(LKDAF)
Likumi
Galerija
Random image
Sadarbības partneri

 

 

2017.gada 30.martā notika Rīgas Centrālās bibliotēkas (RCB) darbinieku arodbiedrības  sarunas ar administrāciju par Darba koplīguma jautājumiem. No arodbiedrības puses sanāksmē piedalījās Polina Ārīte, RCB darbinieku arodbiedrības priekšsēdētāja un Tamāra Minajeva, Inese Aļošina, un Daina Slicāne, arodkomitejas locekles . RCB administrāciju pārstāvēja Dzidra Šmita, RCB direktore un viņas vietnieces Doloresa Veilande,  Andra Vīta un Linda Štamere, kā arī Sanita Lapiņa, RCB Personāla nodaļas vadītājas p.i. un Inguna Laicāne, RCB juriskonsulte. Pasākumā piedalīties bija aicināti arī Aldis Misēvičs, Latvijas Kultūras darbinieku arodbiedrību federācijas (LKDAF) priekšsēdētājs un Daniīls Besko, LKDAF juriskonsults.

Sanāksmes darba kārtība:

  • Par RCB administrācijas veikumu darba apstākļu uzlabošanā;
  • RCB arodbiedrības priekšlikumu izskatīšana RCB darbības uzlabošanai;
  • RCB Darba koplīguma apspriešana.

 

Iesākumā RCB direktore Dzidra Šmita sanāksmes dalībniekus iepazīstināja ar to, ko

administrācija ir paveikusi darba organizācijai pilnveidē pēdējā laikā:

  • gadā organizētas tikšanās ar RCB filiālbibliotēku vadītājām (vienā tikšanās reizē 4-5 vadītājas) ar mērķi atgādināt reglamentējošos dokumentus un pārrunāt aktualitātes;
  • RCB darbiniekiem pēdējo 3 gadu laikā darba algu fonds kopumā palielināts par 25%;
  • cik iespējams, nomainītas vecākā bibliotekāra amata vienības, paaugstinot darbiniekus amatā par galvenajiem bibliotekāriem;
  • RCB darbinieki saņem likumā noteiktās piemaksas (par papildus darbu un personīgo darba ieguldījumu) un pabalstus;
  • RCB ir radusi iespēju noteikt vasaras darba laiku, kas dod iespēju vairākumam RCB darbinieku izmantot atvaļinājumu vasaras laikā;
  • darbiniekiem tiek piešķirtas papildatvaļinājuma dienas – līdz 10 darba dienām papildus likumā noteiktajām;
  • regulāri notiek bibliotēku akreditācija, kas pieprasa darbinieku tālākizglītību. Darbiniekiem tiek nodrošinātas bezmaksas tālākizglītības apmācības, kas notiek darba laikā un darba vietā bez maksas, tiek rīkoti mācību braucieni;
  • katra mēneša pēdējā trešdiena ir Spodrības diena – diena, kad lasītājus neapkalpo , bet tiek veikti krājuma tīrīšanas un bibliotēkas pastiprinātas uzkopšanas darbi; tās ir arī dienas, kuras iespēju robežās tiek izmantotas kā bibliotekāru Attīstības dienas;
  • ik gadu tiek rīkots jubilāru pasākums, kuram nepieciešamos līdzekļus sedz arī administrācija;
  • katru gadu tiek uzlabota RCB tīkla infrastruktūra – šobrīd notiek saskaņošanas process RCB piešķirto 84 darbinieku datoru un domes tīkla uzstādīšanai;
  • lai nodrošinātu atbilstošu rīcību gan aukstajā, gan siltajā laikā, RCB ir izdoti rīkojumi – vadītājām tie ir jāpiemēro neatliekami, kad tiek konstatētas atbilstošās mikroklimata izmaiņas, tālāko rīcību saskaņojot ar administrāciju;
  • balstoties uz Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta rīkojumu, RCB ir izdevusi rīkojumu, kā rīkoties ārkārtas situācijās. Tas paredz konkrētu rīcību, lai darbinieki tiktu pasargāti un pārzinātu veicamos soļus;
  • RCB filiālbibliotēkas ir nodrošinātas ar trauksmes pogām – tās ir tikai atbilstoši jāpielieto. Mežciema filiālbibliotēka atrodas skolā, kur ir policijas darbinieks. Konflikta situācijās neatliekami izsaucama policija;
  • regulāri notiek Informācijas dienas, kā arī tiek nodrošināti citi informācijas aprites ceļi; ir pieejama lietvedības dokumentācija elektroniskā vidē, pašlaik notiek sarunas ar Rīgas domes Informācijas tehnoloģijas centru par paša tīkla darbības uzlabošanu, kā arī RCB direktora vietniece Linda Štamere ir ieviesusi jaunu transporta apriti RCB – auto vadītāji papildus veic arī kurjera pienākumus, lai atslogotu RCB filiālbibliotēku vadītājas;
  • RCB ir apzinājusi filiālbibliotēku un speciālistu vajadzības viņu nodrošināšanai ar transporta biļetēm (e-taloniem) noteiktiem braucieniem; izvērtējot nepieciešamo informācijas aprites daudzumu un nodrošinot jauno kārtību, samazināts regulāro RCB informācijas dienu skaits.
  • bibliotēkas darba jautājumi regulāri tiek pārrunāti Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamentā.
  • sagatavots pārskats, ņemot vērā MK noteikumos noteikto nepieciešamo darbinieku skaitu bibliotēkas darbam un reālo darbinieku skaita sadalījumu – rādītāji apliecina, ka darbiniekiem RCB nav noteiktas lielākas intensitātes darbs par noteiktajām normām; sētniekiem un apkopējām noteiktās platību slodzes normas RCB piemēro atbilstoši katras struktūrvienības platībām;
  • RCB 2016.gadā bija 246,5 amata vienības, darba tiesiskā attiecības uzsāktas ar 20 darbiniekiem, no kuriem 7 ir bibliotekārie darbinieki, bet darba tiesiskās attiecības tika izbeigtas ar 30 darbiniekiem, no kuriem 12 ir bibliotekārie darbinieki – kadru mainība vērtējam kā neliela;
  • RCB Darbiniekiem, kuri nostrādājuši ne mazāk kā 3 gadus un strādā pilnu darba slodzi, ir pašvaldības apmaksātas Veselības apdrošināšanas polise; Rīgas Dome nosaka pēc kādiem kritērijiem tās tiek piešķirtas, RCB to nevar ietekmēt, veselības apdrošināšanas polišu noteikumi visiem darbiniekiem ir vienādi.
  • reizi 3 gados RCB darbiniekiem ir veicamas bezmaksas Obligātā Veselības pārbaudes;
  • RCB notiek arī īslaicīga bibliotekāru rotēšana – tā notiek tikai tajos gadījumos, kad ir maza filiālbibliotēka vai filiālbibliotēkā darbiniekiem ir bijusi ilgstoša darbnespēja;
  • katram darbiniekam tiek elektroniski sagatavotas un nosūtītas uz e-pastu lv darba algas lapiņas, kurās atainota visa samaksas struktūru.
  • katru gadu katram RCB darbiniekam var tikt kompensēti 75 eiro redzes korekcijas līdzekļu iegādei.

 

LKDAF priekšsēdētājs Aldis Misēvičs atzinīgi novērtēja padarīto un izteica gandarījumu, ka iepriekšējā gada kopīgajām sarunām ar Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta vadību ir bijusi būtiska atdeve, ka RCB darbinieki ir novērtēti un tagad viņiem  piemēro pašvaldības darbiniekiem noteiktās sociālās garantijas.

RCB juriskonsulte Ingūna Laicāne informēja, ka administrācija tikai 29.03.2017. pēcpusdienā saņēma vecās Darba koplīguma versijas tekstu ar jauniem komentāriem.

Tika aktualizēts jautājums par RCB arodkomitejas vēstulē minētajā prēmijām. Direktore informēja, ka arodbiedrības minētās šāda veida prēmijas netiek izmaksātas. Pārpratums abpusēji tika izrunāts.

RCB arodkomitejas locekle Tamāra Minajeva lūdza skaidrot un precizēt jautājumu par

vecākā bibliotekāra amata vienību paaugstināšanu par galvenajiem bibliotekāriem – daudzas vadītājas ir sapratušas Informatīvajā sapulcē, ka visi vecākie bibliotekāri tiek pārcelti par galvenajiem bibliotekāriem. Dzidra Šmita un Doloresa Veilande atbildēja, ka pārcelšana notiks pakāpeniski, pieejamā finansējuma robežās.

Jautājumā par piemaksu apjomu RCB Parsonāla daļas vadītāja p.i. Sanita Lapiņa informēja, ka piemaksas piešķiršanu un lielumu izskata Samaksu darba grupā, piemērojot Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma normas, kas pieļauj, ka piemaksu aizvietojot citu darbinieku nosaka ne vairāk kā 30 procentu apmērā no mēnešalgas, nevis obligāti 30%. Piemaksas apmēru RCB nosaka pieejamais līdzekļu apjoms.

Jautājumu par papildatvaļinājuma dienu par intensīvu darbu jeb par intensitāti izvērtē un to piešķir RCB direktore, ņemot vērā vietnieku ierosinājumus.

Vasaras periodā, kad ir karsts, visās bibliotēkās nav samazināts darba laiks. Inguna Laicāne atgādināja, ka noteikti ir piemērojams RCB rīkojums par darbu īpašos mikroklimata apstākļos, lai varētu mazināt klimata ietekmi uz darbiniekiem. Dzidra Šmita piebilda, ka nevar visiem 261darbiniekiem nodrošināt ikgadējos atvaļinājumus vasaras mēnešos un bibliotēkas slēgt.

Tikšanās laikā tika aktualizēts jautājums par bibliotēkas darba laiku un lasītāju apkalpošanu darba dienas beigās. Bibliotēku darba laiks sakrīt ar lasītāju apkalpošanas darba laiku, bet veicamās darbības pēc lasītāju apkalpošanas prasot vēl ievērojamu laiku, arodbiedrība ir saņēmusi priekšlikumus par 30 min. pārcelt darba laiku bibliotekāriem otrajā maiņā – vēl pusstundu ilgāk pēc lasītāju apkalpošanai noteiktā laika.

Arodbiedrība ierosināja diskusiju par darbinieku otro maiņu bibliotēkā un grafikiem. RCB administrācija piekrita arodkomitejas priekšlikumam aptaujāt filiālbibliotēkas par otrās maiņas darba laika pārcelšanu par 30 min. vēlāk.

RCB direktores vietniece Doloresa Veilande vērsās ar lūgumu pie Alda Misēviča, lai viņš kopā ar LBAS darba aizsardzības konsultantu Mārtiņu Pužulu apmeklē RCB Imantas filiālbibliotēku uz izvērtē darba vidi, jo no Imantas filiālbibliotēkas darbiniekiem ir saņemtas sūdzības par gaismu, gaisu, intensitāti un mazo darbinieku skaitu.

LKDAF priekšsēdētājs Aldis Misēvičs atgādināja, ka Imantas filiālbibliotēkas vadītājas teiktais atspoguļo kopējo arodbiedrības viedokli un nebūtu jāuztver kā vienīgi Imantas bibliotēkas sūdzība par sliktiem darba apstākļiem. Tas ir labi, ka Tamāra skaļi runā par problēmām, jo tikai tā mēs tās apzinām un varam rīkoties, lai novērstu.

Darbinieku arodbiedrības priekšsēdētāja Polina Ārīte informēja, ka ir saņēmusi sūdzības par interneta darbības pārtraukumiem, kad nevar lietot BIS ALISE – tas ietekmējot darba procesa nodrošināšanu. Daina Slicāne atzīmē, ka arī RCB filiālbibliotēkā “Zvirbulis” BIS ALISE strādā ļoti lēni. Andra Vīta paskaidro, ka divām RCB filiālbibliotēkām nav Rīgas Domes interneta pieslēguma, tādēļ ir šī problēma, bet šobrīd turpinās darbs pie RCB datoru pieslēgšanas Rīgas pašvaldības tīklam un tam vajadzētu būtiski uzlabot situāciju.

Polina Ārīte aktualizēja arī jautājumu par Darba koplīgumu parakstīšanu. Polina uzskata, ka koplīgums ir visu galveno reglamentējošo dokumentu kopums, kurā darbinieki vienkopus var iepazīt reglamentējošās normas. Dzidra Šmita informēja, ka katrs dokuments diemžēl arī šobrīd nebūs koplīgumā. Inguna Laicāne papildināja, ka pašlaik koplīgumā var tikt iekļautas Darba likuma, Atlīdzības likuma un Rīgas Domes normatīvo dokumentu normas, un atbalstīja tā atkārtotu virzību uz izskatīšanu departamentā.

Dzidra Šmita informēja, ka pie viņas ir vērsušās daudzu filiālbibliotēku vadītājas ar pretenzijām par administrācijai un filiālbibliotēkām nosūtīto RCB arodbiedrības vēstuli, Polina Ārīte un Tamāra Minajeva savukārt apliecināja, ka daudzas vadītājas tieši atbalstījušas izteikto priekšlikumu izskatīšanu šajā sanāksmē, nevis ierastajā darba kārtībā. Puses rezumēja, ka ir atšķirīgi viedokļi.

RCB juriste Inguna Laicāne aktualizēja jautājumu par bibliotekāru pretenzijām par lasītāju vēlmi, lai bibliotekārs iesaistās EDS deklarācijas aizpildīšanā, izmantojot viņu kartes, piekļuves kodus, personas datus. Informācija izskanējusi arī masu medijos par to, ka bibliotēku darbinieki ir apmācīti veikt šādas darbības. Klātesošie tika informēti, ka pēc raidījuma tika sagatavota apjomīga vēstule ar pretenzijām, kas nosūtīta Valsts Ieņēmuma dienesta direktora vietniecei un Latvijas Televīzijai, un pēc tās VID paziņojumos tika norādīts, ka vērsties var visās bibliotēkās, izņemot Rīgas pašvaldības bibliotēkas. Šāda vēstule ar lūgumu nemaldināt klientus, t.sk. pensionārus, par bibliotēku sniegtajiem pakalpojumiem, jau iepriekš tika nosūtīta arī bankām. Dzidra Šmita papildina, ka bibliotekāru pienākums ir apmācīt lasītājus datora lietošanā, nevis deklarāciju aizpildīšanā. Puses vienojas, ka jāsagatavo RCB vadītājām atkārtoti atgādinājums/metodiskā vēstule par to jautājumu.

Noslēgumā RCB direktore iesniedza arodbiedrības pārstāvjiem Darba koplīguma projektu, kurš vēlreiz jāizvērtē, bet viedokļi jāsaskaņo elektroniski.

Jau tagad redzams, ka darbs pie koplīguma nebūs vienkāršs, jo katrai pusei ir savi argumenti dažādos jautājumos. Tomēr ir prieks, ka gan arodbiedrība, gan administrācija ieklausās pretējās puses viedokļos, ka ir vēlme panākt vienošanos. Novēlēsim veiksmi turpmākajās sarunās!

 

Informāciju sagatavoja

 

Aldis Misēvičs

LKDAF priekšsēdētājs