(LKDAF)
Likumi
Galerija
Random image
Sadarbības partneri

 

Monthly Archives:

            Lai pārrunātu aktualitātes kultūras nozarē saistībā ar darba samaksas jautājumu risināšanu, Latvijas Kultūras darbinieku arodbiedrības (LKDAF) priekšsēdētājs Aldis Misēvičs 10.oktobrī Kultūras ministrijā (KM) tikās ar ministru Nauri Puntuli un  Valsts sekretāri Daci Vilsoni.

LKDAF vadība vēlējās pārrunāt aktuālās tēmas, kā arī paust arodbiedrības viedokli jaunajam ministram par nozarei būtiskiem jautājumiem:

1. Par darba samaksas palielināšanas īstenošanu 2020. gadā;

2. Par KM budžetu 2020. gadam;

3. Kultūrizglītības skolotāju noslodze un finansējums;    

4. Situācija “Latvijas Radio”, darba samaksa un kompensācija par iziešanu no reklāmas tirgus;

5. Par Izdienas pensiju koncepcijas izvērtēšanu.

            LKDAF pateicās Naurim Puntulim, ka ministrijas prioritāte joprojām ir kultūras nozarē strādājošo darba samaksas paaugstināšana.                                                                        

Valsts sekretāre Dace Vilsone apliecināja, ka ministrija ir veikusi aprēķinus un jau pārrunājusi jautājumu par darba samaksas palielināšanu ar institūciju vadītājiem ar domu, ka speciālistu atlīdzībai par darbu, piemēram, muzejā būtu jāsasniedz vidēji 930 eiro apjoms, jo ministrijas rīcībā darba samaksas pieaugumamnozarē būs 8,3 miljoni eiro.

            Jautājumā par kultūrizglītības skolotāju noslodzi KM ir izveidojusi darba grupu, kas izvērtēs mākslas un mūzikas skolu programmas un vienosies, kas un kādā apjomā mācams kurā klasē. Kad grupa būs izstrādājusi savus priekšlikumus, ar tiem tiks iepazīstināti visi skolu pedagogi. Un arī tagad ikviens, kurš vēlas iesaistīties darba grupā, to var darīt, iepriekš piesakoties. Valsts sekretāre uzsvēra – ministrija pilnībā finansējumu nodrošina audzēkņu skaitam programmās, kuras tiek noteiktas valsts pasūtījumā. Par papildus audzēkņu finansēšanu jālemj pašvaldībai, piesaistot vecāku līdzmaksājumus. Turklāt jādomā arī par īstenojamo mācību programmu iedalījumu – visi skolēni nav vienlīdz talantīgi un dažkārt arī nav pietiekami motivēti nopietni mācīties, tad arī rodas jautājums – kuriem skolēniem jāmācās t.s. „dārgajās” programmās, bet kuriem pietiktu ar ‘lētāku”.

            Tikšanās laikā tika pārrunāts arī jautājums par sabiedrisko mediju finansēšanas problēmām, par pamatu ņemot situāciju “Latvijas Radio”. KM nav lēmēja un finanšu prasītāja sabiedriskajiem medijiem, par to atbild NEPLP, ministrijas atbildība ir mediju politikas jautājumi.

            Jautājumā par Izdienas pensiju koncepcijas izvērtēšanu gan ministrija, gan arodbiedrība apliecināja gatavību aizstāvēt spēkā esošo „Valsts un pašvaldību profesionālo orķestru, koru, koncertorganizāciju, teātru un cirka mākslinieku izdienas pensiju likumu”.

Informāciju sagatavoja

Aldis Misēvičs

LKDAF priekšsēdētājs

2019. gada 8. oktobrī Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēde par tēmu “Muzeju, arhīvu un bibliotēku nozares un to aktualitātes“ notika Latvijas Nacionālā mākslas muzeja filiālē “Biržas nams” Vecrīgā. Komisijas sēdē piedalījās arī Latvijas Kultūras darbinieku arodbiedrības (LKDAF) priekšsēdētājs Aldis Misēvičs.

Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētājs Arvils Ašeradens

            Vispirms komisijas deputāti uzklausīja Kultūras ministrijas Valsts sekretāres Daces Vilsones ziņojumu par aktualitātēm muzeju jomā. Latvijā pašlaik ir 108 muzeji (15 valsts muzeji, 77 pašvaldību muzeji un 16 akreditēti autonomie un privātie muzeji) kā  iestādes vai 153 muzeji kā apmeklējuma vietas. Kultūras ministrija atbalsta šādu decentralizētu muzeju sistēmu, jo tā nodrošina ciešu saikni ar mērķauditoriju un nodrošina attīstību veicinošu muzeju finansēšanu. Kultūras ministrija (KM) apsver iespēju mainīt muzeju juridisko statusu, apsverama būtu jauna papildu juridiskā forma – valsts muzejs kā publiska nodibinājums – fonds. Jaunais statuss gan nebūs obligāts visiem muzejiem.                                                                                            Diskusijas izvērsās gan par muzeju speciālistu darba samaksas palielināšanu, panākot speciālistu vidējās algas palielināšanu līdz EUR 930, gan arī par lielāko problēmu – sadrumstaloto sistēmu, kad nav lielu stratēģisko mērķu muzeju attīstībai vismaz 10 tuvākajiem gadiem.                                                                                                                                   Latvijas Nacionālā mākslas muzeja direktore Māra Lāce aktualizēja jautājumus par valsts garantiju iespējamību izcilu eksponātu ievešanai uz izstādi Latvijā un par muzeju kā zinātniski pētniecisko institūciju statusu, lai gan muzeji šo pētniecisko darbu veic lielos apjomos.       Runājot par arhīvu nozari, svarīgākais uzdevums pašlaik ir apkopot 23 ēkās izvietotās 22,3 miljonus daudzās lietas. Gada laika arhīvs izsniedz aptuveni 18 000 izziņas un apkalpo 1600 pētniekus savās lasītavās. Darbojas arī 3 virtuālās lasītavas – “Raduraksti”, “KGB.arhivi.lv” un “RedzidzirdiLatviju”.                                                                                                           

Tuvākie izaicinājumi arhīviem ir moderna elektroniska arhīva izveide, jo ilgtspējīga e-pārvalde bez tāda nevar iztikt, infrastruktūras tālāka attīstība un mūsdienīgu e-pakalpojumu piedāvājuma sagatavošana sabiedrībai un pētniekiem. Arhīvu sistēmas dati pagaidām nav domāti nākotnes lietošanai ilgtermiņā, datu skaits strauji pieaug, tādēļ rodas jautājums – kur mēs tos glabāsim?

Informāciju sagatavoja

Aldis Misēvičs                                                                                                                                   LKDAF priekšsēdētājs