesis izvērtās par ļoti intensīvas darbības mēnesi, kura laikā Latvijas Kultūras darbinieku arodbiedrību federācijas (LKDAF) vadībai jau 4.decembrī bija jāpiedalās jaunās 13.Saeimas izveidotās Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas pirmajā sanāksmē par Kultūras ministrijas (KM) darbības aktuālajiem jautājumiem, tad LKDAF Padomes sēdē 5.decembrī jāpārrunā šī gada darbības rezultāti un mērķi, pie kuru īstenošanas būs jāstrādā nākošajā gadā, kā arī jāpiedalās Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības (LBAS) rīkotajos pasākumos. 

Kā jau minēju, 5.decembrī notika kārtējā LKDAF Padomes sēde, kurā biroja darbinieki informēja par savu darbību laika periodā no 1.oktobra līdz 1.decembrim. Pirms Padomes sēdes arodbiedrības biedri saņēma rakstveida atskaiti par paveikto:

LKDAF DARBĪBAS PĀRSKATS

01.10.-01.12.2018

 

  1. SNIEGTAS KONSULTĀCIJAS, IZSKATĪTI DOKUMENTI, SAGATAVOTI ATZINUMI:

 

  1. Par darba attiecību pārtraukšanu, darba devēja uzteikumu: 7
  2. Par Darba koplīguma jautājumiem: 2
  3. Par nodarbinātības nosacījumiem, dīkstāvi: 4
  4. Par arodbiedrības un darba devēja attiecībām: 12
  5. Par arodbiedrības darbības jautājumiem: 9
  6. Par darba līgumu, Atlīdzības un autoratlīdzības līgumu nosacījumiem: 6
  7. Par biedru naudas ieturēšanas, pārskaitīšanas nosacījumiem, pabalstiem: 2
  8. Par darba tiesību jautājumiem: 9
  9. Par darba drošības un aizsardzības jautājumiem: 3
  10. Par darba samaksas jautājumiem: 8
  11. Par darba strīdiem: 3
  12. Par arodbiedrību tiesību jautājumiem, arodbiedrības īpašumi: 8
  13. Par darbinieku skaita  samazināšanu: 2
  14. Par mobingu, bosingu darba vietā: 4
  15. Par arodbiedrības dibināšanu, iestāšanos arodbiedrībā (LKDAF): 2
  16. Par atvaļinājumiem: 1
  17. Par Darba kārtības noteikumiem: 7
  18. Par arodbiedrības biedru apdrošināšanu: 0
  19. Par darba laiku: 6
  20. Par darbu atpūtas dienā: 3
  21. Par amata aprakstu: 2
  22. Par darbinieku atestāciju: 0
  23. Par disciplinārsoda uzlikšanu: 2
  24. Par uzņēmuma reorganizāciju: 5
  25. Darbnespēja, arodslimības, invaliditāte, veselības pārbaudes: 1
  26. Komandējumi: 1
  27. Izdienas pensijas: 0

 

  1. SNIEGTS LKDAF VIEDOKLIS:
  2. Izskatīts un atbalstīts MK Rīkojuma projekts „Grozījumi Ministru kabineta 2010.gada 12.oktobra noteikumos Nr.975 „Kārtība, kādā Nacionālais kino centrs piešķir publisko finansējumu filmu nozares projektiem” (VSS-979);
  3. Sagatavota un nosūtīta dalīborganizācijām informācija :”Ārsta apmeklējums darba

     laikā – drīkst vai nedrīkst?;`

  1. Izskatīts MK Rīkojuma projekts „Grozījumi Ministru kabineta 2013.gada 26.marta

    noteikumos Nr.163 „Valsts budžeta līdzfinansējuma piešķiršanas kārtība ārvalstu

    filmu uzņemšanai Latvijā” (VSS-980);

  1. Izskatīts MK Rīkojuma projekts „Grozījums Ministru kabineta 2010.gada 29.jūnija

    noteikumos Nr.585 „Noteikumi par filmu producentu reģistrācijas valsts nodevu”;

  1. Izskatīts MK Rīkojuma projekts „Grozījumi Ministru kabineta 2010.gada 29.jūnija

noteikumos Nr.586 „Filmu producentu reģistrācijas kārtība” (VSS-982);

  1. Izskatīts “Nacionālais attīstības plāns 2010 – 2030, Latvijas Kultūrpolitikas nostādnes

    2014 – 2020, sagatavoti LKDAF priekšlikumi topošās Valdības deklarācijai;

  1. Sagatavota vēstule Rakstniecības un mūzikas muzeja, Teātra muzeja un Memoriālo

    muzeju apvienības darbinieku arodbiedrībai iesniegšanai Teātra muzeja vadībai sakarā

ar plānoto darba attiecību uzteikumu darbiniekam – arodbiedrības biedram;

  1. Izskatīts un atbalstīts MK Rīkojuma projekts „Par valstij dividendēs izmaksājamo

valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību „M.Čehova Rīgas Krievu teātris”peļņas

daļu(VSS-1080);

  1. LKDAF priekšsēdētājs Aldis Misēvičs un juriskonsults Daniīls Besko piedalījās

J.Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas darbinieku arodbiedrības sapulcē par Darba

koplīguma jautājumiem;

  1. Pārskatīti „Latvijas Radio” Darba koplīguma priekšlikumi;
  2. Sagatavots VEF Kultūras pils Darba koplīguma projekts;
  3. Izskatīts un atbalstīts MK Rīkojuma projekts „Grozījumi Arhīvu likumā” (VSS-1105);
  4. Izskatīts un atbalstīts MK Rīkojuma projekts “Grozījumi Ministru kabineta

      2012.gada 6.novembra noteikumos Nr.747 „Latvijas Nacionālā arhīva darbības

      noteikumi”(VSS-1161);

  1. Izskatīts un atbalstīts MK Rīkojuma projekts „Par valstij dividendēs izmaksājamo

      valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību „Latvijas Nacionālais simfoniskais

      orķestris” peļņas daļu”(VSS-1162);

  1. Izskatīts un atbalstīts MK Rīkojuma projekts „Par valstij dividendēs izmaksājamo

       valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību „Jaunais Rīgas teātris” peļņas daļu”

      (VSS-1194);

  1. Sarunu veikšana ar Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātra administratīvas nodaļas vadītāju,

temats – M.Čehova Rīgas Krievu teātra darbinieka un darba devēja vienošanās par darbinieka

statusu, darba laiku, blakus darbu un citiem nodarbinātības nosacījumiem sagatavošana.

III. DARBA TIESĪBAS UN DARBA AIZSARDZĪBA:

 

  1. LKDAF priekšsēdētājs Aldis Misēvičs tikās ar J.Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas rektoru

Guntaru Prāni, prorektoru akadēmiskajā darbā Valdi Bernhofu un Personāldaļas vadītāju

Anitu Grasmani saistībā ar darbinieku nodarbinātības izmaiņām, arodbiedrības biedru un

administrācijas savstarpējo attiecību un saskarsmes jautājumiem;

  1. Judikatūras datu bāzes darba tiesībās regulāra papildināšana.
  2. Sagatavotas arodbiedrības atbildes par uzteikumu darbiniekiem – arodbiedrības

biedriem;

  1. Nosūtīta informācija dalīborganizācijām par LBAS rīkoto semināru par ķīmisko vielu

izmantošanu un riskiem 18.10.2018 un informācija par neizmantoto atvaļinājumu

izmantošanu:

  1. Sagatavota arodbiedrības atbilde par uzteikumu arodbiedrības biedram;
  2. LKDAF juriskonsults Daniīls Besko piedalījās LBAS rīkotajā “Darba tiesību

     forumā”;

  1. Sarunu veikšana ar Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātra administratīvas nodaļas

vadītāju,  temats – Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātra darbinieka un darba devēja

vienošanās par darbinieka statusu, darba laiku, blakus darbu un citiem nodarbinātības

nosacījumiem sagatavošana;

  1. Sagatavota kolektīva vēstule Māras Muižnieces Rīgas Mākslas skolas darbiniekiem (“bosing”

darba vietā);

  1. Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātra darbinieka un darba devēja vienošanās par darbinieka

statusu, darba laiku, blakus darbu un citiem nodarbinātības nosacījumiem rediģēšana un

sagatavošana;

  1. Konsultācija ar Valsts darba inspekcijas speciālistiem darba tiesību jautājumos;
  2. Sniegts rakstveidā viedoklis (atbilde arodbiedrības biedram) par fizisko personu,-proti

arodbiedrības biedra personas datu apstrādi, līguma slēgšanas gadījumā.

  1. LKDAF DARBĪBA LBAS SASTĀVĀ:

 

  1. LKDAF priekšsēdētājs Aldis Misēvičs piedalījās LBAS Valdes sēdē (24.10.18) par LBAS

priekšlikumiem jaunās valdības Deklarācijai;

  1. LKDAF priekšsēdētājs Aldis Misēvičs piedalījās Latvijas Sabiedrisko pakalpojumu un

transporta nozares arodbiedrības LAKRS rīkotajā autobusu šoferu piketā pie Satiksmes

ministrijas.

  1. LKDAF priekšsēdētājs Aldis Misēvičs tikās ar Latvijas Mežu nozares arodbiedrības pr-tāju

I.Siņicu, lai pārrunātu ESF projekta īstenošanas gaitu profesiju standartu izstrādē un sadarbību

ar Baltkrievijas arodbiedrībām;

  1. LKDAF priekšsēdētājs Aldis Misēvičs piedalījās LBAS rīkotajā seminārā

Arodbiedrību loma un iespējas profesionālās izglītības un apmācību īstenošanā”;

  1. LKDAF priekšsēdētājs A.Misēvičs un RCB darbinieku arodbiedrības priekšsēdētāja

Polina Ārīte piedalījās LBAS svinīgajā pasākumā „Arodbiedrības Latvijas simtgadei”.

 

  1. SADARBĪBA AR MINISTRIJĀM UN VALSTS INSTITŪCIJĀM:

 

  1. LKDAF priekšsēdētājs Aldis Misēvičs nosūtīja vēstules Aldim Gobzemam, partijas

„KPV.LV” Ministru prezidenta amata kandidātam, un Jānim Bordānam, Jaunās

Konservatīvās partijas Ministru prezidenta amata kandidātam, ar priekšlikumiem

topošās valdības sastāvam;

  1. LKDAF priekšsēdētājs A.Misēvičs piedalījās KM rīkotās darba grupas sanāksmē par

konkurētspējīgas darba samaksas plānošanu Latvijas koncertorganizāciju mūziķiem un

dziedātājiem;

  1. LKDAF priekšsēdētājs Aldis Misēvičs konsultējās ar KM ministres biroja vadītāju

V.Biķernieci par ministres vēlmi turpināt veikt amata pienākumus arī jaunajā valdībā;

  1. LKDAF priekšsēdētājs A.Misēvičs piedalījās Drukas un mediju tehnoloģiju Nozares

    ekspertu padomes (NEP) sēdē Latvijas Nacionālajā bibliotēkā, Kompetenču attīstības

centrā, par modulāro izglītības programmu un kvalifikācijas eksāmenu satura izstrādi

un par par VISC un LPUA sadarbībā īstenoto projektu “Profesionālo priekšmetu

    pedagogu un prakšu vadītāju stažēšanās nozares uzņēmumos”;

  1. LKDAF priekšsēdētājs A.Misēvičs piedalījās Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes

    komisijas sēdē par Valsts kontroles veikto revīziju Kultūras ministrijas pārziņā esošajās

valsts kapitālsabiedrībās;

  1. LKDAF priekšsēdētājs Aldis Misēvičs piedalījās Rīgas Valsts tehnikuma simtgadei

veltītajā pasākumā Rīgas Latviešu biedrības namā;

  1. Sagatavota un nosūtīta vēstule Kultūras ministrijai par problēmsituāciju J.Vītola

Latvijas Mūzikas akadēmijā.

 

  1. SADARBĪBA AR PAŠVALDĪBĀM

 

  1. Konsultācijas ar Jūrmalas Kultūras centra vadību par darba attiecību pārtraukšanu ar

darbinieku;

  1. Konsultācijas ar Saulkrastu novada domes priekšsēdētāja vietnieku B.Veidi un Lietvedības

un personāla daļas vadītāju S.Grāvīti par domes plānoto Kultūras un sporta centra

reorganizāciju;

  1. Konsultācijas ar Limbažu novada domes Izglītības un kultūras nodaļas vadītāju S.Upmali par

Limbažu mūzikas un mākslas skolas skolotāju darba samaksas un tarifikācijas jautājumiem;

  1. LKDAF priekšsēdētājs Aldis Misēvičs piedalījās Saulkrastu novada domes pārstāvju tikšanās

pasākumā ar reorganizējamā Saulkrastu Kultūras un sporta centra darbiniekiem.

  VII. PUBLICITĀTE:

  1. Regulāri sagatavota informācija LKDAF mājas lapai par aktualitātēm.
  2. Sagatavota un iesniegta informācija „LABS Vēstīm” par aktualitātēm LKDAF;
  3. Nosūtīta informācija plašsaziņas līdzekļiem par vēstulēm Aldim Gobzemam, partijas

„KPV.LV” Ministru prezidenta amata kandidātam, un Jānim Bordānam, Jaunās

Konservatīvās partijas Ministru prezidenta amata kandidātam ar LKDAF

priekšlikumiem topošās valdības sastāvam;

  1. LKDAF priekšsēdētājs Aldis Misēvičs sniedza interviju LTV raidījumam „Kultūršoks

par uzdevumiem topošās valdības kultūras ministram.

 

VIII. STARPTAUTISKĀ DARBĪBA:

 

1..Nosūtīta solidaritātes un atbalsta vēstule Turkmenistānas darba tiesību aizstāvim

Gasparam Matalajevam, kurš cīnās pret bērnu izmantošanu kokvilnas ieguves laukos

(viņš jau 2 gadus atrodas cietumā);

  1. Sagatavota un nosūtīta vēstule FIM kolēģiem ar lūgumu sniegt informāciju par

mūziķu un koru mākslinieku darba samaksas apjomu no valsts budžeta finansētajās

institūcijās;

  1. Aizpildīta FIA anketa par baleta mākslinieku nodarbinātības un sociālo garantiju jautājumiem

saistībā ar LKDAF iekļaušanos Eiropas „Dance Passport” sistēmā.

2018.gada 6.decembrī Valsts administrācijas skolā, Raiņa bulvārī 4, Rīgā notika Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības (LBAS) un Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) starptautiskā konference par nozaru koplīgumiem un konkurētspēju, kā arī sociālo partneru organizāciju pieredzi Eiropā. Konferencē piedalījās Eiropā atzītākie eksperti sociālā dialoga jomā.                                                                                 

Konferenci ar uzrunām atklāja LDDK ģenerāldirektore Līga Meņģelsone, LBAS priekšsēdētāja vietniece Irēna Liepiņa un Labklājības ministrijas Valsts sekretāra vietniece Jana Muižniece.

Pirmā konferences tēma bija par darba attiecībām un sociālo dialogu dažādās Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīs.

Eiropas Biznesa un darba devēju organizācijas “BusinessEurope” Sociālo lietu departamenta direktors Maksims Čeruti  (Maxime Cerutti) uzsvēra, ka valdības sociālie partneri ar savām zināšanām ievērojami var uzlabot Latvijas iespējas nākotnē. Vienlaikus viņš uzsvēra, ka veids, kādā norisinās sociālais dialogs, mainās un uzlabojas, tāpēc arī sociālajiem partneriem ir svarīgi mainīties atbilstoši jaunajiem apstākļiem. Viņš atzina, ka Latvijā sociālie partneri paši ir gana spējīgi nākt klajā ar dažādām iniciatīvām, un Latvijā lēmumi ir jāpieņem nacionālā līmenī sarunu procesā.

Eiropas arodbiedrību konfederācijas (ETUC) ģenerālsekretāra vietnieks Pēters Šerers (Peter Scherrer) atzina, ka koplīgumi ir svarīgs demokrātiskas valsts stūrakmens, un pauda pārliecību, ka labi administrēts un brīvos nosacījumos noslēgts koplīgumus ir priekšnosacījums nozaru attīstībai un atbalsts darba devēju interešu aizstāvībai. Tas rada lielāku stabilitāti arī darba ņēmējiem, kas ir būtiski, piemēram, Latvijā, kur jaunieši ar labu izglītību dzīvo apstākļos bez skaidrības par nākotni, kas mudina viņus doties meklēt tādus darba apstākļus, kas rada lielāku stabilitāti.

Eiropas Dzīves un darba apstākļu uzlabošanas fonda (Eurofond) pētnieks Kristians Velcs (Christian Welz) atgādināja, ka Eiropā ir dažādi dokumenti, tostarp Versaļas līgums, kuros teikts, ka sociālie partneri ir tiesīgi noslēgt līgumus, kas sekmēs darbinieku apstākļu uzlabošanos. Viņš atzīmēja, ka Eiropas valstis raksturo dažādi koplīgumu slēgšanas modeļi un pieejas. 23 Eiropas valstīs pastāv koplīgumu paplašināšanas mehānisms (koplīgumu attiecināšana uz visiem darba devējiem nozarē), kas būtiski uzlabo koplīgumu pārklājumu un vienādu noteikumu paredzēšanu visiem uzņēmumiem nozarē. Tāpat daudzās valstīs ir paredzētas tā saucamās atkāpes  klauzulas, kas ļauj atkāpties no darba tiesību aktu normām ar noteikta koplīguma veidu.

Konferences otrajā daļā tika pārrunāts sociālais dialogs dažādās valstīs un gan darba devēju, gan darba ņēmēju viedoklis par sociālā dialoga norisēm.

Vācijas pārstāve Zanda Martens atzina, ka Vācijā tiek augstu vērtēta koplīgumu autonomija. Arodbiedrības un darba devēji (organizācijas) patstāvīgi regulē darba apstākļus – bez valsts iejaukšanās. Turklāt koplīgumi atslogo valsti jautājumos, kuros sociālie partneri ir labāki eksperti, sociālie partneri ir tie, kuri rūpējas par labiem darba apstākļiem darbiniekiem un vienādiem konkurences apstākļiem darba devējiem. Darba koplīgumi darbiniekiem nozīmē tiesisko paļāvību, sociālo mieru, kā arī garantiju, ka darba apstākļi nav konkurences ieroči.

Vācijā ar koplīgumu var atkāpties no darba tiesiskā regulējuma, taču tam ir priekšnosacījumi, proti, arodbiedrību pārstāvībai ir jābūt pietiekami spēcīgai, un atkāpes ir paredzētas ar vispārsaistošiem koplīgumiem, kuri ir noslēgti starp vienlīdz spēcīgiem sociālajiem partneriem nozares vai nacionālajā līmenī. Svarīgi, ka šādas atkāpes var paredzēt tikai ar mērķi stiprināt koplīgumus un panākt labākus darba apstākļus.

Somijas pārstāvis Ismo Koko (Ismo Kokko) norādīja, ka Somijā darba koplīguma slēgšanā ir ilga vēsture. Viņš atzina, ka ir svarīgi, lai uzņēmumi un darba devēji gūtu stabilas vides izjūtu, jo darba ņēmējiem ir jācenšas gūt panākumus darbā un cienīgu dzīvi. Somijas koplīgumu slēgšanas un pārrunu sistēma ir darbojusies vairāk nekā 100 gadus. Veicot pārrunas un slēdzot vienošanās, labumu gūst visi, visiem ir uzlabota un ieguldījumam atbilstoša darba samaksa, uzlaboti darba apstākļi un līdz ar to stabila sadzīviskā situācija, savukārt uzņēmumiem tiek sniegta stabila vide uzņēmējdarbības veikšanai, bez straujām pārmaiņām. Regulējot uzņēmējdarbību tikai caur likumdošanu, pastāv risks, ka regulējums ir pakļauts spēcīgai politisko interešu ietekmei, kamēr ļaujot darba attiecības regulēt sociālajiem partneriem, nodrošina zināmu stabilitāti, kas var ilgt pat desmitiem gadus.

Somijas darba tiesībās pastāv trīs statūtu normu veidi – obligāti izpildāma norma, daļēji dispozitīva norma un dispozitīva norma. Šis princips raksturo Somijas koplīgumu pārrunu mehānisma pamatprincipus, kur obligāti izpildāmā norma ir absolūta un no tās nav iespējams atkāpties, daļēji dispozitīvās normas pieļauj atkāpes nozaru koplīgumu līmenī, savukārt dispozitīvās normas pieļauj atkāpes arī uzņēmumu koplīgumos. Šādas atkāpes ir nepieciešamas, lai regulētu sektorus un industrijas, kuru darbības ir krasi atšķirīgas, un dažāda normu pielāgošana dod brīvību darbiniekiem un darba devējiem vienoties par darba nosacījumiem, kas salāgo darbinieku atlīdzību un darba apstākļus ar darba devēju prasībām, un pielāgo uzņēmumu darbības specifikai.

Norvēģijas pārstāvji Līne Eldringa (Line Eldring) un Henriks Munte (Henrik Munthe) uzsvēra koplīguma paplašināšanas mehānisma (ergo omnes) pievienoto vērtību. Norvēģijā minimālā alga netiek noteikta ar tiesību aktiem, bet tikai ar koplīgumu. Norvēģija koplīgumu paplašinājumu sāka izmantot 2004. gadā. Daļu no koplīguma vai visss koplīgums tiek pēc būtības pārvērsts likumā. Šādi tiek aptverta visa nozare. Paplašināt var tikai tādu koplīgumu, kuru noslēdza reprezentatīvi sociālie partneri nozarē. Nozares koplīgumu paplašināšanas mehānisma mērķis – aizsargāt ārzemju darbiniekus un nodrošināt konkurētspēju vietējiem uzņēmumiem.

Nobeigumā  eksperti diskutēja par darba tirgus attīstību un  “Darbu nākotnē: sociālo partneru un likumdevēja loma”. Latvijas sociālie partneri prezentēja  rekomendācijas rīcībpolitikas veidotājiem.

LDDK un LBAS aicina politikas veidotāju un likumdevēju:

1. veicināt sociālo partneru autonomiju un koplīguma pārrunu brīvību Latvijā, kā arī nozaru pašregulāciju, paredzot jautājumu loku, par ko nozares darba devēju organizācijas un arodbiedrības var vienoties neatkarīgi no valsts tiesiskā regulējuma normām;

2. paplašināt nozaru koplīgumu tvērumu un skaitu Latvijā, izglītot nozaru darba devēju organizācijas un arodbiedrības par nozaru koplīgumu saturu, ieguvumiem darba devējiem, strādājošiem, valstij un sabiedrībai;

3. veicināt darba devēju organizāciju un arodbiedrību veiktspēju, lai veidotu nozaru sociālo dialogu un koplīgumu pārrunas.

4. atbalstīt nacionālo sociālo partneru aktīvu iesaistīti nozaru sociālajā dialogā;

5. ņemt vērā starptautisko tiesību instrumentus, ārvalstu labo praksi un starptautisko sociālo partneru sadarbību nozaru sociālā dialoga un koplīgumu pārrunu attīstībai.

No LKDAF konferencē piedalījās priekšsēdētājs Aldis Misēvičs.

2018.gada 11.decembrī LKDAF priekšsēdētājs Aldis Misēvičs piedalījās LBAS Valdes sēdē, kuras laikā nozaru vadītāji saņēma informāciju par Darba likuma grozījumu pieņemšanas gaitu, un diskutēja par LBAS dalīborganizāciju statistikas datu apkopojuma anketas turpmāko apjomu.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas darba telpa

 

2018.gada 18.decembrī notika Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas sanāksme par Valsts dienesta likuma projekta tālāko izskatīšanu Saeimā. Jau pirms 4 gadiem LKDAF izteica savas šaubas par šī likuma nepieciešamību, jo tā pieņemšana vājinātu arodbiedrību lomu darbinieku tiesību aizstāvībā un būtiski, pat vairākkārt palielinātu valsts dienestā nodarbināto skaitu, lai gan visu laiku runājam, ka Latvijai nepieciešama neliela, bet kompetenta ierēdniecība.

Pirms sēdes (17.decembrī) LKDAF priekšsēdētājs komisijai nosūtīja savu viedokli par Valsts dienesta likuma projektu:

 

LR Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai

 

Par apdraudējumiem darbiniekiem, ko var izraisīt Valsts dienesta likums

 

Latvijas Kultūras darbinieku arodbiedrību federācija (LKDAF) iebilst pret valsts iestāžu darbinieku iekļaušanu valsts dienestā un uzskata, ka darbiniekiem ir jāsaglabā darba tiesiskās attiecības.

Valsts dienestam tomēr ir īpašs raksturs un valsts dienestam pakļautās personas saskaņā ar tiesību normām veic noteiktus publisko tiesību amata pienākumus. Tātad dienesta persona ir valstij īpaši pakļauta persona.

Kultūras ministrijas padotības muzejos un bibliotēkās, arī pašvaldību muzejos un bibliotēkās ir tikai darbinieki, nav neviena ierēdņa. Darbinieks veic savai profesijai un amatam atbilstošu profesionālo darbu, kas nav saistāms ar valsts pārvaldes darbību.

Ja nodarbinātais neveic likumā noteiktās ierēdņa funkcijas, tad mūsu ieskatā, ņemot vērā amata aprakstā noteiktos pienākumus, ar viņu ir dibināmas un pastāv darba tiesiskās attiecības.

Likumprojektā pašlaik saskatāma mākslīga valsts tiešās pārvaldes iestāžu darbinieku pievienošana ierēdņiem, piemērojot visiem publiski tiesisko attiecību regulējumu.

Vairākums Eiropas Savienības valstu valsts dienestā saglabā divas nodarbināto kategorijas – valsts ierēdņus, kuriem tiek piemērotas publiskās tiesības, un darbiniekus, kuriem tiek piemērotas privātās tiesības.

Uzskatām, ka neskatoties uz to, ka publisko tiesību piemērošana visiem nodarbinātajiem ir apstiprināta ar Ministru kabineta 2013.gada 6.februāra rīkojumu Nr.48 „Par Valsts pārvaldes cilvēkresursu attīstības koncepciju”, trūkst pamatojošas informācijas, kas apliecinātu nepieciešamību un lietderību tam, lai izbeigtu darba attiecības ar vairāk nekā 18 000 darbiniekiem, un nodibinātu ar viņiem publiski tiesiskās attiecības.

 

Turklāt LKDAF saskata pašreizējā likumprojekta tekstā sekojošus apdraudējumus:

 

  1. pants. Valsts dienests

(2) Valsts dienestā nodarbinātais ir ierēdnis, specializētā valsts dienesta ierēdnis vai darbinieks.

Apdraudējums

 

Visā likumprojektā izslēgt vārdu „darbinieks”.

Valsts dienestam tomēr ir īpašs raksturs un valsts dienestam pakļautās personas saskaņā ar tiesību normām veic noteiktus publisko tiesību amata pienākumus. Tātad dienesta persona ir valstij īpaši pakļauta persona.

Kultūras ministrijas padotības muzejos un bibliotēkās, arī pašvaldību muzejos un bibliotēkās ir tikai darbinieki, nav neviena ierēdņa. Darbinieks veic savai profesijai un amatam atbilstošu profesionālo darbu, kas nav saistāms ar valsts pārvaldes darbību.

Ja nodarbinātais neveic likumā noteiktās ierēdņa funkcijas, tad mūsu ieskatā, ņemot vērā amata aprakstā noteiktos pienākumus, ar viņu ir dibināmas un pastāv darba tiesiskās attiecības.

Likumprojektā pašlaik saskatāma mākslīga valsts tiešās pārvaldes iestāžu darbinieku pievienošana ierēdņiem, piemērojot visiem publiski tiesisko attiecību regulējumu.

Vairākums Eiropas Savienības valstu valsts dienestā saglabā divas nodarbināto kategorijas – valsts ierēdņus, kuriem tiek piemērotas publiskās tiesības, un darbiniekus, kuriem tiek piemērotas privātās tiesības.

__________________________________________________________

  1. pants. Likuma darbība

(2)… Valsts dienesta tiesiskajās attiecībās piemērojamas darba tiesiskās attiecības regulējošo normatīvo aktu normas tiktāl, ciktāl to nenosaka šis likums, Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likums, Valsts pārvaldes iekārtas likums vai citi valsts dienesta gaitu regulējošie normatīvie akti. Valsts dienesta tiesiskajās attiecībās nav piemērojamas darba tiesiskās attiecības regulējošo normatīvo aktu normas par darba tiesisko attiecību izbeigšanu.

 

Apdraudējums

 

Darba likums nosaka darbinieku darba tiesisko attiecību tiesisko regulējumu. Attiecībā uz darbiniekiem ir saglabājamas Darba likumā noteiktās normas arī par darba tiesisko attiecību izbeigšanu. (Darba likums: Piektā sadaļa. Darba tiesisko attiecību izbeigšanās.) Pretējā gadījumā tā ir valsts pārvaldes darbinieku diskriminācija.

_________________________________________________________

  1. pants. Darbinieku amati

(1) Uz darbinieka amatu var pretendēt persona:

4) kura nav sasniegusi likumā noteikto vecuma pensijas vecumu

 

Apdraudējums

 

Kultūras nozares darbiniekiem pašlaik neviens normatīvais akts neaizliedz turpināt darba tiesiskās attiecības, sasniedzot vecuma pensijas vecumu. Krasi pārtraucot nodarbinātības attiecības ar vecuma pensijas vecumu sasniegušiem darbiniekiem, var rasties apdraudējums kultūras iestāžu darbības nodrošināšanā.

________________________________________________________

10) kura nav iestādes vadītāja vai tiešā vadītāja radinieks (persona, kura ar iestādes vadītāju vai tiešo vadītāju ir laulībā, svainībā vai radniecībā līdz pirmajai pakāpei, kā arī brāļi un māsas). Ministru kabinets var noteikt izņēmumus gadījumos, ja citādi attiecīgā iestāde nevar nodrošināt tai noteikto funkciju izpildi;

Apdraudējums

 

Lai runātu par interešu konfliktu, ir izvērtējams katrs atsevišķs gadījums, jo bieži vien tiešajam vadītājam kultūras iestādēs pat nav nekādas iespējas ietekmēt sava radinieka nodarbinātības nosacījumus vai atlīdzību.

_________________________________________________________

  1. pants. Profesionālā attīstība

 

(3) Ierēdņiem un darbiniekiem, kuri sāk pildīt amata pienākumus valsts dienestā, ir pienākums pārbaudes laikā vai, ja pārbaudes laiks nav noteikts, ne vēlāk kā triju mēnešu laikā apgūt Valsts administrācijas skolas mācību programmu par valsts pārvaldes darbību. Pēc šīs mācību programmas apgūšanas ierēdņiem un darbiniekiem ir pienākums papildināt profesionālās zināšanas Valsts administrācijas skolas piedāvātajās mācībās vai īstenot citus attīstības pasākumus ne mazāk kā divas darbdienas gada laikā.

 

Apdraudējums

 

Vai šie nosacījumi ir samērīgi, ņemot vērā, ka darbinieki neveic nekādus darba pienākumus, kas saistās ar valsts pārvaldes darbību. Tā būtu nelietderīga resursu izlietošana. Vai Valsts administrācijas skola gatavojas piedāvāt darbiniekiem arī viņu amatam noteiktajai profesionālajai kompetencei atbilstošas mācības, kas būtu darbiniekiem vajadzīgas.

________________________________________________________

  1. pants. Valsts dienesta attiecību izbeigšanās

(1) Valsts dienesta attiecības izbeidzas:

  1. j) sakarā ar to, ka viņš pārejošas darbnespējas dēļ nav pildījis amata pienākumus ilgāk par četriem mēnešiem pēc kārtas vai ilgāk par sešiem mēnešiem viena gada periodā, ja darbnespēja bijusi ar pārtraukumiem, šajā laikā neieskaitot grūtniecības un dzemdību atvaļinājumu, kā arī darbnespējas laiku, ja darbnespējas iemesls ir grūtniecība, nelaimes gadījums darbā vai arodslimība,

 

Apdraudējums

 

Darbnespēja 4 mēnešus pēc kārtas nereti ir īss periods, lai darbinieks būtu pilnībā atguvis darbspēju un varētu pilnvērtīgi strādāt. Ir saslimšanas gadījumi, kur nepieciešams ilgāks (līdz 6 mēnešiem un ilgāk) ārstēšanās periods. Samērīgi būtu arī noteikt garāku periodu, ja darbnespēja ir bijusi ar pārtraukumiem (viens gads triju gadu periodā).

______________________________________________________

(4) Iestāde var brīdināt par valsts dienesta attiecību izbeigšanu un izbeigt valsts dienesta attiecības ierēdņa vai darbinieka pārejošas darbnespējas laikā

 

Apdraudējums

 

Pārejoša darbnespēja jau pati par sevi rada materiālus zaudējumus darbiniekam. Atbrīvošana no darba radīs vēl papildu morālu traumu un zaudējumus, kas noteikti nav pieļaujami.

_____________________________________________________

(5) Iestāde var brīdināt par valsts dienesta attiecību izbeigšanu un izbeigt valsts dienesta attiecības bez arodbiedrības piekrišanas.

 

Apdraudējums

 

Saskatāma klaja arodbiedrības darbības ierobežošana. Gan starptautiskās, gan nacionālās tiesību normas paredz darbinieku aizsardzību atbrīvošanas gadījumā. Darbinieka atbrīvošanas gadījumā ir saglabājumi tie nosacījumi, ko paredz Darba likuma 110. pants.

 

Cieņā

 

Aldis Misēvičs

LKDAF priekšsēdētājs

_____________________________________________________

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas darba telpa

 

2018.gada 19.decembrī notika Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sanāksme, kura izskatīja likumprojekta „Rīgas Svētā Pētera baznīcas likums” turpmāko virzību Saeimā. Likumprojekts jau vairākkārt ir nonācis izskatīšanā Saeimā, taču nesakārtoto īpašuma tiesību dēļ galīgais lēmums nav pieņemts. Pēdējais likumprojekts paredz īpašuma tiesības uz Sv.Pētera baznīcu nodot Latvijas evaņģēliski luteriskās baznīcas Vācu Svētā Pētera draudzei, nosakot baznīcas izmantošanas principus. Pasākumu saskaņotas plānošanas veikšanai būs jāizveido Sv.Pētera baznīcas padome.

2010.gadā vairākums sliecās domāt, ka baznīca jāatstāj Rīgas domes valdījumā, jo pašvaldība rūpējas par objektu, ir daudz līdzekļu ieguldījusi tā uzturēšanā un restaurācijā. 2010.gadā, ejot uz Saeimu, toreizējā direktore Marianna Ozoliņa teica: „Te nu man tikai Svētais Pēteris un arodbiedrība var palīdzēt…”  Šodien izskatās, ka Svētais Pēteris no baznīcas pārvaldes ir novērsies…Tagad domas ir mainījušās.

Tā kā Sv.Pētera baznīcas pārvaldē ir 13 LKDAF arodbiedrības biedri, likumprojekts nosaka, kas notiks ar īpašumu un mantu, bet nekas nav minēts par darbinieku turpmāko nodarbinātību, LKDAF priekšsēdētājs lūdza komisiju papildināt likumprojektu ar pantu par šo aspektu.

LKDAF priekšsēdētājs izteica šaubas, vai nelielā draudze spēs nodrošināt pienācīgu finansējumu kultūras piemineklim, kurš iekļauts UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā, kā arī izteica priekšlikumu, veidot baznīcas padomi pēc paritātes principa, jo likumprojekts paredz, ka padomē būs 4 baznīcas pārstāvji un tikai 1 Rīgas pilsētas pašvaldības pārstāvis.

 

Nobeigumā novēlu labi aizvadīt Veco gadu un skaisti sagaidīt Jauno gadu! Lai tas mums visiem ir veiksmīgs!

 

 

Informāciju sagatavoja

 

Aldis Misēvičs

LKDAF priekšsēdētājs